Veckuldīgas kuršu pilskalns atrodas Kuldīgas nomalē, mūsdienās te ir pļavas, kuras ieskauj meži, reizi pa reizei te iegriežas kāda pārgājiena dalībnieki. Arheoloģisko pārbaudes izrakumu gaitā atrastās senlietas liecina, ka pilskalns ar priekšpili un apmetni visintensīvāk apdzīvots 12. un 13.gadsimtā. Tā kopējā platība pārsniedza 10 ha, Līdz ar Mežotni, Jersiku un Tērveti tas bijis viens no ievērojamākajiem Latvijas senajiem administratīvi politiskajiem centriem. "Veckuldīgas pilskalns simboliski, kad Ernests Brastiņš uzsāka 1922.gadā pilskalnu uzmērīšanu, Veckuldīgas bija atskaites punkts pārējiem Kurzemes pilskalniem," saka Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Urtāns.
Latvijas Arheologu biedrība apvieno visas Latvijas arheologus, kopā ap 60 biedru. Savu gada pieminekli biedrība nosaka pirmo reizi. Diskusija, kurš tas būs, bijusi spraiga un vienoties bijis grūti. No senkapiem un pilskalniem izvēle kritusi uz pilskalniem. Tā kā Kuldīgā pēdējos gados arheologi strādā daudz, jo notiek seno ielu rekonstrukcija, tad arī vienojušies par Kuldīgu. "Lielākā Kuldīgas vērtība ir Veckuldīgas pilskalns (..) Iespējams, ka te meklējamas vikingu pēdas," pieļauj VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris.
Kā gada piemineklim pilskalnam šai gadā būs pievērsta lielāka uzmanība. Šodienas cilvēku atmiņās vēl ir laiks, kad pilskalns bijis nozīmīga sabiedrības pulcēšanās vieta – gan pagājušā gadsimta 20., 30.gados, gan padomju laikos. Šīs atmiņas nonāks novada muzeja krājumā.
Veckuldīgas pilskalns arheoloģiski ir maz pētīts. Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā tas iekļauts 1924.gadā. Gada arheoloģijas pieminekli biedrība noteiks arī nākamgad. Tad to raudzīšot citā reģionā.
