Informāciju, kas parādās sociālajos tīklos, cilvēki pieraduši uztvert par patiesību, taču reizēm gadās, ka kāds tiek apmelots un var rasties maldīgs iespaids, ka publicēta absolūta patiesība. Dienu pirms pārbaudes laika beigām Janai negaidīti tika uzteikts darbs kafejnīcā, kurā viņa strādāja. Diemžēl tas nebija pēdējais nepatīkamais pārsteigums.
"Ko tad es te daudz sēdēšu, es iešu projām un meklēšu jaunu darbu. Es arī dienas vidū aizgāju, aizslēdzu kafejnīcu ciet. 5.februārī es redzu, ka sociālajā tīklā "Facebook" ir ielikts publisks paziņojums, ka es esmu aizbēgusi prom no tējnīcas "Illeseum" un paņēmusi no kases lielu naudas summu un tagad esmu pazudusi bez vēsts, kas nav taisnība," stāsta nepatiesi apsūdzētā pārdevēja Jana.
Informāciju par savu darbinieci sociālajā tīklā publicēja kafejnīcas īpašnieks, kurš šobrīd neatrodas Latvijā un telefoniski nekādus komentārus sniegt nevēlējās.
Pierādīt Janas vainu darba devējs neesot varējis, taču dzēst paziņojumu arī nav steidzies.
"Bez nekādiem pierādījumiem, un arī es viņiem prasīju, kur tad ir kamerās parādīts, jo viņiem ir kameras, mēs tiekam visu laiku fimētas. Nu ja, ka nav, viņi, vienkārši, kaut ko sajaukuši," stāsta Jana.
To, ka ieraksts sociālajā tīklā tiešām bijis nepamatots, Janai zem četrām acīm atzinusi arī kafejnīcas grāmatvede.
Lai atrisinātu situāciju un kafejnīcas paziņojumu no "Facebook" lapas dzēstu, Jana piekrita uzrakstīt atlūgumu, taču ar vienu noteikumu. Jana saka, ka bija noruna, ka viņa uzrakstīs atlūgumu, iesniegumu, ka iet projām ar tādu norunu, ka viņi izņems ierakstu ārā no sociālā tīkla.
"Tas viss bija tā ļoti skaisti safabricēts, taču viņi Janai pateica, ka to nedarīs, jo nav pierādījumu, ka viņa nav neko ņēmusi."
Tanī pašā laikā nav arī pierādījumu, ka Jana kaut ko būtu nozagusi. Teorētiski situācijā, ja kāds ko apmelojošu publicējis internetā, pastāv iespēja griezties Datu valsts inspekcijā (DVI), taču šoreiz ir viena problēma.
"Lai darbotos Latvijas datu aizsardzības likums, ir jābūt konkrētam resursam, šinī gadījumā "Facebook", ir jābūt Latvijā dibinātai filiālei vai kādai juridiskai personai. Ja tādas nav, kā šajā gadījumā Latvijā, inspekcijas kompetencē diemžēl likums nav piemērojams," raidījumam "4. studijas" vēsta DVI direktore Signe Plūmiņa.
Taču tas nenozīmē, ka situācija ir bezcerīga – tā kā spēkā ir arī Eiropas Savienības (ES) direktīvas, ar sūdzību par goda un cieņas aizskaršanu var griezties ES valstī, kurā šāda "Facebook" filiāle ir, piemēram, Īrijas datu uzraudzības inspekcijā. Savukārt, ja informācija būtu ievietota Latvijā reģistrētā interneta vietnē, situācija būtu atšķirīga.
"Ja konkrētam resursam piemērojas Latvijas datu aizsardzības likums, tad vispirms ir jāvēršas pie resursa turētāja, šinī gadījumā kafejnīcas, ja viņi atsaka – jāvēršas DVI. Principā, pēc vispārējiem apstākļiem tā būtu nelikumīga datu apstrāde un mēs attiecīgi pieprasītu dzēst šo informāciju," stāsta direktore Plūmiņa.
Šobrīd pēc abpusējas vienošanās informācija jau ir dzēsta, tomēr nepatīkamas izjūtas Janai ir joprojām. "Man visu laiku zvanīja cilvēki, prasīja, vai tā ir taisnība, manai mammai pat zvanīja. Ļoti, ļoti nepatīkami, visu laiku ir jāattaisnojas, ka tā nav, viņi sajauca," nelāgo atgadījumu atceras Jana.
Situācijā, ja cilvēks nepatiesi apmelots, pastāv iespēja rakstīt sūdzību Valsts policijai (VP), taču, ja cilvēks vēlas saņemt materiālo kompensāciju, tad ir jāgriežas tiesā. "Darba likums nosaka, ka darba devējam visi iegūtie dati par darbinieku ir glabājami tā, lai trešajām personām tas nekļūtu zināms. Tā kā darba devēja rīcība viennozīmīgi ir nekorekta. Ja mēs no likuma viedokļa raugāmies, darba strīdu likumā ir noteikts, ka visi strīdi vispirms ir jāizskata uzņēmumā uz vietas. Bet kā galējais līdzeklis ir, protams, vērsties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu civilprocesa kārtībā," raidījumam stāsta Latvijas Juristu apvienības valdes locekle Kitija Bite.
Tā kā šajā gadījumā darba devējs bija aicinājis citus uzņēmējus nepieņemt darbā Janu, tad viņai vismaz teorētiski pastāv iespēja tiesā pieprasīt kompensāciju, kas segtu viņas izdevumus, kamēr viņa bijusi bez darba. Tanī pašā laikā prakse rāda, ka tiesas process var ilgt vairākus gadus un rezultāts neatbilst cerētajam, jo goda un cieņas aizskaršana vienmēr ir diskutējams jautājums, un viss atkarīgs no tā, cik nopietnu sodu tiesa nolems piemērot.
Ja aizskarts jūsu gods un cieņa, vienmēr ir iespēja griezties tiesā, taču pirms tam ir vērts apdomāt, vai pāridarījums tiešām bijis tik liels, lai tas atmaksātos.
Darba likums nosaka, ka darba devējam visi iegūtie dati par darbinieku ir glabājami tā, lai trešajām personām tas nekļūtu zināms.
Nekādu informāciju par darbiniekiem nedrīkst izpaust – pat tad, ja būtu notikusi zagšana, tas ir pretlikumīgi. Var minēt piemērus, kad veikalos bijušas izkārtas bildes “Mūsu zagļi” un veikals ticis sodīts un bildes aizvāktas.
