Vērtīgā balva piešķirta vienam britu un diviem Savienoto Valstu zinātniekiem par molekulārā līmeņa pētījumiem, kas atklāj mehānismu, kā šūnas spēj salabot bojātu DNS, lai saglabātu svarīgo ģenētisko informāciju. Nobela prēmijas piešķiršanas komiteja 7.oktobrī Stokholmā paziņoja, ka laureātu izstrādātā shēma sniedz jaunas pamatzināšanas šūnu darbībā un noderēs, piemēram, ļaundabīgu audzēju ārstēšanā.
Katru dienu DNS tiek bojāts ar UV starojumu, brīvajiem radikāļiem un citām kancerogēnām vielu, bet pat bez šādiem ārējiem uzbrukumiem DNS molekula pēc savas būtības ir nestabila. Šūnas genomā katru dienu notiek tūkstošiem nejaušu izmaiņu. Turklāt defekti var rasties arī šūnu dalīšanās procesā, kas notiek cilvēka organismā notiek vairāku miljonu reižu katru dienu.
Vēl 20.gadsimta septiņdesmito gadu sākumā zinātnieki uzskatīja, ka DNS ir ļoti stabils veidojums, taču nule Nobela prēmiju ieguvušais Tomass Lindāls pierādīja DNS sadalīšanos, kā rezultātā dzīvības attīstība uz Zemes nebūtu iespējama. Taču šūnas spēj molekulārā līmenī salabot bojātu DNS un nosargāt svarīgo ģenētisko informāciju. Turku izcelsmes ASV zinātnieks Azizs Sančars veica pētījumus par UV staru bojātu DNS labošanu, ko veic šūnas. Savukārt Pols Modrihs pierādīja, ka šūnas izlabo kļūdas, kas rodas to dalīšanas rezultātā. Šie sasniegumi nākotnē noderēs vēža ārstēšanas programmu izstrādē.
Nobela prēmiju pasniedz kopš 1901.gada un piešķirta 107 reizes. 63 reizes tā tikusi vienam laureātam, 23 reizes - diviem, 21 - trim. Starp 171 balvas ieguvējiem bijušas četras sievietes. Vidējais Nobela prēmijas ķīmijā laureāta vecums - 58 gadi, taču 114 gadu laikā vecums svārstījies no 35 līdz 85 gadiem. Balvas lielums ir astoņi miljoni zviedru kronu (teju 860 000 eiro), kura šogad tiks sadalīta trijās daļās.
2015.gada 8.oktobrī tiks paziņota Nobela prēmija literatūrā. Dienu vēlāk - Nobela Miera prēmija, savukārt pirmdien, 12.oktobrī, tiks nosaukts Nobela prēmijas ieguvējs ekonomikā.
