Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Tomes pagastā top rakstniekiem Regīnai Ezerai un Jāzepam Osmanim veltīts muzejs

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Latgalē «sirsniņmāju reforma» nereti atduras pret naudas trūkumu un cilvēku kūtrumu

Zinātnieku atklājumi: kā tiem atrast ceļu pie patērētāja

Zinātnieku atklājumi: kā tiem atrast ceļu pie patērētāja

Latvijas zinātnieki ik gadu izstrādā jaunas tehnoloģijas, atklāj jaunus materiālus, zāles un veic citas inovācijas. Lai tās nepaliktu tikai institūtu telpās, ir nepieciešama zinātnes pārnese uz biznesu. Zinātnes komercializācija ne tikai motivē zinātniekus strādāt, jo tie redz, ka viņu veikums uzlabo cilvēku dzīves, bet ļauj arī papildināt universitāšu budžetu, kas pie šā brīža Latvijas finansējuma zinātnei ir ļoti svarīgs faktors.

Par starpnieku starp zinātniekiem un biznesu Latvijā ir kļuvusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Ar viņu palīdzību un ar vairāk nekā 40 miljonu eiro atbalstu turpmākajos gados zinātnes pārnesei ir jāuzlabojas un arvien vairāk atklājumiem jānonāk reālā tirgū.

Ceļš nav viegls

Decembra sākumā Latvijas Universitātes (LU) Elektronikas un datorzinātņu institūtā (EDI) bija sapulcējušies virkne jauno pētnieku, profesoru un citu zinātnes pārstāvju. Šeit prezentēts tas, kas valsts pētījumu programmā SOPHIS četros gados ir paveikts. Viena no pētniecēm ir Ilze Ošiņa, kura prezentē dažādu ādas veidojumu diagnostikas iekārtu. Ar tās palīdzību pirmo diagnostiku varētu veikt bez ķirurģiskas iejaukšanās.

"Ideja ir tāda, ka mēs šo ierīci novietojam uz kādas apskates vietas uz ādas - kur kaut kādas dzimumzīmes vai kas tāds, un uzņemam bildi. Un tas, ko mēs tur nosakām, ir dažādu pigmentu koncetrāciju - melanīna, oksihemoglobīna - un tālāk jau tos datus var analizēt," stāsta pētniece. Viņa arī atklāj, ka ir plāns sākotnēji šo izgudrojumu piedāvāt ģimenes ārstiem, bet tālāk jau mēģināt virzīt tirgū.

Tomēr tas nav tik vienkārši. Projekta vadītājs, LU profesors Jānis Spīgulis atzīst, ka ne vienmēr lielisku produktu ir iespējams novest līdz tirgum. It īpaši sarežģīti tas ir medicīnas nozarē, jo nepieciešams veikt daudz klīnisko pētījumu. Tomēr Spīgulis vērš arī uzmanību uz to, ka, noslēdzoties pētījumu programmām, nereti nevienu vairs neinteresē, kas ar šo vairākus gadus ilgo darbu notiek.

"Katrs projekts jau nebeidzās ar to, kā - izrok grāvi, aizber grāvi un punkts. Tas pats ir bijis arī agrākos projektos, arī struktūrfonda projektos ir tieši tas pats stāsts.

Tām uzraugošajām iestādēm un ministrijām patiesībā neinteresē, kas notiek tālāk. Viņas interesē, vai esat pareizi naudu iztērējuši, nav pārkāpts Publisko iepirkumu likums vai vēl kaut kas tāds,” uzskata Spīgulis.  

Turpat valsts pētījuma programmas noslēguma pasākumā ir arī Saeimas deputāte Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Kad viņa bija premjere, viņas vadībā tika izveidota Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome. Šobrīd to ir pārņēmis pašreizējais valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) un tā joprojām darbojas. Viens no padomes uzdevumiem ir arī risināt to, lai zinātnes pārnese būtu veiksmīgāka.

"Tas ir sāpīgākais jautājums. Un nav jau tā, ka neviens nedomā, visi domā. Bet mēs šobrīd vēl neesam to visu līdz galam atrisinājuši. Bet, no otras puses, tik traki jau nav, ir vairāki uzņēmumi, kas pasūta un ievieš informācijas tehnoloģiju jomā. Tā kā šis tas notiek, bet tas nenotiek tā masveidā," saka Straujuma.

Zinātnes pārnese - LIAA uzdevums

LIAA ir tā, kura šobrīd ir deleģēta atbalstīt zinātnes pārnesi uz biznesu. Aģentūra arī pārvalda vairāk nekā 40 miljonus eiro, kuri paredzēti, lai tas veiksmīgāk notiktu. Lielāko daļu summas, protams, finansē Eiropa - no Latvijas budžeta turpmākajiem gadiem tam ir atvēlēti seši miljoni eiro. Nauda projektiem jāpiešķir līdz 2020. gadam, bet zinātniekiem savi veikumi jākomercializē līdz 2022. gadam.

LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris stāsta, ka šajā summā ir ietvertas daudz vairāk sistēmas uzlabojošu darbību, ne tikai zinātnes pārnese.

"Mēs veicam dažādu pasākumus, lai promotētu tehnoloģiju pārnesi, lai apmācītu zinātniekus, lai veiktu ekspertīzes un dažādus pasākumus, kur šī komercializācija jau varētu notikt tajā brīdi, kad kādi pētījumi jau ir novesti līdz tādai stadijai, kad viņi varētu arī interesēt privāto sektoru," klāsta Babris un arī norāda, ka ne vienmēr prototips nozīmēs to, ka šis produkts būs nepieciešams kādam uzņēmējam.

Tādēļ tiek izvērtēts, kurš no zinātnes sasniegumiem ir ar tirgus potenciālu, un tikai šis uzņēmums var pretendēt uz pārneses finansējumu, kas var sasniegt 300 000 eiro.

"Mēs meklējam tos pētījumus, tos prototipus, lai nākotnē tie tiešām būtu vajadzīgi uzņēmumam. Jo var izdomāt dažādas lietas, novest jau līdz tādai stadijai, ka it kā tie jau būtu gatavi, bet mēdz būt situācijas, kad privātais sektors, uzņēmēji pasaka -  šī lieta mums nav vajadzīga. Tad mēs strādājam ar šiem pētījumiem, tiem projektiem, kuriem cerību līmenis ir augsts," skaidro Babris.

Viņš stāsta arī, ka atklājumus ar vislielāko potenciālu kļūt komerciāliem palīdz atrast arī tehnoloģiju skauti. Tas notiek tieši tāpat kā sportā, kur šādi cilvēki meklē potenciāli labākos sportistus.

"Viņi nodrošinātu tilta funkciju starp zinātni un sektoru. Tie ir reāli cilvēki, kas ikdienā strādā ar zinātniekiem, atrodas laboratorijās, meklē, kur vēl ir tās idejas, kuras zinātnieks varbūt vēl nav pamanījis, bet to varētu attīstīt un tā būtu interesanta uzņēmējiem,” stāsta Babris no LIAA.

Tieši tāpat skauts darbojas arī  pretēji - viņš meklē uzņēmējus, kuriem ir interese savas tehnoloģijas mainīt, pielietot kaut ko jaunu un inovatīvu.

Universitātēm domas dalās

Lai gan, pēc Babra teiktā, sistēma ir skaidra, ir arī finansējums un dažādi instrumenti, kas palīdz savest kopā zinātniekus un uzņēmējus, divu lielāko Latvijas universitāšu domas par šo tēmu dalās.

LU rektors Indriķis Muižnieks stāsta, ka saredz vairākas problēmas. Viņš norāda uz deviņiem tehnoloģiju attīstības līmeņiem, kur pirmais ir pētījuma sākums, bet devītais līmenis - lielizmēra ražošana.

"Un tas parastais stāsts jau ir par to, ka institūtu un universitāšu laboratorijas attīstības līmenis ir līdz tam trešajam, varbūt ceturtajam līmenim. Savukārt uzņēmums darbojas astotajā un devītajā," skaidro Muižnieks.

Un tieši starpposms, kuru šobrīd pilda LIAA, pēc Muižnieka domām, ir problēma.  Šajā posmā ir jāveic ražošanas sākuma stadija, jāveic piloteksperiments un jānoslīpē produkts.  

"Tad te parādās tas robiņš, kurā mēs esam joprojām iestiguši. Lai gan varētu šķist, ka mums  šobrīd ir vairāki miljoni šīs naudas, kuru varētu tehnoloģiju pārnesei veidot, šis robs joprojām aizpildās gana vāji," uzskata Muižnieks.

Indriķis Muižnieks

Viņš arī min, ka mums trūkst eksperimentālo cehu. Proti, svarīgi tehnoloģiju pārnesē ir produktu notestēt arī lielākos apjomos. Ja zinām, ka produkts strādā, piemēram, nelielā izmērā, vajag zināt, vai tas pats notiks, kad tā izmēri būs daudzkārt lielāki.

"Un uzņēmumiem, īpaši tiem, kas ir Latvijas uzņēmumi, ir diezgan grūti investēt tajās riskantajās lietās, un šajā ziņā ir nepieciešama kombinēta darbība  - granti, kas to virza, tādi tagad ir. Un nepieciešama atbilstoša līmeņa infrastruktūra,” uzskata LU rektors.

Tikmēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa ir pozitīvāk noskaņota. Viņa uzskata, ka pašām universitātēm ir daudz jāstrādā pie tā, lai viņu zinātnieku veikumi būtu veiksmīgi arī ārpus universitātes. Negatīvās lietas viņa nesauc. Tikai min statistiku - katru gadu RTU sadarbojas ar vairāk nekā 300 Latvijas un arī citu valstu uzņēmumiem.

"Tās var būt jaunas tehnoloģijas, esošo produktu, tehnoloģiju vai procesu uzlabošana. Tāpat mums ir starptautiskā sadarbība ar tādiem pasaules grandiem kā "Daimler", "Siemens", "ABB", NASA.

Līdz ar to man negribētos teikt, ka ir kāda būtiska plaisa starp industriju un augstākās izglītības iestādēm. Protams, vienmēr var būt labāk,” uzskata Eliņa.

Biežākā pārnese - līgumpētījumi

Šobrīd populārākais veids, kā zinātnieki komercializē savu darbu, ir ar līgumpētījumu starpniecību. Tas nozīmē, ka uzņēmējs nāk pie zinātniekiem, tie izstrādā nepieciešamo produktu, un par konkrētu naudas summu šis produkts nonāk uzņēmēju rīcībā. RTU līgumpētījumi ir liels atslogs pie šā brīža zinātnes finansējuma - pērn par līgumpētījumiem tā nopelnījusi ap pusotru miljonu eiro.

"Ja uzņēmumam ir kaut kāda vajadzība, interese, viņi griežas pie mums. Tad mēs no savas puses atrodam piemērotāko ekspertu, un tad tiekamies, runājam, cik plašs ir šis projekts, un kāda ir šī nepieciešamība," atzīmē Eliņa

Arī Muižnieks atzīst, ka LU zinātnieki tieši tādā pašā veidā sadarbojas ar uzņēmējiem. Turklāt nereti sadarbība nav tikai peļņas gūšanas veids institūtiem. Muižnieks stāsta par pētījumu, kurā tika izstrādāta mikroorganismu kultūra, kas spēj attīrīt naftas piesārņojumu. Tālāk universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts to pārdeva par pārdesmit tūkstošiem eiro.

"Un tad šo kultūru nodeva ražotājam, kurš, piedaloties valsts iepirkumā par piesārņotas vieta attīrīšanu Ventspils tuvumā, varēja par diviem miljoniem mazāku summu tērēt šim darbam. Un tad valsts ietaupīja divus miljonus, uzņēmējs nopelnīja pusmiljonu", stāsta Muižnieks.

Eliņa no RTU arī atzīst, ka, ņemot vērā šā brīža situāciju, universitātēm ir nopietni jādomā par zinātnes komercializāciju.  Mums finansējums neļauj tikai pētīt un nedomāt par komerciāliem projektiem, kā tas ir citās Eiropas augstskolās.

"Viņiem vienkārši ir ļoti liels valsts atbalsts, un būtībā viņi darbojās pēc principa - labi, ja tur ir kaut kāda atgriezeniskā saite vai tā pēkšņi neplānoti ir kaut kādi ieņēmumi, ir ļoti labi. Bet viņiem tas absolūti nav kā mērķis, jo viņiem par to nav jādomā. Bet mums tā ir vairāk tā nosacīti spiesta lieta, mums ir jādomā par papildu ieņēmumiem, jo mums finansējums zinātnei ir tāds, kāds viņš ir,” norāda Eliņa.

Tomēr Babris no LIAA stāsta, ka finansējums un pieteikums zinātnes komerciālizācijai jebkurā gadījumā negarantēs, ka finansējums tiks saņemts. Iegūt finansiālo atbalstu zinātnes pārnesei nemaz nav tik vienkārši. Ir divas fāzes. Pirmajā ir jāpierāda, ka izstrādātais produkts būs komerciāli derīgs un tiešām tirgū spēs atrast savu vietu.

"Pirmajai fāzei, kur mēs atbalstām projektus, mēs atlasām aptuveni kādus 40% no iesniegtajiem projektiem. Un tad mēs sniedzam atbalstu, bet tikai pirmajam posmam, lai mēs paši un zinātnieki iegūtu lielāku skaidrību. Tiek izstrādāts biznesa plāns, lai saprastu, vai šis produkts tiešām varētu būt interesants uzņēmējiem. (..) Un pēc tam, pēc pusgada, kad paši zinātnieki vēl ir turpinājuši strādāt, mēs atlasīsim no šiem 40 projektiem, piemēram, vēl tikai kādus 10, kas būs ar lielāku ticamību, ka viņi varēs būt ieviešami ražošanā,” sistēmu skaidro Babris.

Tas nozīmē, ka visus atklājumus nemaz nav iespējas pārnest. Un, iespējams, ka tas nemaz nav vajadzīgs. Un pat jau no šiem 10, kuri tiks izvēlēti un arī nonāks tirgos, visi var arī nebūt veiksmīgi.

Tomēr citu valstu statistika rāda, ka, ja veiksmīgs kļūst viens vai divi no 10 projektiem, tie ilgākā periodā atpelna tos ieguldījumus, kas tajos ir veikti.

Prioritāte - jaunas zināšanas

Muižnieks tomēr vērš uzmanību uz to, ka universitātēm prioritāte nav komerciāla pētniecība. Tām ir jāstrādā ar pētniecību un zinātni, bet prioritāte ir radīt jaunas zināšanas un tās nodot tālāk. Ir skaidrs, ka universitāšu institūti nekad arī nebūs pelnoši, šo nišu jau nosedz komerciālie institūti.

Arī Eliņa norāda, ka nedrīkst aizmirst par fundamentālo pētniecību, uz kuras balstās viss pārējais. Un vienlaikus arī atzīst, ka darbs zinātniekiem ir ļoti smags - paralēli saviem ikdienas uzdevumiem jāveic arī komercializācijas darbi un vienlaikus jāstrādā arī pie citiem pētījumiem.

"Šiem zinātniekiem ir arī pētnieciskais darbs, ir arī studiju process, jo viņi arī pasniedz un strādā ar studentiem.

Lai viņi uzturētu savu kvalitāti, viņiem ir jāraksta publikācijas, kas ir ārkārtīgi smags un sarežģīts darbs. Jāpiedalās konferencēs, jārealizē projekti un plus vēl šie komercializācijas un pārneses projekti,” stāsta Eliņa.

Iespējas zinātniekiem komercializēt savas idejas ir. Turklāt tam pieteikties iespējams arī šobrīd. Katram zinātniekam, protams, šķiet, ka viņu veikums ir izcils, bet ir atšķirība - izcils zinātnes veikums vai spējīgs komercializēties un pelnīt. Tādēļ no daudzajiem Latvijas zinātnieku darbiem jāatlasa spējīgākie. Jo, lai gan nauda komercializācijai ir, būtu nelietderīgi to izmantot atklājumiem, kuri nav ar lielu potenciālu ieiet tirgos.

Universitāšu uzdevums nav zinātnes komercializācija. Katra universitāte var pati izvēlēties - mēģināt to darīt vai atklājumus krāt institūtu noliktavās. Arī par otro neviens tiem nepārmetīs. Bet ir skaidrs, ka ilgtermiņā ieguvējas būs tās universitātes, kas mērķtiecīgi ies uz arvien biežāku zinātnes komercializāciju.

1 komentārs
Eduards Baķis
Vai mēs, lūdzu, varētu nelietot frāzi "rakstīt publikācijas"? Lasītājiem tiek radīts iespaids, kā tas ir kas līdzīgs dzejai vai prozai, kur nepieciešama papīra lapa un iedvesma. "Publikācijas rakstīšana" ir pētījuma noslēguma fāze, kas aizņem varbūt 20% no pētījumam veltītā laika un pūlēm.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti