Iepriekš plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos raisīja mammas Anitas stāsts, viņa dalījās ar savu pieredzi, kad slimnīcā bērnam ar vaļēju brūci bija jāgaida gandrīz 12 stundas, līdz veica operāciju.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā vadības centra vadītāja Raita Krišjāne, raksturojot neatliekamās palīdzības izsaukumus, skaidro, ka "notikumi, kur ir dzīvības apdraudējumi, klasificēti kā augstas prioritātes gadījumi. Valstspilsētas teritorijā neatliekamajai palīdzībai jāierodas 12 minūtēs, citās pilsētās 15 minūtēs, ārpus pilsētām 25 minūšu laikā 70% gadījumu."
"Ir likumā atrunāti gadījumi, kad ātrās neatliekamās palīdzības brigāde brīdina slimnīcu par smagākajiem gadījumiem – politraumas pacientiem, no avārijas vietām, ceļu satiksmes negadījumiem, kad pacientu jau sagaida slimnīcas pagalmā, ir brīdināti slimnīcas darbinieki, kādi iespējamie izmeklējumi nepieciešami," slimnīcas darbu raksturoja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas pediatre Zanda Pučuka.
Diennaktī Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā uzņem ap 200 bērniem. Katram vecākam savi bērni liekas ļoti apdraudēti.
Mammas Anitas gadījumā bērns bija jāapskata stundas laikā. Pirmais bērnu slimnīcā sagaida ārsta palīgs, kurš sadala palīdzības saņemšanas rindu atbilstīgi slimības akūtumam. Krāsu sadalījums ārsta palīdzības sniegšanas prioritātēs – sarkanā negaida nemaz, oranžā – līdz 15 minūtēm, dzeltenā līdz stundai. Ir arī zaļās un baltās krāsas. Mūsu sabiedrība baidās no temperatūras paaugstināšanās, vecāki bieži nedod bērnam temperatūru pazeminošos medikamentus, bet dodas uz slimnīcu. Ir slimības, kurām risinājumu rod pie mediķiem, bet ne pirmās palīdzības nodaļā, akcentēja Pučuka.
Ja bērns vai pieaugušais nonāk slimnīcā, viņu nākamajā dienā no slimnīcas izraksta, tas liecina, ka viņš nav bijis dzīvību apdraudošā stāvoklī. Pacientu slimnīcā visu laiku novēro, ja pacienta stāvoklis pasliktinās, mainās viņa rinda pie ārsta, skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe.
Ir jāveido lielāka sadarbība starp ģimeni un ģimenes ārstu, ir profilaktiski jāizrunājas ar ģimenes ārstu, ir pieejamas arī attālinātas konsultācijas ar mediķiem.
Ģimenes ārste no Olaines novada Līga Soide pauda, ka ar saviem klientiem cenšas izrunāt par dažādām situācijām, kā rīkoties vecākiem, kādi nepieciešamie medikamenti jāsarūpē mājās. Mums Latvijā ir pieejami dežūrārsti, kas pieņem dažādās Latvijas pilsētās.
Pučuka uzsvēra, ka dažreiz pacienti vēršas pēc neatliekamās palīdzības slimnīcā, jo nespēj sagaidīt dažādus izmeklējumus rindas kārtībā pie speciālistiem.
Renāte Snipe akcentēja, ka bērnu medicīniskā palīdzība atšķiras no pieaugušo, jo vispārējās izmeklēšanas iespējas bērniem ir nodrošinātas.
