Bērniem ar emocionāliem, uzvedības un fiziskiem traucējumiem efektīvi palīdz ar mākslas terapiju

Mākslas terapija ir atzīta un uz pierādījumiem balstīta prakse, kuru izmanto emocionālu traucējumu, uzvedības traucējumu vai fizisku simptomu ārstēšanai. Tajā apvienojas medicīna, psiholoģija un māksla. Mākslas terapeiti ir ārstnieciskas personas un strādā komandā ar mediķiem, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Ir četras mākslas terapijas nozares – vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, deju un kustību, kā arī drāmas. Visās apvienojas medicīna, psiholoģija un māksla.

Mākslas terapeits Latvijā ir ārstniecības persona, mākslas terapija ir medicīniska joma, terapeits strādā komandā ar mediķiem. Radošais process terapijā ir ceļš, kā pacients var izstāstīt savu problēmu, izteikt domas, jūtas un vajadzības, tas ir sevis izteikšanas veids.

Grūtības, ar kurām vēršas pēc palīdzības mākslas terapijā ir emocionāli traucējumi, uzvedības traucējumi vai fiziski simptomi.

Pierādījumu bāze rāda šīs terapijas efektivitāti, to pielieto arī psihiatriskajās klīnikās. Sabiedrība par šo jomu kļūst informētāka un zinošāka, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatre Anete Masaļska.

Arī mākslas terapeite Elīna Akmane uzsver, ka mākslas terapija ir uz pierādījumiem balstīta prakse.

Lai noteiktu, kura mākslas terapija ir bērnam noderīgāka, jāņem vērā bērna paša vēlmes. Terapijas ilgumu nosaka situācija un sasniedzamais mērķis.

Terapijas izvēle bieži ir atkarīga no speciālistiem, no terapeita personības, ar ko labāk kopā jūtas un veiksmīgāk var izmantot. Terapija vecākiem var labāk palīdzēt izprast, kas ar bērnu notiek, kāpēc ir kādi simptomi.

Tāpat mākslas terapiju jomas apvieno – mūzika ir tā joma, kuru biežāk izmanto citās terapijās.

Mūzikas terapijā ar skaņu iedarbojas uz cilvēka fizioloģisko pašsajūtu, arī emocionālo. Ir aktīvā mūzikas terapija, kur attīsta kādu konkrētu jomu – valodu, kustības.

Terapija nav tikai mūzikas klausīšanās, ir vairākas metodes – aktīvā metode, kad pacienti rada mūziku, savus skaņdarbus, tā izpaužot savas jūtas.

Mūzika cilvēka pašsajūtu ietekmē pozitīvi, savās nodarbībās to arī apvieno ar zīmēšanu, lai skolēns varētu apgūt mūzikas instrumentu vai mācītos mūziku. Mūzika pati par sevi ir dziedējoša, pauž Pāvila Jurjāna mūzikas skolas klavierspēles skolotājs, daudzfunkcionālā centra "Solis augšup" un rehabilitācijas centra “Mēs esam līdzās” pasniedzējs Andris Jansons.

Mūzikas terapiju bieži nozīmē autiskiem bērniem, darbojoties kopā ar logopēdu. Šo metodi nevar izmantot bērniem, kuriem ir pastiprināts skaņu jūtīgums.

Mākslas terapija ir neverbāla valoda, uzsver Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu psihiatre Anete Masaļska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti