Ģimenes studija

Dzīve kustībā bērnos atraisa vēlmi izjust un palīdzēt. Tiekamies ar Ardavu ģimeni

Ģimenes studija

Pieejamais atbalsts mamiņām ar garīga rakstura traucējumiem

Klienta noslēpums un nozieguma novēršanā - kas svarīgāks?

Vai psihologam darbā ar bērniem vienmēr jāievēro konfidencialitāte? Skaidro speciālisti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Speciālistu saruna ar bērnu ir konfidenciāla, bet ir arī izņēmumi. Nesen mediji ziņoja par gadījumu, kad kāda mamma nonāca sociālo dienestu redzeslokā pēc tam, kad meita psihologam izstāstījusi, ka mamma pirms septiņiem gadiem viņu pērusi. Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" speciālisti skaidroja, ka likums nosaka, ja sarunā ar bērnu psihologs vai sociālais darbinieks konstatējis kādu apdraudošu faktu, jāziņo institūcijām, kuras tālāk risina situāciju, izjautājot bērnu, iesaistot vecākus.

Klīniskā un veselības psiholoģe Elīna Bārtule skaidroja, ka, sākot sarunu ar pusaudzi, runā par konfidencialitāti, ja ir izskanējusi kāda apdraudoša informācija, tad tā vairs nav konfidenciāla informācija, ir jāvēršas institūcijās. Darbiniekam nav jābūt detektīviem, ja ir aizdomas, ka bērns ir apdraudēts, tad ir likumā paredzēts ziņot institūcijām, nenoskaidrojot detaļas sīkāk, lai bērnam lieku reizi nebūtu jāpārdzīvo kāds nepatīkams notikums.

Likums nosaka, ka, sarunā ar bērnu konstatējot kādu apdraudošu faktu, jāziņo institūcijām.

Pērn Pusaudžu resursu centrā konsultēja 8555 jauniešus un ģimenes, 78 gadījumos tika ziņots par kādām situācijām, pauda bērnu psihiatre Anete Masaļska.

"Ģimenes studija"

"Ģimenes studija"

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs - Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo skaidroja, ka izglītības un skolas psihologiem ir tas pats ētikas kodekss, kurā ir noteikts konfidencialitātes jautājums. Arī skolu psihologi izvērtē, kā bērnam klājas, ja ir kāds apdraudējums bērnam, tad par to ziņo tiesībsargājošām institūcijām. Tas ir psihologa pienākums, pats psihologs pieņem lēmumu, nākamās institūcijas situāciju noskaidro sīkāk.

Masaļska pauda, ka "sabiedrībā par bērnu sišanu ir dažādi priekšstati, tāpat arī dažādi iemesli, sit, ja ko neizdara, vai arī, ja ir sliktas sekmes. Attiecībā uz bērniem pieaugušie saprot, ka nevajag sist daudz un stipri, bet nedaudz var. Tā ir varas izrādīšana, pieaugušie netiek galā ar savām emocijām un sajūtām. Pēc tam no bērniem vecāki atpērkas ar dārgām dāvanām, jo ir vainas apziņa, bet nespēj izrunāties ar bērnu."

Sabiedrībā ir uzskats, ka ziņošana ir bieds. Sabiedrībā ir stigma, ka ziņot institūcijām ir kas nosodošs, bet valsts institūcijām būtu jāsniedz atbalsts, svarīgi, vai esam gatavi pieņemt palīdzību, uzskata sociālā darbiniece Vēsma Veldze.

Pedagogi noteikti neuzzina informāciju, kas notiek psihologa kabinetā, ja tam nav piekrituši vecāki, uzsvēra Žurilo.

Elīna Bārtule akcentēja, ka emocionālās vardarbības jēdziens ir plašāks. Tad piesaista vairāk vecākus. Programmas ietvaros arī vecāki var saņemt bezmaksas palīdzību, strādājot ar pusaudžiem, vislabākie rezultāti ir, ja palīdzības sniegšanā iesaistās visa ģimene.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti