Ekspedīcijas gaitā savākti nepieciešamie dati to tālākai apstrādei, kā arī pētnieki savākuši vairāk nekā 200 paraugu, uzņēmuši ap 2000 fotogrāfiju, no kurām labākās drīzumā būs aplūkojamas izstādē, un piecu stundu garu video, no kura materiāla plānots izveidot dokumentālo filmu.
Pirmajā pētnieku ekspedīcijā uz Rasela ledāju Grenlandē izdevies izpildīt visus izvirzītos uzdevumus. Vairākas dienas zinātnieki pavadīja uz paša ledāja, veicot ģeofizikālos mērījumus, kā arī ievācot ledus un ūdens paraugus no virsledāja un pieledāja ezeriem. Tāpat arī pētnieki izstaigājuši plašu pieledāja teritoriju un ievākuši augsnes un nogulumu paraugus. Kopējais visu paraugu skaits pārsniedz divus simtus. To analīzei, kurai nepieciešami vismaz vairāki mēneši, ir piesaistīti vēl vairāki eksperti.
Iegūtie dati zinātniekiem ļaus noskaidrot zemledāja reljefa izmaiņas, iekšledāja tuneļu izplatības likumsakarības un tādus ekoloģiskus jautājumus, kā augšņu veidošanos pēc ledāja atkāpšanās, aļģu un ciānbaktēriju attīstību gan virs paša ledāja, gan pieledāja ezeros. Tāpat arī tiks analizēta cilvēku un dabisko procesu rezultātā radīto kvēpu ietekme uz ledāju kušanu Grenlandē.
Ekspedīcijas dalībnieks Kristaps Lamsters stāsta, ka pirmie elpu aizraujošie iespaidi radušies, jau pārlidojot Grenlandes ledus vairogu: "No 11 kilometru augstuma novērot, kā liela daļa ledus vairoga virsmas kūst, ir patiesi grandiozi. Ledus virsmu kušanas zonu izraibina spilgti zilu virsledāja ezeru un upju tīkls. Tik blīvu un zarotu virsledāja upju tīklu ir grūti iedomāties".
Kā stāsta pētnieks, Grenlandes ledus vairoga kušana šā gada aprīlī sākusies īpaši strauji un jūlijā ledus virsmas kušana ir ietekmējusi gandrīz 50% no visa ledus vairoga platības.
Uz Rasela ledāja tika novērots, kā iespaidīgs ūdens daudzums, plūstot pa virsledāja upēm, kuras izgrauzušas ledū kanjonveidīgus padziļinājumus, ietek vertikālās ledāja akās jeb ūdensrijējos. Pētnieki cer, ka ar ģeoradaru iegūtie mērījumi ļaus pilnvērtīgāk izprast ledājūdeņu plūsmu ledājā un zem tā.
Ekspedīcijas dalībnieks Jānis Karušs stāsta, ka ziemeļbrieži, lapsas un zaķi, kuri nebaidījās no cilvēkiem, tika novēroti pat nometnē. Ziņkārīgo lapsu dēļ pārtikas krājumi katru dienu tika rūpīgi noglabāti zem akmeņu kaudzes. Tā kā īstu tumsu pētnieki nepiedzīvoja, aktīva darbošanās un paraugu ievākšana parasti notika 16 stundas diennaktī. Ilgākā paraugu vākšana noritēja pat 26 stundas pēc kārtas.
Neskatoties uz nogurumu, skarbajiem apstākļiem un bīstamām ledus plaisām, ievākto paraugu apjoms pārsniedzis plānoto. Izdevies pat iegūt paraugus no ilggadīgā sasaluma un apraktajām augsnēm, kuru veidošanos bija pārtraukusi pieledāja ezera līmeņa celšanās un ledājūdeņu nogulumu uzkrāšanās.
Turpmākais galvenais ekspedīcijas dalībnieku mērķis ir 2017. vai 2018. gada gada sākumā doties uz Antarktiku un veikt pētījumus Ukrainas Vernadska polārstacijas apkārtnē.
Ekspedīcijas uz polārajiem apgabaliem tiks realizētas regulāri, un nākamajā vasarā pētnieki plāno atgriezties arī Islandē, kur pētījumi uzsākti jau divās iepriekšējās ekspedīcijās.
Ekspedīcijā Grenlandē piedalījās Latvijas polārpētnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Māris Krievāns, Agnis Rečs un Reinis Pāvils.
Kā tika ziņots, jūlija beigās Latvijas Universitātes polārpētnieki devās savā pirmajā ekspedīcijā uz pasaules lielāko salu Grenlandi. Viņu uzdevums bija iegūt datus par to, kas notiek iekšā ledājā.
