Kā pieteicās
Sarunas pirms erudīcijas projekta "Veiksme. Intuīcija. Prāts." (V.I.P.) pirmās ieraksta minūtes Zaķusalas studijas aizkadra zonā allaž ir ļoti interesantas. Tās demonstrē komandu noskaņojumu, saliedētību, arī stresa līmeni, bet izvēlētās tēmas liecina par dalībnieku gatavību spēlei, humora izjūtu vai lielu nopietnību. Bieži dalībnieki atzīstas enciklopēdiju pārlapošanā, dažādu faktu un notikumu meklēšanā interneta dzīlēs. Citi atzīstas kopīgā tikšanās reizē pirms ieraksta vai atceras, kā un kāpēc nolēmuši pieteikties dalībai.
"Mēs satikāmies kopīga drauga dzimšanas dienā, sarunas aizveda līdz erudīcijai un tālāk jau līdz vipam", atceras Mārtiņš Rutkis, kurš arī pieteica komandu spēlei. Viņš teica: "Drauga, kura dzimšanas diena tā bija, gan komandā nav. Es uzņēmos izdarīt vajadzīgos rakstu darbus, bet Gintam atlika piekrist būt par kapteini."
Kapteinis Gints Stravinskis norādīja: "Jā, komandu pieteicām spēlei pērnajā vasarā. Nav jau tā, ka esam pilnīgi iesācēji erudīcijā, esam spēlējuši sporta viktorīnu, Vismands pat pabijis "Prāta bankā"."
Otras komandas kapteine Inese Sitko-Bulle atzina, ka, lasot sabiedrisko mediju portālu LSM.lv, kaut kur pamanījusi norādi vai aicinājumu pieteikties spēlei "V.I.P.": "Re kā, es nodomāju, tur var pieteikties, nav tā, ka aicina, meklē, vēlēšanos var izteikt paši! Tā es izskatīju anketu un, protams, pieteicu tuvākos – ģimeni."
Klātesošie līdzjutēji, kuriem režisore Laura Hirša uzdod par pienākumu būt aktīviem un ar aplausiem atbalstīt savējos, konstatē faktu, ka priekšā pateikt komandām neko nevar, jo atrodas pārāk tālu no komandām un arī studijas uzbūve traucē.
Šo joku pārtver Gints Stravinskis un atceras kādu faktu par špikošanu: "Nav svarīgi, kur tas bija un kā to pieķēra, bet mūsdienu tehnoloģiju lietpratēji bija izdomājuši sistēmu, ka eksaminēto pareizās atbildes sasniedz Morzes ābeces veidā, saņemot šifrētus ziņojumus impulsu veidā, kas no krēsla sit pa sēžamvietu, jāvar tikai nolasīt!"
Spēles vadītājs Uģis Joksts atzina ka vipiņā pagaidām špikošana nav novērota, jo, visticamāk, nav arī iespējama. Ir gan bijušas reizes, kad pareizā atbilde uz jautājumu ir "ūdens" vai lappuses A4 formāts un komandām tas ir acu priekšā – viens glāzē, otrs uz galda, bet nosaukt stresā nemaz nevar.
Paralēli un perpendikulāri notikumi
Tātad savādo pirmsieraksta satraukumu izbaudīja arī cilvēkresursu stratēģiskās plānošanas speciāliste vienā no Baltijas aviokompānijām Inese Sitko-Bulle: "Kad man zvanījāt, nevarēju atbildēt, biju darbā Tallinā, bet pēc saņemtās ziņas sapratu – ātri jāorganizējas. Komanda palika ģimenes ietvarā, bet ar mazliet izmainītu sastāvu, joprojām atteikt nedrīkstēja mans vīrs Aigars un bija jāpiekrīt viņa brālim Andrim."
Kāds Ineses kolēģis teicis, – Inesei patīk tad, kad viss ir paralēli un perpendikulāri. Ko gan tas varētu nozīmēt?
"Es strādāju aviokompānijā," sacīja Inese, "bet man ir bail no augstuma un nepatīk lidot! Tas ir kā kaut kas, kas ir perpendikulārs. Man patīk lasīt, un es varu aizlasīties līdz trijiem naktī, bet sešos jāpošas uz darbu, tas ir kaut kas paralēls! Un vēl man ir sapnis – reiz vadīt pašai savu zirgu fermu!"
Aigars Bullis ir Ineses dzīvesbiedrs – bioloģijas skolotājs un bērnu futbola skolas treneris. Viņš ir aizrautīgs sporta pasaules, īpaši futbola, erudīts. Aigars atzina: "Man nepatīk gatavot ēst, taču patīk baudīt ēdienu, un te jāpiebilst, ka Inesei tas padodas ļoti labi un arī patīk gatavot! Es savukārt ar prieku vasarās pļauju zāli un labprāt dejoju, ja rodas tāda iespēja!"
Trešais komandā ir Andris Bullis, kapteines vīra brālis. Viņš ir vīrs, tētis, tulks – secību var mainīt atkarībā no situācijas. Patīk palasīt, patīk parakstīt, bet galvenais, lai gaiši un pozitīvi!
"Andrim vienmēr taisnība!" piebilda komantas kapteine, "tas būs uzskatāmi redzams arī spēlē! Prognozēju, ka daudzas atbildes būs viņa."
Komandas spēks
Trīs draugi, kuri satikās dzimšanas dienā, ir komandas kapteinis – kafijas garšu pazinējs un produkta izplatītājs Gints Stravinskis, biznesa menedžeris Mārtiņš Rutkis un cilvēks, kam pēc pārējo domām, atrasties blakus ir privilēģija – Vismands Menjoks.
Kapteinis Gints Stravinskis visā Baltijā apgādā tirdzniecības vietas ar divu zīmolu kafiju, prot īstajos brīžos koncentrēties, apveltīts ar izteiktām analītiskām spējām. Viņš arī atzinās: "Man patīk sports, arī sporta vēsture, tāpēc ļoti ceru uz jautājumiem par sportu, lai gan tieši it kā zināmās lietās visvieglāk ir iekrist."
"Uz Gintu var paļauties," sacīja Mārtiņš, "tāpēc vienbalsīgi iecēlām Gintu par kapteini. Esam kopā piedalījušies viktorīnās par sportu un mūziku. Domāju, mums galvas pareizajā vietā!"
Mārtiņš esot kompāniju dvēsele. Mēģina piepildīt telpu ar pozitīvām vibrācijām. Aizrauj aktiermāksla. Cenšas atrast katrā lietā pozitīvo un mācību, ko nākamreiz varētu izdarīt labāk. Mārtiņš ir arī idejas autors tekstam jeb apgalvojumam, ka Vismandam atrasties līdzās ir privilēģija.
"Jā, pats Vismands iesmej par to, bet tas ir fakts," sacīja Mārtiņš, piebilstot: "Viņš ir tas džeks, kas izdomāja e-cigarešu atkritumu savākšanas iekārtu. Izgudrotājs, ideju autors, cilvēks no kura mērķtiecību var tikai pamācīties. Ar tiešu un nepārprotamu skatījumu uz dzīvi. Spēj visnotaļ iedvesmot sev apkārt esošos, nepazīst vārdu "nē"!"
Lūk, tā viņi izsakās viens par otru, apliecinot saliedētību un komandas spēku.
Spēle rit ļoti līdzīgi, te viena, te otra komanda ar dažu desmitu punktu starpību izvirzās līderos. Inese paļaujas uz vīriešiem gan pa labi, gan pa kreisi, tomēr reizēm atļaujas pieņemt neatkarīgus lēmumus un pareizi dara.
Lūzums spēlē notiek pie skatītāju jautājuma, kura trešā papildiespēja sniedz mākslas žanra nosaukumu franču valodā – nature morte.
