Latvijas Zinātņu akadēmija Grīnbergai pērn arī piešķīra Artura Balklava balvu zinātnes popularizēšanā.
Tiesa, Grīnberga ne bērnībā, ne vidusskolas laikā nedomāja kļūt par zinātnieci. Patiesībā viņa vēlējusies būt juriste.
“Atbraucot uz Rīgu iestāties Latvijas Universitātē juristos, rinda bija līdz cirkam. Tā kā man autobuss uz laukiem bija pēc divām stundām, to izstāvēt bija nereāli. Iegājām universitātes lielajā ēkā, trešajā stāvā tukšums un klusums, neviena nav. Sekretāre jautāja, vai vēl kāds ir uz fiziķiem? Durvis vaļā, viss brīvs, aizgāju un iestājos fiziķos, atzīmes ļāva iestāties bez iestājeksāmeniem,” studiju sākumu atstāstīja Grīnberga.
Tobrīd fiziķa profesija nebija visai prestiža, tomēr šo likteņa pirkstu ar negaidīto pavērsienu Grīnberga tagad nenožēlo.
Darbs LU Cietvielu fizikas institūtā viņu aizrāva, un vienlaikus Grīnberga vēlējusies par to vairāk pastāstīt arī citiem.
“Jau sākot strādāt institūtā, es ļoti reklamēju savu darbu, kas ir elektroniskais deguns. Piedalījāmies dažādās izstādēs, sacentāmies ar alus degustatoriem. Viņiem ir subjektīvs viedoklis, bet elektronikai – objektīvs. Salīdzinājām, vai uzvarējusī šķirne kaut kā atšķiras pēc elektroniskiem mērījumiem,” stāstīja zinātniece.
Tikmēr doktorantūras laikā Grīnberga sākusi pētīt ūdeņradi un tā īpašības:
“Ūdeņradis ir viens no topa tematiem, par kuru es atkal varēju stāstīt un stāstīt, jo tā ir nākotnes enerģija. Nafta iet uz beigām, kaut kas ir jādara, – redz kur ir iespēja!”
Šobrīd Grīnbergai pētījumiem un praktiskiem darbiem neatliek laika, jo viņas galvenais pienākums ir informēt sabiedrību par kolēģu sasniegumiem, strādājot Informācijas un komunikācijas daļā. Kolēģi viņu raksturo kā ļoti enerģisku, pozitīvu cilvēku, kas ir savā vietā.
LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks Andris Šternbergs nodēvēja Grīnbergu par institūta brendu.
“Komunikācijā es nevaru institūtā iedomāties kaut ko labāku par Līgu un ne tikai šeit institūtā un Latvijā, bet arī uz ārpusi. Kā viņa piedalījās, organizējot “EuroNano” forumus, konferences ar japāņu piedalīšanos! Tas aizgāja pat tik tālu, ka viņas šarms, ka tie vīri, kas atbrauca uz konferenci, gribēja viņu ņemt līdzi, viņiem arī tādu vajagot,” sacīja Šternbergs.
Grīnberga kā vienu no sasniegumiem minēja medija “Euronews” interesi par institūtu un ierašanos, kas zinātnē nav bieža parādība.
“Atnāca, nofilmēja. Rādīja 2020. gada martā. Tad, skatoties no malas, man šķita, ka, jā, tiešām pie mums ir laba zinātne, izcili zinātnieki. Lietas notiek ne tikai Kembridžā vai kādā citā ar lielu nosaukumu universitātē, bet arī pie mums. Man šķiet, ka mums ar to vajadzētu lepoties,” uzsvēra zinātniece.
Grīnberga neizslēdz, ka agrāk vai vēlāk atgriezīsies pie darba laboratorijā. Viņai vienmēr ir paticis kaut ko mērīt, analizēt un atklāt.
“Mani aizrauj tas, ka tu vari būt daļa no milzīga zobrata, no milzīgas sistēmas un taisni tavs mazais atklājums radīs kaut ko ļoti lielu un labu nākotnē. Tu ieraugi lietas, ko cits pirms tevis nav redzējis, tu sintezē materiālu, un manā gadījumā tas absorbē ūdeņradi vairāk, nekā vajadzētu, – tas ir brīnišķīgi,” atzina zinātniece.
