Neatkarība

Neatkarība. Annele, Armands un Raitis

Neatkarība

Neatkarība. Lida, Mārtiņš un Kaspars

Neatkarība. Annele, Armands un Raitis

Atpakaļ pagātnē. Armanda aizraušanās fotogrāfijas darināt paša rokām

Armands Andže no Siguldas par savu aizraušanos sauc vēsturisko fotogrāfijas procesu izpēti un vienlaicīgi arī tā pielietošanu praksē. Ar analogo fotogrāfiju viņš nodarbojas aptuveni 15 gadus, bet ar lielformāta fotogrāfiju aizraujas kopš 2013. gada. Armands ir pārliecināts, ka fotogrāfisko procesu izpēte un izzināšana ir nebeidzams process ar daudziem aspektiem.

Par iedvesmojošiem latviešiem, kas aizraujas ar neparastiem hobijiem, stāsta Latvijas Televīzijas dzīvesstila raidījums "Neatkarība".

ĪSUMĀ:

  • Armands Andže pēta vēsturiskos fotogrāfiskos procesus un pielieto tos praksē.
  • Analogajā fotogrāfijā procesi ir balstīti uz materialitāti, tie ir personīgāki.
  • Armandu aizrauj process, kad attēlu iespējams ietekmēt ar rokām.
  • Vēsturisko tehniku izpildei fotogrāfijā būtiska ir precizitāte, prakse un zināšanas par ķīmiskiem procesiem.
  • Analogo procesu pasaule ir teju neapgūstama.

"Neatkarība"

Jauns, moderns un iedvesmojošs dzīvesstila raidījums par cilvēkiem un viņu hobijiem. Projekta autors un stāstnieks ir kino operators Jānis Šēnbergs, kurš, bēgot no ikdienas garlaicības, sēdīsies pats savā hobijā – antīkā džipā, ko pa detaļai ķimerē kopā savā garāžā –, lai ar kameru rokās dotos apkārt Latvijai, pa ceļam sastopot tādus pašus no vienmuļās ikdienas bēgošus entuziastus. 

Raidījums skatāms Latvijas Televīzijā ceturtdienās plkst. 21.10 un vienmēr pieejams sabiedrisko mediju satura atskaņotājā REplay.lv

Fotogrāfija mūsdienās visbiežāk izpaužas kā ātri ar viedtālruņa palīdzību uzņemti digitāli attēli. Nu jau arvien retāk to varam aplūkot taustāmā formātā, tomēr tieši šāda veida fotogrāfisko procesu izpēte un veikšana ir kļuvusi par Armanda aizraušanos.

Viņš pats saka, ka, izzinot kopējos procesus par fotogrāfijas uzņemšanas tehnikām, no digitālās fotogrāfijas viņš virzās atpakaļ pa fotogrāfijas attīstības laika joslu.

Vēl pirms aptuveni 15 gadiem Armands daudz fotografēja digitāli. Tolaik viņš darbojās foto klubā Siguldā, caur kuru nonāca "Foto akadēmijā" Rīgā, kur klausījās ievada kursu melnbaltajā fotogrāfijā. Process, kad ar rokām iespējams ietekmēt attēlu, Armandu aizrāva, un viņš sāka par to interesēties vairāk. 

Sākotnēji savas aparatūras Armandam nebija, bet viņš sāka būvēt pats savas kameras – nelielas kastītes ar izdurtu caurumiņu, kur iekšā liek filmiņu vai fotopapīru. Tikai vēlāk viņš tika pie sava pirmā fotoaparāta. Mājās bija izveidota arī pašam sava laboratorija.

Tolaik, dzīvojot kopā ar vecākiem, savu istabu Armands sadalīja uz pusēm, - viena no tām bija izveidota tumša un tur atradās laboratorija, bet otrā pusē viņš dzīvoja pats.

2013. gadā kaimiņš Armandam atdeva lielformāta lauka kameru. Tajā laikā materiāli, kas būtu piemēroti lielformāta kamerām, bija nepieejami vai arī ļoti dārgi. Tieši tas viņu pamudināja detalizētāk izzināt vēsturiskās tehnikas, ar kurām iespējams uzņemt fotogrāfiju, sagatavojot visus gaismas jūtīgos materiālus paša rokām.

Tā, piemēram, slapjā kolodija tehnika ir viena no lielformāta fotogrāfijas uzņemšanas metodēm, kas bija populārākā fotografiskā tehnika laikā no 1850. līdz 1871. gadam. Veiksmīgai tehnikas izpildei būtiska ir precizitāte, procesa prakse un arī zināšanas par ķīmiskiem procesiem. Pirms plates ievietošanas lielformāta lauka kamerā to nepieciešams kārtīgi attaukot - notīrīt ar spirtu vai slāpekļskābi. Tad plate strauji jāpārlej ar kolodija šķīdumu, kas satur halogenīdu sāļus, kas nepieciešami gaismas jūtīgu savienojumu izveidošanai. Tālāk plate ir jāmērcē sudraba nitrātā un tas jādara tumsā vai sarkanā gaismā. Kamēr plate vēl ir slapja, jādodas uzņemt fotogrāfija. Pēc tam jau notiek darbs ar fotogrāfijas attīstīšanu un saņemšanu taustāmā formātā.

Armands kopā ar kolēģi, operatoru Artūru Lūriņu, izfilmējis arī gandrīz kilometru garu, neeksponētu filmu no padomju laikiem. 35 milimetru filmas apstrādei nepieciešama salīdzinoši specifiska infrastruktūra.

Ja parasti apstrādes procesā filma būtu jātin uz lielām spolēm, nosacītā amatieru līmenī to iespējams attīstīt arī spainī.

Lai arī iepriekš nekas tāds darīts vēl nebija, tā dēvētā "spaiņa metode" filmas apstrādē izdevās veiksmīgi. Sākumā viss likās sarežģīti, bet process noritēja vienkārši.

"Visās lietās, ko es daru, man ļoti svarīga ir materialitāte. Strādājot ar analogo fotogrāfiju, fotogrāfija vienmēr ir saistīta ar materialitāti un kļūst par fizisku objektu. Digitāli fotografējot to nevar sajust, fotogrāfijas ir bezpersoniskas," viņš stāstīja.

Piedalies raidījumā "Neatkarība"!

Ar savu neparasto hobiju raidījuma autori aicina dalīties sociālajos tīklos "Instagram" vai "Facebook", vai arī sūtot fotogrāfiju un sava hobija aprakstu uz e-pastu [email protected].

Šobrīd Armands studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā. Viņš pēta senās fotogrāfiskās iespiedgrafikas tehnikas un vēlas tās ieviest praksē. Papildus tam Armands aktīvi pēta arī dagerotipiju – pirmo fotogrāfijas tehniku pasaulē, kas pirmo reizi tika izmantota 1835. gadā. Tā kā šis tehnikas process ir ļoti toksisks, jo tajā iesaistīti dažādi specifiski materiāli, piemēram, jods un dzīvsudrabs, Armands vēlas to padarīt draudzīgāku gan videi, gan cilvēkam.

Pētot vēsturiskās fotogrāfijas procesus un to attīstību, vienmēr atklājas kādas jaunas šķautnes, ko pētīt. Armands stāsta, ka analogo procesu pasaule ir teju neapgūstama, jo katrā procesā ir ļoti daudz mainīgo. Apkopojot šīs senās zināšanas, viņš sevī izjūt arī tādu kā misijas apziņu popularizēt to mūsdienās, lai nākotnē šo procesu prakse nepazūd.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti