Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs specializējas darbā ar pusaudžiem un jauniem cilvēkiem 12–25 gadu vecumā, palīdzot viņu psihoemocionālajās grūtībās. Tā ir viena no organizācijām, kas saņems labdarības maratonā "Dod pieci!" saziedoto naudu.
Gavare atzina, ka nauda ir veids, kā palīdzēt, jo ir daudzi jaunieši, kas nevar atļauties palīdzību, kā arī pašām organizācijām finansējuma palīdzības sniegšanai jauniešiem bieži vien trūkst. Vienlaikus galvenais, ko var darīt ikviens – ir sniegt rūpes un uzmanību sev apkārt esošajiem jauniešiem.
"Galvenā palīdzība ir rūpes, attieksme un mīlestība – tas ir tas, kas ir vajadzīgs, bet, ja šobrīd varam palīdzēt arī ar finansiālām rūpēm, tas der un tas strādā," pauda Gavare.
Pandēmija, karš Ukrainā, sociālo tīklu laikmets – tas viss ietekmē pusaudžu un jauniešu emocionālo un mentālo stāvokli. Ir jaunieši, kas tam visam spēj adaptēties, bet daudziem jauniešiem, tāpat kā daudziem pieaugušajiem, trauksme šobrīd ir palielinājusies, bieži redzamas grūtības koncentrēties, motivācijas zudums, nespēja izveidot attiecības, neziņa, kā uzsākt sarunu. Pusaudžiem to visu apstrādāt ir grūtāk nekā pieaugušajiem.
Sākoties pubertātei, pusaudži un viņu ģimenes nereti saskaras ar kādu no vecumposmam raksturīgajām problēmām. Visbiežāk pusaudžiem šīs problēmas izpaužas kā uzvedības vai emociju traucējumi. Kā saprast, kurš ir tas brīdis, kad problēmas, ar kurām saskaras pusaudzis, vairs nav normāla pusaudžu vecumposma izpausme, un ir jāvēršas pie speciālista?
"Kas ir tā sauktie sarkanie karogi? Zini, katrs vecāks zina savu bērnu un jūt, ja viņš ir savādāks, ja ir nomāktāks, ja nav draugu, ja izolējas, ja ir trauksmaināks, ja atzīmes krītas. Es pārstāvu prevenciju, un tās ir tās lietas, kurām, ja noķer ātri, pietiek ar ļoti mazu atbalstu. Ja ievelk, tad ir sniega bumbas efekts, un ir daudz grūtāk.
Es aicinātu vecākus pamanīt savus bērnus un ieraudzīt, kas ar viņiem notiek, kā viņi jūtas," aicināja Gavare.
Trauksme, depresija, nomāktība. Pie kura speciālista – psihologa, psihoterapeita vai psihiatra – vērsties? Gavares viedoklis ir, ka jāsāk ar psihologu vai psihoterapeitu, kas veiks sarunu ar vecākiem, sapratīs situāciju, iepazīs bērnu, un, redzot, ka ir depresijas pazīmes vai personības traucējumi, vajadzības gadījumā piesaistīts psihiatru.
Vienlaikus problēmu sakne ne vienmēr var slēpties ģimenē – bērns nepiedzimst kā balta lapa. Katram bērnam ir savs temperaments, viņam var būt vieglāk vai grūtāk pielāgoties situācijām, kāds var būt emocionālāks.
"Jā, ģimenei ir loma, bet ir arī bioloģiski faktori – temperaments, personības iezīmes. Tad ir ģimene, un tad ir vide, kur viņš nonāk – skola, draugi. Tā kā [atbildīga] nav tikai un vienīgi ģimene, bet ģimene ir tā, kurai vajadzētu pamanīt un spēt atbalstīt bērnu. Ja tā nav, tad problēmas samilzt," skaidroja Gavare.
Jauniešus Gavare aicināja – runājiet!
"Runājiet ar saviem vecākiem, ka jūs vēlaties iet pie psihoterapeita. Tas ir punkts numur viens. Otrs – pie skolas psihologa arī var vērsties, lai gan tur arī ir dalītas jūtas par skolas psihologu jauniešiem. Bet ziniet, vienmēr var uzgooglēt. Sociālos tīklus viņi [jaunieši] pārvalda labāk kā mēs – es domāju, ka tā mūsdienās nav tik aktuāla problēma, kā atrast sev speciālistu, kas var palīdzēt. Jautājums ir – vai vēlas to darīt un redz tam jēgu," vērtēja Gavare.
Te savukārt ir darbs vienaudžiem un citiem apkārtējiem – iedrošināt jauniešus runāt par savām problēmām un meklēt palīdzību.
"Tikai mēs kopā varam palīdzēt. Pieaugušie taču arī redz, kas notiek – pieejiet klāt tam bērnam, neignorējiet, atrodiet sevī to spēku, arī pedagogi un citi, pieiet klāt tam bērnam. Es tiešām uzskatu, ka visu var labot. Visas attiecības lielākoties var salabot, var izveidot jaunas. Galvenais ir nepadoties un darīt, un redzēt, ka tur ir tā gaismiņa," secināja Gavare.
Konteksts:
Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Vecrīgā, Doma laukumā, izbūvētajā stikla studijā uz 158 stundām ieslēgts Latvijas Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, lai sešarpus diennakšu garumā tiešraidē pirmo reizi "Dod pieci!" vēsturē viens pats atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas.
Savukārt blakus "Dod pieci!" studijai sākusies garākā labdarības skriešanas stafete. Tās laikā, iesaistot pēc iespējas vairāk skrējējus, uz skrejceliņa bez apstājas paredzēts noskriet teju 158 stundas.
Ziedojuma iespējas un mērķis
-
No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
-
No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
-
No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
-
Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
