Kurzemes Democentrs lieliem un maziem piedāvā interaktīvu spēļu stendus. Vienā no tiem cilvēks, izmantojot domu spēku un koncentrēšanās spēju, var palaist kosmosā raķeti. Tā, protams, ir tikai spēle.
Citos stendos jau iespējams iegūt priekšstatu par dzīvi kosmosā, par augstām kosmosa tehnoloģijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā – SIA „Ventspils elektronikas fabrika”, piemēram, pavisam sīciņš GPS modulis, par kuru stāsta Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs:
„Šī te mazā elektroniskā iekārtiņa ir GPS modulis, kas ir atrodams visos jaunākajos mobilajos telefonos. Tieši tāpat, kā tos ražo Ķīnā, uz līdzīgām iekārtām GPS moduļus ražo tepat Latvijā arī citiem pielietojumiem. Piemēram, Latvijai ir pieredze ar zāles pļāvējiem. Mauriņa pļāvējs, kas praktiski ir robots, kuram var iestatīt mauriņa lielumu un koordinātes. Viņš pats noteiktās dienās izbrauc un sāk pļaut mauriņu. Šis GPS modulis, kas tam tiek izmantots, ir ražots tepat Latvijā.”
Stāstot par Latvijas un Eiropas kosmosa aģentūras noslēgto līgumu, tieši šo praktisko kosmosa tehnoloģiju izmantošanu un ražošanu Latvijā akcentē Ivars Eglājs.
„Tātad tas ir Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības valsts statusa līgums, kas paredz, ka piecu gadu laikā Latvija varēs piedalīties dažādās Eiropas kosmosa aģentūras programmās. Faktiski pirmo reizi Latvijas institūtiem un ražotājiem, industrijai pavērsies tāda iespēja jau uz diezgan pilnvērtīgiem pamatiem izmantot Eiropas kosmosa budžetu dažādu tehnoloģiju izstrādei, pētījumiem, dažādu kosmosa tehnoloģiju pielietojuma izstrādei gan Latvijas tautsaimniecībai, gan Eiropai,” iespējas atklāj Eglājs.
Eiropas Kosmosa aģentūrā pašlaik ir divdesmit dalībvalstis. Aģentūras gada budžets ir aptuveni 4 miljardi eiro. Šī nauda tiek sadalīta iepirkumos, kuros var startēt tikai tie uzņēmumi, kas atrodas Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstīs. Noslēgtais līgums ar Latviju pašlaik ir tikai pusceļš uz pilnvērtīgas dalībvalsts statusu. Tagad gaidāms piecu gadu pārejas periods ar labākiem nosacījumiem nekā dalībvalstīm, lai varētu sagatavoties pilnvērtīgai konkurencei un veikt pasūtījumus.
„Tā matemātika ir tāda - piecu gadu līgums ir par vairāk nekā četriem miljoniem latu. Vismaz 90 % ir jāatgriežas atpakaļ pasūtījumu apjomā Latvijas institūtiem un uzņēmumiem. Lai izdotos atgūt ar uzviju dalību Eiropas kosmosa aģentūrā, Latvijas institūti un uzņēmumi varēs pretendēt uz lielajiem konkursiem,” stāstījumu turpina Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājs.
Latvijā jau izmanto kosmosa tehnoloģijas, kaut arī ikdienā to nepamanām, jau minētā satelīta televīzija. ”Otra daļa, kas izmanto jaunākos telefonus, viedtālruņus, planšetes ar GPS moduļiem jau faktiski izmanto un pērk šo pakalpojumu, arī zemes novērošanas satelītu datus – pats zināmākais ir meteoroloģijas dati, ar kuru palīdzību uzzinām jaunākās ziņas par laika apstākļiem, tas viss balstās uz satelīta datiem.”
Ivars Eglājs skaidro, ka šobrīd Latvijā mēs šos kosmosa tehnoloģiju pakalpojumus vairāk pērkam un paši mazāk ražojam uz vietas. Latvijā ražošanas un zinātniski pētnieciskās nozares ikgadējais apjoms ir aptuveni 2 miljoni latu. Latvijā salīdzinoši maz izmanto arī satelīta datus. Lūk, šajā jomā varētu notikt izmaiņas. Kā pozitīvu piemēru Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pārstāvis min uzņēmumu „RD ALFA mikroelektronikas departaments”:
”Uzņēmums, kas ražo mikroshēmas Krievijas tirgum - militārajām lidmašīnām, satelītiem, un tās tiek eksportētas Austrumu virzienā. Ar dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā tas varētu būt viens konkrēts piemērs, kur uzņēmums izgatavo tādas mikroshēmas, kas vajadzīgas Eiropas Kosmosa aģentūrai un eksportē uz Rietumiem.”
Eiropas Kosmosa aģentūras apakšprogrammas pārstāv ļoti plašu spektru – no tehnoloģiju izstrādes nesējraķetēm, kas Latvijas iedzīvotājiem varētu interesēt mazāk, piemetina Ivars, taču daudz reālāki var šķist satelītu tehnoloģiju pielietojumi uz zemes, piemēram, meža ugunsgrēku novērojumi, kā arī vides piesārņojuma mērījumi un vēl daudzi citi, kas izmaksātu daudz lētāk.
