"Kalves" aizrautība
"Mēs gribam pierādīt, ka dejotāju neraksturo tikai veiklas kājas, polka un plašs smaids, jo kārtīgam dejotājam bez labas atmiņas, erudīta prāta, spējas zibenīgi reaģēt jebkurā situācijā un elastīgi pielāgoties visdažādākajiem apstākļiem neiztikt," tā par jelgavnieku komandu saka kapteine Dinija Čukure. Dinija absolvējusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti ar specializāciju tiesību zinātnēs, viņai ir arī grāds ekonomikā ar specializāciju ilgtspējīgā teritorijas attīstībā un mārketingā, šobrīd ir tiesas sēžu sekretāre Zemgales rajona tiesā un vieslektore LBTU.
"Darba dienas pavadu tiesas gaiteņos, bet atlikušais laiks lielākoties tiek pavadīts par un ap deju," stāstīja Dinija, norādot: "Interešu man ir visnotaļ daudz, tikai brīvā laika pavisam maz, jo esmu nemitīgā kustībā. Organizēt, īstenot, darboties, – tas ir par mani. Taču tajos retajos no dejas brīvajos brīžos labprāt noskatos kādu filmu, uzspēlēju volejbolu vai pastrādāju kādu lauku darbu."
Par komandas biedru un "Kalve" prezidentu Oskaru Vītoliņa Dinija saka: "Kolektīva dvēsele un miers. Dejotājs ar pieredzi, šķiet, ka zina visas dejas."
Oskars ikdienā modelē un rasē būvkonstrukciju projektēšanas birojā, kā arī asina LBTU studentu prātus par 3D modelēšanu un būves informācijas modeļu jeb BIM savietošanu, bet brīvajos brīžos labprāt piedalās kādā auto-foto-orientēšanās braucienā vai erudīcijas spēlē. Absolūta miera osta jebkurā situācijā.
"Es dejoju tautas dejas vismaz 25 gadus," sacīja Oskars, piebilstot: "Agrāk aktīvi spēlēju volejbolu, bet, uzsākot studijas, bija jāizvēlas starp šiem vaļaspriekiem, jo mēģinājumi un treniņi sakrita vienā laikā. Izvēle krita par labu tautas dejām, un "Kalve" ir kļuvusi par manu otro ģimeni."
Savukārt Gustavs Dravants ir jaunākais no komandas un arī jaunākais deju biedrs "Kalves" ģimenē. Kolēģi, raksturojot Gustavu, saka – klusie ūdeņi ir dziļākie, un varētu piebilst, ka arī sirsnīgākie. Nu iedomājieties – jauns, mūsdienīgs puisis, kurš apgalvo, ka brīvajos brīžos vislabprātāk rūpējas par "savām meitenēm", kas ir vecmāmiņas gotiņas. Vēl viņš cītīgi mācās, jo izvēlējies veterinārmedicīnu.
"Jā, studēju veterinārmedicīnu, bet dziļi sirdī manī mīt radošums," atzina Gustavs, norādot: "Draugi saka, ka zinu daudz, tikai noklusēju, lai neizceltos. Diennakts man ir par īsu, bet spēju apvienot neiespējamo. Reizēm lasu latviešu dzeju un prozu, šad tad pats uzrakstu kādu rindiņu. Patīk būt dabā, brīvajā laikā palīdzu vecmammai saimniecībā."
"Ačkupa" ģimeniskums
Topošie vai jau esošie mediķi un farmaceiti pārstāv tautas deju ansambļa "Ačkups" komandu. Līdzās gaidāmajiem svētkiem šis ir eksāmenu, pārbaužu vai rezidentūras laiks, tāpēc jo lielāka cieņa pret jauniešiem, kas cenšas paspēt visu, būt arī uz erudīcijas pārbaudi pie Uģa Joksta.
Komandas kapteinis ir ārsts rezidents Žanis Sevastjanovs: "Šobrīd lielāko dienas daļu pavadu medicīnas iestādēs, turpinot savu tālākizglītību un strādājot kā ārsts rezidents. Brīvajā laikā no darbiem cenšos atslēgt savu prātu kopā ar kolektīva biedriem mēģinājumos. Izbaudu aktīvo atpūtu dažādos pārgājienos, taku un šķēršļu skrējienos. Esmu zaļā dzīvesveida piekritējs un cenšos visur pārvietoties ar velosipēdu. Sevi raksturoju kā nosvērtu un apķērīgu personu."
Tas vairs nevienam nav pārsteigums, ja kāds stāsta, ka savu dzīves partneri vispirms ir iepazinis kā deju partneri, tas ir arī Žaņa un Laimas Mukānes stāsts. Staltais iecavietis ieskatījās skaistajā un darbīgajā preilēnietē.
"Iepazināmies un satuvinājāmies, tieši pateicoties mūsu TDA "Ačkups"," sacīja Žanis, norādot: "Laima ir inteliģenta un atjautīga. Viņai piemīt spēja veikt vairākas lietas vienlaicīgi. Savus spēkus atgūst dzimtas mājās Smelteros, Preiļu novadā. Spēj pagatavot garšīgākos vistas gaļas ēdienus."
Laimai ir farmaceita grāds un maģistra grāds veselības aprūpē ar klīniskā farmaceita kvalifikāciju.
"Kā jau visi dejotāji, lielu daļu brīvā laika pavadu tieši mēģinājumos un koncertos," norādīja Laima, sakot: "Labprāt atpūšos pie dabas un jūras. Interesē zinātne, un pēdējos gados esmu iesaistījusies antibiotiku un bakteriofāgu pētniecībā."
Trešais komandā ir Arvis Pauliņš – šobrīd studē Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātē. Piemīt labas organizatora spējas, daudz laika pavada RSU studējošo pašpārvaldes darbos. Cilvēks, kurš ir atvērts visam un izbauda ceļošanu. Brīvi pārvalda dāņu valodu.
"Sāku dejot latviešu tautas dejas sešu gadu vecumā, bet tautas deju ansamblī "Ačkups" dejoju kopš 12. klases," sacīja Arvis, uzsverot: "Ļoti patīk ceļot un apgūt dažādas valodas, jo uzskatu, ka valoda ir viena no vissvarīgākajām kultūras sastāvdaļām un, mācoties tās, var vislabāk iepazīt cilvēkus. Dāņu valoda jau manā prātā ir, būs arī citas."
Visi trīs gaida vispirms Dziesmu un deju svētkus, tad "Kalvi" ceļš vedīs uz Turciju, kur viņi uzaicināti piedalīties deju festivālā.
Spēle pie Uģa Joksta ir ļoti līdzīga, dažu punktu pārsvars ik pa laikam ir mediķu komandai, bet, izskanot pēdējam spēles jautājumam, Uģis Joksts ietur pauzi un saka: "Es aicinu visus, gan komandas, gan dalībniekus uz kapteiņu cīņu. Finālistu noskaidrosim kapteiņu duelī!"
