Sadaļas Sadaļas

Meteorītu meklējumos Latvijas iedzīvotāji samērā aktīvi; pētnieki cer uz 10 atradumiem

Latvijas iedzīvotāji ir samērā aktīvi kopš pavasara meklējuši meteorītus, un pašlaik ir cerības uz trīs jauniem atradumiem, informēja Meteorītu muzejā. Līdz šim valsts teritorijā 200 gadu laikā atrasti vien četri kosmiskie ieži. Meteorīti ir lielisks materiāls, lai daudz vairāk uzzinātu par Visumu un tā evolūciju. Ir cerības, ka kopumā valsts teritorijā varētu atrast aptuveni desmit šādus iežus.

Meteorītu meklējumos Latvijas iedzīvotāji samērā aktīvi; pētnieki cer uz 10 atradumiemPaula Dēvica

Oficiāli Latvijā līdz šim atrasti četri meteorīti, no kuriem pēdējais pirms vairāk nekā simts gadiem. Zinātnieki skaidroja, ka pētot meteorītus var vairāk uzzināt par kosmosu. Tāpēc pavasarī pētnieki aicināja sabiedrību pievērst uzmanību savā apkārtnē esošiem akmeņiem un pārbaudīt, vai kāds no tiem nav meteorīts.

Līdz šim iedzīvotāji bijuši samērā aktīvi. Meteorītu atpazīšanai speciāli veidotais tests muzeja mājaslapā aizpildīts vairākus simtus reižu.

“Uz šo brīdi mums ir saņemti trīs pozitīvi testa rezultāti, bet tur vēl ir jāveic pārbaudes.

Esam procesā, esam apmierināti ar notiekošo. Un būtībā ceram uz līdzīgu rezultātu, kā tas bija mūsu kolēģiem Brazīlijā. Viņiem desmit gadu laikā ir izdevies atklāt 15 jaunus meteorītus,” pastāstīja Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Bērziņš gan skaidroja, ka Latvijā, visticamāk, rezultāts būs nedaudz mazāks teritorijas izmēra dēļ, tomēr,

viņaprāt, desmit meteorītus valsts teritorijā varētu atrast.

Tikmēr astronoms Ilgonis Vilks skaidroja, ka meteorītu atrašana nav viegls uzdevums. Līdzšinējos četrus atraduši cilvēki, kas redzējuši tos nokrītam. Taču ir pazīmes, pēc kurām var vadīties, lai šis uzdevums būtu vieglāks.

“Vienkārši tāpat atrast – nu, iespēja, protams, pastāv. To nevajadzētu aizmirst, dodoties kaut kur dabā. Tipisks akmens-meteorīts var būt ar melnu garoziņu apkārt, bet, ja nošķeļ gabaliņu no sāna nost, tad iekšā būs redzama gaiša, graudaina pelēka masa, par ko cilvēki pat nedomās, ka meteorīts – atgādina betonu,” pastāstīja Vilks.

Tātad, ja šāds akmens ir atrasts, sākotnēji vēlams nošķelt kādu gabaliņu. Tad ir vērts mēģināt pielikt meteorītam magnētu un vērot, vai tas pievilksies pie akmens. Ja pievelkas, tad tas nozīmē, ka akmens satur dzelzi un ir iespēja, ka tas tiešām būs meteorīts. Vēlams arī pavērot to ar lupu – iespējams ieraudzīt dzelzs daļiņas akmens sastāvā.

Protams, ja atradums atbilst iepriekšminētajām pazīmēm, tad vēlams to nodot pārbaudei Latvijas Universitātes astronomijas institūtā vai Meteorītu muzejā. “Liela daļa no meteorītiem ir tā pirmviela, kas ir vecāka nekā Zeme, kas ir vairāk nekā 4,5 miljardus gadu veca. Un tas tiešā veidā pastāsta mums par Saules sistēmas evolūciju. Un ir arī tādi meteorīti, kuri pie mums ir atnākuši no citiem debess ķermeņiem, piemēram, Mēness, Marss. Tie, protams, atkal stāsta par šo debess objektu evolūciju attiecīgajā laika posmā,” skaidroja muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš.

Bērziņš norādīja, ka

tas meteorītiskais materiāls, ko varam atrast uz Zemes, ir nesalīdzināmi lielāks nekā tas, ko atved ar dārgām kosmiskajām misijām.

Tāpēc piedalīties šajā akcijā aicināts ikviens. Tests meteorītu identificēšanai pieejams muzeja mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt