Projekta ietvaros Dr.sc.soc Ieva Skubiņa apkopoja Somijas, Igaunijas, Vācijas un Norvēģijas pieredzi un labo praksi atbalsta sniegšanā bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Pētījuma mērķis ir, analizējot citu valstu pieeju un sistēmiskos risinājumus iekļaujošas izglītības organizēšanā, kā arī stratēģijas un atbalsta metodes, iegūto informāciju (paraugprakses) izmantot turpmākām diskusijām šīs mērķgrupas interešu aizstāvībai Latvijā. Pētījuma autore analizēja četru valstu likumdošanu, pieejamos dokumentus un zinātnisko literatūru par šo tēmu, un iegūto informāciju pārbaudīja, to pārrunājot ar jomas speciālistiem no katras valsts. Pētījumā analizēta katrā valstī noteiktā definīcija par uzvedības grūtībām, to diagnostika, atbalsta līmeņi un metodes, risinājumi kritiskās situācijās, atbalsts pārejas posmā no viena izglītības līmeņa uz nākamo, kā arī abalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu (ADHD).
Pētījuma rezultātā apkopoti secinājumi un rekomendācijas gan par vispārējiem iekļaujošās izglītības organizēšanas aspektiem un efektīvākām atbalsta metodēm, gan kopējo valsts un sabiedrības izpratni par bērniem ar uzvedības sarežģījumiem izglītības sistēmā.
Pilnais pētījuma ziņojums:
Lai gan arī Latvijā arvien biežāk runā par emocionālu un fizisku aizskaršanu vienaudžu vidū (bulingu, mobingu), tomēr bieži vien diskusijās par šo tematu izskan vardarbības veicēja jēdziens. Ārvalstu eksperti ir vienisprātis, ka uzvedības sarežģījumi, jo īpaši maziem bērniem, ir radušies vides, kurā viņi pavada ikdienu, ietekmē.
Turklāt uzvedības sarežģījumi skolēniem ļoti bieži ir saistīti arī ar mācību traucējumiem un kādu no sociālām problēmām – nabadzību ģimenē, vecāku mentālo veselību, tautību, valstspiederību (imigranta statuss) –, un ar to izraisītiem sarežģījumiem – ierobežotām iespējām iegādāties izglītībai nepieciešamo, nepietiekamām valsts valodas zināšanām, stigmatizāciju sabiedrībā, kas būtiski paaugstina sociālās atstumtības riskus.
Visās analizētajās valstīs atbalsta un intervenču pamatā ir vairāklīmeņu atbalsta sistēmas (Multi Tiered Support System) principi. Šī sistēma piedāvā apkopot efektīvākās atbalsta metodes gan mācību, gan uzvedības sarežģījumu risināšanai, atbilstoši trim līmeņiem.
Pirmais līmenis ietver vispārējas, preventīvas aktivitātes, otrais līmenis paredz mērķtiecīgu grupu atbalstu dažiem skolēniem ar riska faktoriem, bet trešais – augstas intensitātes atbalsta pasākumus individuāliem skolēniem.
Nepieciešami arī būtiski uzlabojumi gan likumdošanā un iekļaujošas izglītības politikas plānošanas kontekstā, gan vēl jo vairāk – iekļaujošas izglītības īstenošanā skolas ikdienā, t.sk. atbalstot bērnus ar uzvedības sarežģījumiem. Intervētie eksperti, atsaucoties uz savas pārstāvētās valsts pieredzi, uzsvēruši t.s. "grassroots" un "bottom-up" (augšupējo) iniciatīvu ieguldījumu, kad lokālo problēmu risināšanā aktīvi iesaistījušās vietējās kopienas asociācijas un vecāku biedrības, kas, līdz ar izpratnes pieaugumu sabiedrībā, radījis politisku pieprasījumu ilgtermiņa pārmaiņu ieviešanā. Un, kaut gan ļoti svarīgs ir regulārs un prognozējams finansējums iekļaujošās izglītības un preventīvā atbalsta īstenošanai, ārvalstu pieredze liecina, ka būtisks ir ne tikai piešķirto līdzekļu apjoms, bet arī mērķtiecīgs izlietojums, izprotot nepieciešamību pēc vairāklīmeņu un starpdisciplināras pieejas.
Pētījuma autore secina, ka analizētajās valstīs raksturīgākā pieeja ir valsts līmenī izstrādāt likumdošanu, politikas plānošanas dokumentus, vadlīnijas un rekomendācijas, nodrošināt bāzes finansējumu iekļaujošai izglītībai, bet lēmumu par konkrētu atbalsta veidu un metožu izvēli uzticēt mikro līmeņa lēmumpieņēmējiem – pašvaldībām, skolām, skolotājiem un citiem speciālistiem.
Visās pētījuma ietvaros apskatītajās valstīs skolas līmenī ir izstrādāts noteikts rīcības protokols kritisku situāciju risināšanā, dažās – izteikti vērsts uz atbalstošas vides radīšanu, daudzveidīgu atbalsta mehānismu izmantošanu, lai pēc iespējas ilgāk bērnus ar uzvedības sarežģījumiem iekļautu skolā. Citās – iespējama bērna izslēgšana no skolas no dažām nedēļām līdz pat gadam vai vispār. Tomēr, apkopojot ārvalstu ekspertu secināto, "izslēgšana no skolas rada virkni ilgtermiņa problēmu – tas var būt izteikts risks vecāku nodarbinātībai un tādējādi – ģimenes labklājībai –, skolēniem paaugstinās izglītības pamešanas risks, kas samazina topošo jauniešu iespējas iekļauties darba tirgū, veicina sociālo atstumtību un tamlīdzīgi".
Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.
*Bērnu slimnīcas fonds no 2023. gada 1. janvāra īsteno Sabiedrības integrācijas fonda finansētu projektu "Sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (skolēnu ar uzvedības problēmām) interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu". Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt "Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024.–2028. gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē", kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.
