Lasiet kopā ar bērnu un iesūtiet savu grāmatas apskatu
Lasītprieks ir lipīgs, tāpēc vairojam to, lasot kopā! Izlasiet grāmatu kopā ar bērnu un pastāstiet par to LSM.lv, mēs publicēsim jūsu grāmatas apskatu.
Kas jādara?
1. Kopā ar bērnu jāizlasa jebkura grāmata;
2. Pēc grāmatas izlasīšanas jāparunājas un kopā jāatbild uz jautājumiem:
- Vai tu gribētu draudzēties ar grāmatas varoņiem? Vai tavā dzīvē ir līdzīgi gadījumi, kādi aprakstīti grāmatā? Vai tu grāmatas varoņa vai varoņu vietā būtu rīkojies līdzīgi?
- Kam tu ieteiktu šo grāmatu lasīt un kāpēc tieši šiem cilvēkiem?
- Ko tu gribētu pavaicāt grāmatas autoram?
3. No šīs sarunas lai top grāmatas apskats visdažādākajās formās – īss raksts, vēstule grāmatas autoram, sarunas pieraksts, dzejolis, zīmējums, “TikTok” video vai kas cits, kas ienāk prātā;
4. Atsūtiet izveidoto apskatu uz [email protected] kopā ar apskatītās grāmatas fotogrāfiju (vēlams, lai fotogrāfija būtu horizontāla). Ja esat ar mieru nelielai publicitātei, nofotografējieties kopā ar grāmatu, ko publicēsim portālā LSM.lv.
Jau pēc stundas biju grāmatnīcā, taču pārdevējs mani laipni informēja, ka šāda grāmata tikko parādījusies sistēmā, bet uz vietas veikalā vēl nav. Tā kā viņu pārsteidza mana interese par grāmatu, kas vēl tikai būs, viņš precizēja: "Kas tā par grāmatu? Kaut kāds grāvējs?" Es domāju, ka jā!
Pavisam droši to varēja dabūt izdevniecības internetveikalā. Un pēc pāris dienām jau devos tai pakaļ uz Autoostas pakomātu. Dēls šo dienu ļoti gaidīja, jo biju paspējusi izpļāpāties, ka tuvojas dibentrilleris.
Šis ir kārtīgs detektīvstāsts.
Vilcienā tiek vests ļoti smalks brūnais siers. Un, kamēr saimniece atlūst, tikmēr kāds uz tā ir apsēdies ar pliku dibenu. Šo šausmīgo noziegumu izmeklē karaļa labā roka – detektīvs, kurš sevi uzskata par pasaulē labāko. Lēciens no helikoptera pa lūku vilcienā, drūmas nopratināšanas, dibenbandīta profila būvēšana – viss kā kārtīgā asa sižeta grāmatā! Un zinājāt, kā tiek taisīti dibena nospiedumi? Tieši tāpat kā pirkstu nospiedumi.
Lielākās grūtības, man vakaros lasot priekšā dēlam, – šausmīgi pašai sāk nākt miegs. Kad viņš vēl bija maziņš, biju sasniegusi tādu līmeni, ka pratu pati aizmigt, bet mute vēl runāja grāmatas tekstu (jo iecienītākās tika tā drillētas, ka sen jau zināju no galvas). Taču šis dibentrilleris ir tieši tāds, ko gribas lasīt, noturot īpašu spriedzi, kas automātiski nozīmē arī neiemigt. Dēls uz šo pārspīlēto saspīlējumu reaģē smejoties. Katru reizi atrod citu vietu, par kuru sākt zviegt. Tiešām jautrs un smieklīgs stāsts!
Mans puika nav īpaši liels ēdiena fans, tāpēc nav brīnums, ka tādu brūno sieru nezina. Es arī nezinu, jo neesmu īpaši smalka. Neizdomājām, no kā tas varētu būt gatavots, taču mana atvase bija pārliecināta par vienu – tas nav taisīts no kakām! Kāpēc? Ja tas būtu kaku siers, tad neviens negribētu ar pliku dibenu uz tā sēdēt pat ļaunprātīgos nolūkos. Piekrītu – iesēsties cita cilvēka izkārnījumos varētu būt visai nepatīkami.
Valtera mīļākais tēls stāstā ir helikoptera pilots Hamza. Īpašu iespaidu atstājis mirklis, kad Hamzam tiek pavēlēts nekavējoties dzīties pakaļ dibenbandītiem, bet viņš atbild, ka ir pusdienu pārtraukumā, un bauda hotdogu. Mans puika saka, ka ne tikai varētu draudzēties ar šādu džeku, bet arī rīkotos tāpat, jo pusdienlaikā nedrīkstot raustīt pa labi, pa kreisi. Bet, godīgi sakot, es tam neticu, jo parasti viņš ir gatavs atdoties jebkuram sīkākajam kārdinājumam, lai tik nebūtu jāēd. Es tikai priecātos, ja viņš no pilota apgūtu prasmi pabeigt maltīti līdz galam.
Šis lasītājs zina, ka rakstnieki ir īsti cilvēki. Dažus pat redzējis uz ielas (Inese Zandere, kas kāpj tramvajā, ir vēl krutāka nekā Betmens). Prasīju, vai viņš autoram gribētu kaut ko pavaicāt.
– Bet Tu viņu pazīsti?
– Nē.
– Nu, ko tad prasi?
Vērtējam ar 4 no 5. Kāpēc ne 5? Dēlaprāt, šim dibenspriedzes stāstam ir tikai viens trūkums – šīs grāmatas nav bērnudārzā. Jo būtu vēlams, lai audzinātāja to izlasa pirms diendusas. Par to arī viena balle nost.
