Imunitāte ir mūsu organisma "aizsardzības ministrija" – daudzu orgānu un sistēmu kopums. Tā ir neuzņēmība pret vīrusiem un saslimšanu. Nav konkrēts vecums, kad bērna imunitāte nobriest. Imunitāte dalās daudzās nodaļās, ir lielās nodaļas – nespecifiskā imunitāte, kura nemainās dzīves laikā. Otrā – specifiskā imunitāte mācās un mainās visas dzīves laikā. Lai mācīšanās process būtu laimīgs, nepieciešams laiks un vide, skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Daira Brenča.
Bērnu ārste no Somijas Linda Rautiainena akcentēja, ka imunitātes sakarā neizmantotu vārdus – spēcīga imunitāte, jo tās principi visiem ir vienādi, var runāt par imūnās sistēmas nobriedumu dažādos vecuma posmos.
Specifiskās imunitātes daļa ir vakcīnas, tas ir viens no lielākajiem medicīnas sasniegumiem, kas pasargā bērnus un pieaugušos. Imūnā sistēma ir noteikta gēnu līmenī, to nevar ietekmēt, ir citi faktori, kas nosaka – bērns slimos vai ne.
Pastāv nespecifiskās lietas – tā ir attieksme pret slimošanu.
Svarīgi, kā bērns aug, kāds ir dzīvesveids, uzturs, aktivitātes svaigā gaisā, ūdensprocedūras. Jo mazāk trauksmaini vecāki, jo bērns mazāk slimos, skaidroja Brenča.
"Tas, ka vasarā ēdīsim svaigus dārzeņus, daudz nepalīdzēs ziemā, ja neturpinās veselīgo uzturu ziemā. Kampaņveidība šajās lietās nestrādā," uzsvēra Rautiainena.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uztura speciāliste Lizete Puga skaidroja, ka
imunitāte nav muskulis, ko var uztrenēt. C vitamīns, ko uzņemam ar augļiem un dārzeņiem, ir ūdenī šķīstošs, bet tas izskalojas, šķiedrvielas neuzkrājas organismā.
Dārzeņi un augļi jāēd arī ziemā, to patēriņš mums ir zems. Ja bērns saka "nē" kādam dārzenim, ir jāturpina piedāvāt, lai pusaudžu vecumposmā ēstu visus pārtikas produktus. Šķīvja saturs ir vecāku atbildība, bērnam jāmāca, kāpēc ēd kādus produktus.
Ir pareizi mācīt bērnu ēst ogas un dārzeņus, jāatceras, ka mazais līdzinās mums, – sākam ar sevi, tad rezultāts būs,
saka Brenča.
Rautiainena akcentēja, ka augļu un dārzeņu patēriņš ir problēma visās attīstītajās valstīs, to patēriņš ir zemāks, nekā tam ir jābūt.
D vitamīns ir bioloģiski aktīva viela, kas ir ļoti nepieciešama, tā loma ir ļoti būtiska. D vitamīnu var pārdozēt, organismā tas nonāk ar saules palīdzību un uzturu. Tiešās saules staros laikā no 11–16 gan nebūtu jāuzturas, iesaka Brenča.
Puga skaidroja, ka ar uzturu nevar pietiekami uzņemt D vitamīnu, visbiežāk nepieciešams to uzņemt papildus. Mums trūkst arī joda, jāēd jūras veltes un piena produkti.
