Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā top veselības pratības centrs bērniem - Bērnu muzejs. Muzeja veidotāji aicināja jaunākā skolas vecuma bērnus uzrakstīt, kādi veselības jomas jautājumi viņus interesētu. Profesionāļi no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uz daļu no šiem jautājumiem ir devuši atbildes, mēs tās maijā publicēsim pa vienai katru dienu, lai tie kalpotu kā palīgi vecāku un pedagogu sarunai ar bērniem par veselību un ķermeni.
Jautājums: Kam ir domātas skropstas un uzacis?
Atbild optometriste Kristīne Kalniča-Dorošenko
Cilvēkiem evolucionējot, laika gaitā ķermeņa un sejas apmatojums ir samazinājies. Taču uzacis un skropstas joprojām ir mūsu sejas iezīmju galvenā sastāvdaļa. Tiek uzskatīts, ka virs acīm izliekto, smalko matiņu zona novada nevēlamo mitrumu – jo īpaši sviedrus un lietu – prom no acīm, lai palīdzētu saglabāt skaidru redzi. Matiņu forma un virziens atvieglo mitruma plūsmu uz sāniem ap acīm. Tie arī palīdz bloķēt gaismu un filtrē putekļus un netīrumus, kas var nokļūt acīs.
Zinātnieki arī uzskata, ka uzacīm ir svarīga loma cilvēka komunikācijā un sejas izteiksmes procesā. Uzacis var izteikt tādas izteiksmes kā laime, pārsteigums un dusmas. Uzacis var būt vieglāk atpazīstams identitātes rādītājs nekā pat pašas acis.
Skropstas ir matiņu grupa, kas aug ap plakstiņa malu. Skropstas samazina asaru iztvaikošanu līdz pat 50 %, palīdzot saglabāt acis pietiekami samitrinātas. Tās darbojas kā putekļu uztvērēji, aizsargājot aci no netīrumiem, kas var traucēt redzi vai izraisīt infekciju vai traumu. Skropstas darbojas kā sensori objektiem, kas pietuvojas acīm, piemēram, kukaiņiem, un izraisa reflektīvu un aizsargājošu mirkšķināšanu. Tiek uzskatīts, ka veselas skropstas nekad nekļūst sirmas. Tās ir vieni no īsākajiem ķermeņa matiņiem ar visilgāko mūža ilgumu.
