ĪSUMĀ:
- Mediķi un vecāki uzsver – bērniem ar autiskā spektra traucējumiem grūtāk izsekot līdzi mutes veselībai.
- Traucējumi bērniem izpaužas dažādi, bet tās var būt bailes no nezināmām vietām, spilgtām gaismām, skaņām un citām lietām.
- Daudziem bērniem ar autismu zobārsta apmeklējums nereti beidzas, pat īsti nesācies.
- Ja palīdzība vajadzīga akūti, nākas to veikt pilnajā narkozē.
- Situācijas labošanai notika projekts bērniem un vecākiem. Tajā iesaistījās arī mediķi.
- Vecāki slavē iniciatīvu un uzteic darbnīcas, kurās varēja sagatavot bērnu zobārsta apmeklējumam pakāpeniski.
Ar kādām grūtības saskaras vecāki?
Rūpēties par mutes higiēnu un regulāri apmeklēt zobārstu ir būtiski gan pieaugušajiem, gan bērniem. Sarežģītāk sekot mutes veselībai ir bērniem ar autismu – to uzsver gan mediķi, gan šo bērnu vecāki. Ilzes Vāceres 12 gadus vecajai meitai ir autiskā spektra traucējumi, un viņa stāsta, ka speciālista apmeklējumi mēdz būt sarežģīti.
"Viņa ir salīdzinoši netipisks autiskais bērns – viņa ir no tiem, kam patīk cilvēki. Tāpēc tā diagnoze diezgan ilgu laiku aizkavējās. Bet ir lietas, kas viņai ir būtiskas un kas varētu traucēt, ko mēs mēģinām ievērot sadarbībā ar speciālistiem, attiecīgi arī ar zobārstiem. Viens ir tas, ka ir bail no nezināmām vietām. Ja nezina, kas būs aiz durvīm – tas jau ir tā… tad ierauga aparatūru. Tad bieži vien laiks ir ierobežots un liek uzreiz apsēsties, un tūlīt ir jātaisa vaļā mute. Un tad vispār citur dzen arī vecāku ārā un ir spilgtas gaismas. Gerdai ir ļoti jutīgas aukslējas, un tas ir bijis vairāku gadu process, kā mēs viņu pieradinājām tīrīt zobus un taisīt muti vaļā pie higiēnista," skaidroja mamma.
Bez visa uzskaitītā bērniem ar autismu bieži ir arī paaugstināta jutība un dažādas skaņas un gaismas var izraisīt diskomfortu. Arī ārsta pārlieku liela uzstājība un formāla attieksme var bērnā radīt bailes, un reakcijas var būt dažādas.
"Var neiet iekšā telpā. Viņš var nevērt vaļā muti. Var arī no pārslodzes un satraukuma sākt kliegt, nokrist zemē, ielīst stūrī telpai, var arī bēgt prom," uzskaitīja Ilze Vācere.
Līdz ar to daudziem bērniem ar autismu zobārsta apmeklējums nereti beidzas, pat īsti nesācies. Šo bērnu vecāki nereti saskaras arī ar neizpratni no apkārtējiem vai pat komentāriem, ka bērns ir "neaudzināts". Un ja zobārsta palīdzība nepieciešama akūti un procedūru atlikt nevar, bieži vien bērnam zobus ārstē pilnā narkozē, jo citu variantu nav.
Bērniem ar autismu reizēm arī grūti sekot zobārsta norādījumiem, lai uzturētu zobu veselību. Citus satrauc jau pats zobu tīrīšanas process. Citi savukārt ēd tikai konkrētus pārtikas produktus.
ABA terapeite Kristīne Timmermane, kura 13 gadus audzina bērnu ar autismu, skaidroja: "Mēdz būt situācijas, kad bērni uzturā lieto uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus produktus, no kuriem daļa ietilpst tajā kategorijā, kuru zobārsti nerekomendē lietot vispār. Piemēram, tās var būt suliņas. Varbūt tas ir ieildzis piena maisījums jau lielākiem bērniem. Dažkārt tās ir saldinātas tējas uz vakaru, ko mēs it kā visi saprotam, ka nedrīkst dot, bet dažādu iemeslu dēļ – gan tāpēc, lai bērns saņemtu pietiekamu uzturu, gan tas var būt kaut kāds rituāls, kas palīdz bērnam iemigt – tad varbūt vecākiem tas ir vienīgais līdzeklis, ko viņi var izmantot."
Vecāki slavē iniciatīvu
Tātad sarežģīti ir ne tikai rūpēties par zobu veselību mājās, bet arī apmeklēt speciālistu. Lai situāciju labotu, pērn un šogad norisinājās projekts, kura ietvaros bērniem ar autismu un viņu vecākiem notika dažādas lekcijas, kā arī bija iespēja apmeklēt Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu un iepazīties ar dažādām telpām un rīkiem, ko izmanto zobārsts vai higiēnists. Institūts par padarīto saņēmis atzinību no Latvijas Autisma biedrības.
Projektā iesaistījās arī higiēniste Anda Mironova. Viņa atzina: "Diemžēl lielākā daļa profesionāļu vienkārši baidās. Tie ir forši bērni, bet ir vienkārši jādara, pamazām eksperimentējot. Skandināvijā un arī citur ir valstis, kur zobārstniecības aprūpe bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir attīstīta. Ir visādas vadlīnijas. Mēs to visu tikai būvējam. Un pateicoties [Autisma biedrības vadītājai] Līgai ir tāda win-win [abpusējs ieguvums – red.] situācija – nāk bērni, un mēs mācāmies. Un mācās abas puses – gan bērni un vecāki, gan mēs. Un tad mums bija lekciju cikls vecākiem, kur mēs stāstījām visvienkāršākās pamatlietas."
Higiēniste skaidroja, ka lekcijās sniedza gan vienkāršu informāciju piemēram, par to, cik zobiem jābūt mutē, gan arī sarežģītāku informāciju par ārstēšanu, lai vecāki izprot, kas notiek bērna mutē, kad ir jāmeklē palīdzība un arī kas notiks ārsta kabinetā. Mācījās arī pašas mediķes, skaidroja institūta Bērnu nodaļas zobārste Ieva Gavare.
"Un lekcijās es domāju, ka es ieguvu visvairāk, es iemācījos, kā ar šiem bērniem strādāt," viņa sacīja, piebilstot, ka viena pieeja visiem bērniem nekad nederēs – katram ir jāatrod individuāla pieeja.
"Vienmēr, kad es strādāju, man fonā skan mūzika. Strādājot ar pacientiem ar autiskā spektra traucējumiem, man ir jāpajautā, vai šī mūzika netraucē. Ir arī gadījumi, kad es prasu bērnam, kāda mūzika viņam patīk. Ja tas ir pacients, kurš ir komunikabls, viņam ir sava gaume, sava personība, tad ļoti palīdz, ja uzliek to mūziku, kas viņam patīk. Vai ir gadījumi, kad mūzika traucē. Ir jāizvairās no liekvārdības, kas mums sarunā ir ļoti pierasta, bet bērni ar spektru neuztver papildu vārdiņus, ko mēs sakām. Jārunā vienkārša valoda, ļoti skaidra, bez sarežģītiem vārdiem," sacīja zobārste.
Mediķes arī pauda, ka citi ārsti mēdz no šāda darba nobīties, jo trūkst prasmju, kā ar šādiem bērniem strādāt. Rezultātā atrast ārstus, kas varēs ar šīm ģimenēm strādāt, mēdz būt ļoti sarežģīti. Līdz ar to pie pieejamiem ārstiem veidojas garas rindas. Higiēniste Anda Mironova norādīja: "Man ir bērni, kuri tiek vesti no Daugavpils, no Liepājas. Cēsis, Valmiera. Viņi saka, ka viņus nekur neņem. Un tas ir traģiski. Jo tas prasa vienkārši lēnāku darbu, uzmanīgāku. Labi, viņš varbūt iesper. Viņš kliedz. Bet arī trīsgadnieks var kliegt – pretī liela tante, viņam bail. Tas ir tas trakākais. Labi, tu nezini, bet nu ej tajā mežā un skaties, kas tur aug."
Arī Mironova atzina, ka kopā ar autisma apvienību veidotajā projektā daudz iemācījusies.
Šo iniciatīvu slavēja arī apvienības vecāki. Īpaši uzteicamas ir rīkotās darbnīcas, sacīja mamma Kristīne Timmermane.
"Tā ir tāda laba iespēja sagatavot bērnu pakāpeniski zobārsta apmeklējumam. Tur nav šī spiediena, ka ir ierobežots laiks. Tā bija brīvdiena, tur bija maz cilvēku. Mūs tur sagaidīja klauniņš, kas pūta burbuļus. Bērni pirms tam varēja doties pazīmēt. Tad katrs savā tempā varēja izmēģināt šo vizīti pie zobārsta. Kāds varbūt arī netika līdz zobārstam. Bet kāds varēja arī pamēģināt kaut vai tikai pasēdēt vai paspēlēt zobārstus," teica mamma.
Svarīgi ir bērnam veidot labu pieredzi, uz ko atsaucoties arī turpmākās zobārsta vizītes var būt vienkāršākas un patīkamākas – to uzsver gan ārsti, gan arī vecāki. Šādas iepazīšanās darbnīcas plānots turpināt arī nākamajā gadā, tā skaidro Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa.
"Mums ir bērni, kas 12 gadu laikā pirmo reizi atver muti stomatologam. Mums ir bērni, kuri pirmo reizi septiņu gadu laikā ļauj pirmo reizi higiēnistam nopucēt zobiņus. Un mums arī vajadzēja lauzties cauri un pierādīt sistēmai, ka šādas nodarbības ir lētākas nekā zobu labošana pilnā narkozē," viņa norādīja.
Par paveikto Stomatoloģijas institūts saņēma labās prakses balvu no Autisma apvienības. Lai arī balvas nav pašmērķis, zobārste Ieva Gavare atzina, ka tas motivē darbu turpināt. Un darāmā vēl ir daudz.
"Īpaši sāpīga tēma mums vēl ir akūtā pieņemšana. Ja ir akūta situācija, kur šim bērnam ar autiskā spektra traucējumiem kaut kas ir noticis – stipras sāpes, sapampis, trauma – mums ir ļoti grūti vidi nodrošināt tādu, lai būtu klusums, miers, lai sensibilitāte būtu tādā apjomā, kādā viņam tā ir vajadzīga. Šeit vēl ir ļoti daudz darāmā," viņa paskaidroja.
Institūtā uzteic atsaucīgos vecākus, kuri pārsteiguši ar savu aktivitāti un ieinteresētību. Mediķes aicināja arī citu autiskā spektra bērnu vecākus apmeklēt darbnīcas nākamajā gadā – savukārt citus ārstus mudināja nebaidīties un meklēt pieeju darbam ar bērniem.
