Zināmais nezināmajā

Izvairīties no vientulības: mēģināt ģenerēt pozitīvas emocijas un radīt laimes sajūtu sevī

Zināmais nezināmajā

Kurš bija pirmais - vista vai ola? Jeb dzīvības rašanās noslēpums

Kad beidzot būs iespējama teleportēšanās jeb stāsts par "komiksu fiziku"

Ir fizika un «komiksu fizika». Saruna ar zinātnieku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Zinātne kalpo māksliniekiem un autoriem kā iedvesmas avots, un viņi paši izvēlas, kur novilkt robežu starp realitāti un fantāziju, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” ar viedokli dalījās Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

Fantastikas žanru, kurā notiek nereālas, pārdabiskas lietas, mēdz dēvēt par "komiksu fiziku". “Skatoties šādas filmas, vislielāko disonansi izsauc tas, ka pēc būtības tas ir komikss, multiplikācijas filma ar ļoti principiālu fizikas likumu neievērošanu, kur ar mūsdienu datorgrafikas un kinematogrāfijas paņēmienu palīdzību tiek iepludināta ikdienas realitāte, no kuras es sagaidu, ka tā darbojas pēc fizikas likumiem,” norādīja profesors.

Fantastikas darbos bieži var novērot pārvietošanos gaismas ātrumā. Kaščejevs skaidroja, ka reālajā pasaulē ir ierobežots pārvietošanās ātrums, ko viņš dēvē par “galveno kosmisko cietumu”. Ikdienā nevar izjust gaismas ātruma ierobežojumus, tāpēc iztēlē to gribas attiecināt uz visu galaktiku.

“Cilvēka iztēli šajā cietumā nevar ieslodzīt, tāpēc viens no pirmajiem upuriem ir universālā ātruma ierobežojums, kurš no zinātniskā viedokļa ir ļoti cieši saistīts ar neiespējamību ceļot atpakaļ laikā,” sacīja Kaščejevs.

Ja signālu būtu iespējams pārsūtīt daudz ātrāk par gaismu, to varētu izmantot, lai ietekmētu pagātni. “Telpisko un laika barjeru pārvarēšana, laika virziena apgriešana – šīs ir ļoti auglīgas tēmas fantāzijai, tai skaitā zinātniskajai fantastikai,” noteica Vjačeslavs Kaščejevs.

Piemēram, filmā "Starp zvaigznēm" ("Interstellar”) notiek ceļošana nākotnē. Cilvēki noteiktu laiku pavada lielas gravitācijas laukā melnā cauruma tuvumā, un viņiem laiks rit citādi nekā uz Zemes, par filmas stāstīja dalījās Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks, piebilstot, ka teorētiski tas ir iespējams. Vjačeslavs papildināja, ka tas ir ne tikai reāli, bet pat neizbēgami, tikai efekts nav tik liels.

Piemēram, pārvietojoties ar lidmašīnu, cilvēks aizceļo uz nedaudz tālāku nākotni. “Tas ir fizikāls, izmērāms efekts – kamēr tu lido lidmašīnā, tev laiks ritēs lēnāk nekā tavam dzīvesbiedram, kurš palicis mājās. Kad atgriezies, tu esi nākotni sasniedzis mazliet ātrāk nekā viņš, arī esi nedaudz jaunāks,” skaidroja Kaščejevs.

Pagaidām nav pieejamas tehnoloģijas, kas nodrošina tik ātru ceļošanu, lai efekts būtu vērā ņemams. Profesors minēja, ka zinātniskās fantastikas žanrs cenšas būt pēc iespējas reālistiskāks, bet, lai realizētu māksliniecisko nodomu, reizēm jānovirzās no realitātes. 

Šāda žanra darbi iedalās divās kategorijās, zināja stāstīt Vilks: “Vairāk kā pasakas ar savu likumu pasauli, piemēram, "Zvaigžņu kari" ("Star Wars"), un visādas multiplikācijas filmiņas, kur, piemēram, varonis noskrien no klints, kādu brīdi pakarājas gaisā un tikai tad nokrīt zemē.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti