Burtu pazīšana, lasīšanas raitums un izpratne. Kā pamanīt un risināt bērnu lasīšanas grūtības

Ilgstoša nespēja apgūt burtus, vārdu minēšana, noteiktu skaņu neizrunāšana, lasītā neuztveršana – tie ir daži no signāliem, kas var liecināt par to, ka bērnam ir lasīšanas grūtības. Tās svarīgi pamanīt jau agrīni, lai nodrošinātu bērnam piemērotu atbalstu un veicinātu viņa lasītprasmi. Būtiska ir arī vecāku iesaiste un gatavība sadarboties ar izglītības iestādi, speciālistiem.

Lasītprasmes attīstība ir dinamisks un sarežģīts process, norāda Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docētāja, logopēde Egija Laganovska. Lasītprasmi raksturo piecas komponentes –

fonoloģiskās spējas (valodas skaņu jeb fonēmu uztvere un atšķiršana), alfabētiskais princips (spēja saistīt noteiktu simbolu ar atbilstošu runas skaņu), lasīšanas raitums, lasītā izpratne un vārdu krājums. Šīs komponentes ir sekmīgas lasītprasmes pamatā.

Izglītības zinātnes doktors, Rīgas 6. vidusskolas pedagogs Andris Krieķis norāda, ka klasē var būt liela polarizācija, – ir bērni, kas tikko sākuši burtot, un bērni, kas brīvi lasa. Viņa pieredzē skolēni visbiežāk saskaras ar grūtībām tehniski pareizi izlasīt tekstu:

"Precīzi, pareizi izlasīt vārdu, neminot un nenojaušot vārda galotni, vārda otro daļu, prast apstāties pie pieturzīmēm, tādējādi arī pārdomājot, ko es izlasīju."

Tāpat nereti skolēniem ir šaurs vārdu krājums, nākas saskarties ar teksta vispārināšanu, nespēju koncentrēt uzmanību un tikt galā ar informācijas apjomu garākam tekstam, pauž pedagogs.

Kam pievērst uzmanību?

Lasītprasmes attīstība visstraujāk notiek piecu līdz septiņu gadu vecumā. Pirmās pazīmes, ka bērnam varētu būt lasīšanas grūtības, ir svarīgi pamanīt jau agrīni – pirmsskolā, norāda Egija Laganovska.

Viena no pazīmēm – ilgstoša nespēja apgūt burtus. Jāpievērš uzmanība arī bērna skaņu izrunai – ja bērns neizrunā kādas skaņas, vai viņš tās saklausa? Gadījumos, kad bērnam ir grūtības ar skaņu saklausīšanu un izrunu, jāvēršas pie logopēda, pauž speciāliste.

Tāpat jāseko līdzi, vai bērns nelasa tekstu tikai tehniski. "Piemēram, viņš izlasa, bet nespēj atstāstīt, kas ir vienkāršā teikumā rakstīts, kas rakstīts stāstiņā, ko viņš izlasīja, ja bērns jau ilgstoši izlasa, bet neuztver tekstu, kas tur rakstīts. Tad var sākties arī nepatika pret lasīšanu – tiklīdz mēs runājam par lasīšanu, tas viņam izraisa asaras, bļaušanu, tas viņam ir liels stress,"  skaidro Egija Laganovska.

Uzmanība jāvērš arī tendencei, kad bērns lasot mēģina minēt vārdus. Turklāt, ja viņš ilgstoši sauc vienus un tos pašus vārdus, tas var norādīt uz šauru vārdu krājumu, pauž speciāliste.

Būtiski arī pamanīt, vai bērns nejauc līdzīgus burtus, vai nejauc zilbes, nespēj orientēties tekstā, kļūdās vārdos, ko viņš labi zina. "Piemēram, ja viņam ir problēmas vizuāli atšķirt burtus "b" un "d", viņš regulāri nespēj uzrakstīt vai izlasīt vārdu "daba", kaut gan viņš šo vārdu zina un vairākkārt ir redzējis," norāda Egija Laganovska.

Speciāliste uzsver –

svarīgi lasīšanas grūtības pamanīt agrīni un ar tām strādāt preventīvi, pirms bērnam ir radušās uzvedības problēmas.

"Ja bērnam ir uzdots kāds uzdevums, kur ir jālasa, viņš to dara ļoti ilgi, ar nepatiku, viņam pasliktinās sekmes, viņš nav motivēts, bieži vien viņam sākās uzvedības problēmas. [..] Viņš klasē ļoti daudz laika pavada, novēršot uzmanību no tā, ka viņš nevar izlasīt, ka viņš nespēj iemācīties, ka viņam nav, kas palīdz, un viņš izdomā, kā viņš citādāk varētu mācību stundu pavadīt, lai tikai viņam neprasītu [mācību vielu]. Un pēc tam mēs  5., 6. klasē strādājam ar uzvedības problēmām, bet patiesībā tas iemesls ir lasīšanas problēmas," pauž Egija Laganovska.

Kur vērsties vecākiem?

Egija Laganovska norāda – ja vecāki pamana, ka bērnam ir lasīšanas grūtības, sākotnēji jāvēršas pie klases skolotāja. Pedagogam jājautā, vai skolotājs to ir pamanījis, kā pie tā tiek strādāts. Ja tas nenes rezultātus, jāgriežas pie skolas logopēda. Ja izglītības iestādē logopēda nav, speciāliste iesaka vērsties pie ģimenes ārsta, kurš var izrakstīt nosūtījumu pie konkrētā speciālista.

Lasīšanas traucējumu konstatēšana ir komplekss komandas darbs, pauž Egija Laganovska. "Pirmkārt, tā ir pedagoģiskā vērošana, jo lasītprasme ir mācīta prasme. Tas ir komandas darbs, tāpēc, ka ir ļoti svarīgi izslēgt, vai bērnam nav citu problēmu. Piemēram, vai viņam nav redzes vai dzirdes problēmas, jāizvērtē, vai viņam nav kādas psihiskas saslimšanas vai vēl kādas citas problēmas, kas var izraisīt lasīšanas traucējumus. [..] Lasīšanas traucējumus, vērojot kopā ar pedagogu un vecākiem, konstatē skolas logopēds vai audiologopēds," norāda speciāliste.

Bērni ar lasīšanas traucējumiem skolā apgūst to pašu mācību saturu, pie tiem pašiem vērtēšanas nosacījumiem, taču viņiem tiek piemēroti atbalsta pasākumi, un, vadoties pēc skolas iespējām, atbalsta pasākumi tiek sniegti, taču katram bērnam tas ir ļoti individuāli,

norāda Andris Krieķis.

"Var būt atbalsta pasākumi, ka bērnam jāizlasa priekšā teksts, jāpārliecinās, ka viņš ir sapratis uzdevuma nosacījumus, jābūt, piemēram, noteiktam burtu lielumam, teksta izkārtojumam un papildus laikam. Ir jāskatās, kādas ir šīs iespējas, jo, piemēram, var noteikt, ka bērnam ir jāstrādā ar atbalsta skolotāju vai speciālo pedagogu, bet var būt izglītības iestādes, kur šāda atbalsta nemaz nav," pauž pedagogs.

Egija Laganovska norāda, ka atbalstā bērniem ar lasīšanas traucējumiem talkā var nākt arī tehnoloģijas, piemēram, "Tildes" runas tehnoloģijas, "Bruno" priekšlasītājs. Aktuāls ir arī jautājums par tehnoloģiju pieejamību klasē – kas ir tās tehnoloģijas, kuras bērns var izmantot stundas laikā, vai ir pieejami arī pārbaudījumi audiāli, ja ir iedots teksts, vai bērns to var noklausīties, piemēram, austiņās, lai būtu iespējams izvērtēt, vai bērns ir apguvis mācību saturu.

Lasītprasmes pilnveide

Runājot par lasītprasmes pilnveidi, Andris Krieķis skaidro – svarīgi saprast, ka "var būt situācija, ka skolēns izcili lasa vienas nozares tekstu, tiek galā ar vienas nozares teksta informāciju, bet tajā pašā laikā netiek galā ar citas nozares tekstu; viņš brīnišķīgi tiek galā, piemēram, ar diagrammām, piktogrammām, tabulām, bet netiek galā ar lineāru tekstu; viņš tiek galā ar tekstu, kurā ir 100 vārdi, bet viņam grūtības sagādā 200 vārdu un garāks teksts."

Tāpēc pedagogs uzsver –

"ir būtiski katram skolotājam, neatkarīgi, vai viņš ir valodas vai literatūras skolotājs, kas galvenokārt tiek tendenciozi saistīts ar lasītprasmes pilnveidi, matemātikas, ģeogrāfijas, fizikas vai vēstures skolotājs – katram pedagogam sev ir  precīzi jādefinē, ko viņš katrā mācību stundā, izglītības posmā dara, lai viņa skolēns prastu izlasīt tekstu, caur kuru viņš tam nodod informāciju."

Vecāku iesaiste

Lasītprasmes apguvē būtiska ir izglītības iestādes un vecāku vēlme sadarboties, akcentē Andris Krieķis: "Izglītības process nav tikai tas, kas notiek attiecīgajā izglītības iestādē, tas ir viss, kas notiek ar skolēna dzīvi. Un te ir tā milzīgā vajadzība iesaistīties, jo, runājot par lasītprasmes attīstību pašā sākumā, mēs runājam par septiņām minūtēm dienā, regulāri, darbības process katru dienu, lai šī nenoturīgā prasme varētu stabilizēties un kļūt jau kā automātiska darbības prasme."

Egija Laganovska norāda, ka liela nozīme ir arī vecāku attieksmei pret lasīšanu, vai paši vecāki lasa, tādējādi rādot piemēru bērnam.

Būtiski bērnam arī skaidrot lasīšanas mērķi – lasot mēs iegūstam informāciju, pauž speciāliste.

"Svarīgs ir arī tas, ko mēs lasām un ko mēs sākam lasīt, jo, ja bērnam lasītais teksts ir neinteresants, tad viņam arī varētu būt nepatika. Tad attiecīgi mēs piemeklējam to, kas bērnu interesē, lai viņam tas nav garlaicīgi," pauž Egija Laganovska.

Vecāki bērna lasītprasmi var pilnveidot arī papildinot viņa vārdu krājumu, ik pa laikam iedodot kādu jaunu vārdu, paskaidrojot tā nozīmi. Tāpat kopā lasot un pārprasot, vai bērns lasīto ir sapratis, norāda speciāliste.

Bērns var lasīt arī mājiniekiem priekšā, taču tad ārkārtīgi svarīgi ir klausīties, uzsver Egija Laganovska: "Ja bērns sapratīs, ka viņš jums lasa, bet jūs darāt kaut ko pa savam, tajā brīdī bērnam arī nav intereses, jo viņam liekas, ka jums tas nav svarīgi."

Lasītprasmes attīstīšanā talkā var nākt arī lasīšanas spēles, kopīga lasīšanas pasākumu apmeklēšana, piemēram, bibliotēkās, iesaka speciāliste.

Tāpat Egija Laganovska norāda:

"Nekad nevajadzētu bērnam likt justies slikti par to, ka viņš kaut ko nevar iemācīties, šajā gadījumā – lasīšanu. Viņš var – tikai savā tempā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti