"Es jūtu, ka par šo pasākumu ir ļoti liela interese,” priecājas LU profesors Vitālijs Zelčs. Viņam ir taisnība – dažas dienas pirms polārpētnieku došanās uz Grenlandi viņu prezentācijas pasākums jaunajā Dabaszinātņu centrā Torņakalnā ir pilns līdz malām. Žurnālisti, kolēģi, sponsori. Profesors Zelčs ieskicē, kāpēc šī ekspedīcija ir svarīga – jo izvēlētā vieta ir radniecīga Latvijai pirms 14-18 tūkstošiem gadu, kad to vēl klāja ledāji.
"Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka ar ledāja veidojumiem saistās derīgie izrakteņi, ledāja reljefa formas Latvijā arī mūsdienās nosaka ainavas galvenos elementus un lielākās reģionālās dabas atšķirības. Latvijā tā ir pagātne, bet Grenlandē tas norisinās reāli,” skaidro profesors.
LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieki ar ledājiem jau ir uz „tu” – divus gadus viņi pētījuši ledājus Islandē. Tagad pienākusi kārta Grenlandei – pasaules lielākajai salai starp Atlantijas un Ziemeļu ledus okeānu. Ledus klāj 80% no Grenlandes virsmas, un, ja tas pilnībā izkustu, pasaules okeānu ūdens līmenis celtos par 7 metriem. Divarpus miljonus gadu senā ledāja biezums vietām pārsniedz trīs kilometrus, tādēļ tas ir lielisks pētījumu lauks zinātniekiem.
"Mēs zinām to, kas atrodas uz ledāja, un mēs zinām, ka tas ūdens kaut kur izplūst ledāja priekšā. Bet jau kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem zinātnieki ir lauzuši šķēpus par to, kas tad notiek iekšā ledājā.
Šī globālā problēma, domājams, būs tā, ko mēs galvenokārt risināsim savos pētījumos,” saka viens no ekspedīcijas dalībniekiem Jānis Karušs.
Pētnieki dosies uz Rasela ledāju Grenlandes rietumos, kur vienīgā tuvējā apdzīvotā vieta ir Kangerlusuakas pilsētiņa ar 500 iedzīvotājiem. Salas austrumos populāro leduslāču šajā pusē neesot, tāpēc pētnieku lielākās bažas ir, vai izturēs aprīkojums.
"Mēs tomēr braucam uz pietiekoši tālu vietu, un mums nebūs iespējas neko salabot. Ja kāda no iekārtām salūzīs, tā būs diezgan liela problēma. Tāpēc galvenais uztraukums ir, lai visa tehnika funkcionē līdz pat pēdējai ekspedīcijas dienai,” atzīst Karušs.
Un tehnikas šādā ekspedīcijā būs daudz – svara ziņā ap 30 kilogramiem. Sākot no Latvijā ražota ģeoradara, kas ļauj pētīt ledāju līdz 160 metru dziļumam, un bezpilota lidaparāta jeb drona un beidzot ar marķieriem un traukiem paraugu ņemšanai. Mājās palicējus, protams, interesē – kā būs ar saziņu.
"'Praktiski mēs izmantosim sabļaušanās metodi, jo mobilie telefoni šajā reģionā nestrādā. Mēs izlēmām šajā ekspedīcijā neizmantot satelīttelefonu, jo neplānojam viens no otra atkāpties tik lielā attālumā, ka vairs nebūtu iespējama komunikācija. Tas, protams, sarežģīs procesu, bet nu…” nosaka pētnieks.
Gaisa temperatūra pie ledāja jūlija beigās būs no nulles līdz 15 grādiem, un pilnā sparā notiks kušanas process. Ledājs ir plaisains un bīstams, tāpēc pētniekiem visu laiku būs jāturas kopā un vienam otrs jāuzmana. Fizisko izturību un komandas garu visi trenējuši jau ilgu laiku. Bet, runājot par pētījumiem, kas nezinātājiem varbūt šķiet visnotaļ sarežģīti un grūti saprotami, pētnieks Karušs norāda – ledāju pētnieku teorētiķu ir daudz, bet praktiķu krietni mazāk, tāpēc arī Latvijas pētnieku ieguldījums var būt nozīmīgs.
„Pirmkārt, mēs iegūtos datus publicēsim starptautiskos zinātniskajos žurnālos un konferencēs, un sagaidāms, ka šie dati tiks iekļauti arī starptautiskos pētījumos. Proti, šobrīd pasaulē ļoti daudz tiek modelēts, kā ledāji attīstās, kā tie kūst, kā uzvedas klimats, šiem ledājiem mainoties. Bet, lai šie modeļi strādātu efektīvi, mums vajag arī kaut kādus izejas datus, kā tad tur īsti ir uz vietas.
Un pasaulē šobrīd nospiedošais vairākums pētnieku koncentrējas tieši uz šiem modelēšanas pētījumiem. Mēs tad būtu tie, kas brauc un iegūst šos datus,” viņš paskaidro ekspedīcijas nozīmi.
Četriem LU pētniekiem – Jānim Karušam, Mārim Krievānam, Agnim Rečam un Kristapam Lamsteram – ekspedīcijā uz Grenlandi pievienosies arī trešā kursa students Reinis Pāvils, kurš šo iespēju izcīnījis, pateicoties savai padziļinātajai interesei gan par ģeoloģiju, gan fotografēšanu. Viņa uzdevums būs ekspedīciju dokumentēt.
„Tā iespēja – būt daļai no šāda līmeņa ekspedīcijas – ir liels gods, liela privilēģija. (..) Un man kā topošajam mineralogam un kristalogrāfam ir ļoti interesanti, kā šis ledājs pēc uzbūves ir veidojies, kā spiediena ietekmē pārmainās kristāli,” saka Pāvils. Uz jautājumu, vai nav bail par drošību un spēju izturēt, viņš atbild: „Pusgadu esmu trenējies fiziski un morāli centies sagatavoties, vizualizēt to pasākumu. Protams, katram no mums jāskatās zem kājām un jāuzmanās.”
Latvijas polārpētnieku komanda uz Grenlandi dosies šodien, 25.jūlijā, un atgriezīsies 5.augustā.
