Anna Stafecka studiju laikā Latvijas Universitātes (LU) Filoloģijas fakultātē sākusi pētīt savu dzimto izloksni. Ar to arī pamazām aizsākās viņas ceļš līdz Latviešu valodas institūtam, kur viņa pēta un veido latviešu valodas dialektu atlantus.
"Tā ir tā sauktā ģeolingvistika, kad valodas parādības, konkrēti izlokšņu parādības, dialektu parādības mēs rādām kartēs," viņa sacīja.
Piemēram, varavīksni dažādos Latvijas reģionos sauc arī par varvīksni, dardedzi, dieva loku, dieva dugu, laumas jostu.
"Šādi ar jostu, loku saistīties nosaukumi ir arī "kašubu" – poļu valodā. Arī lietuviešiem ir "laumes josta", un arī Balkānos. Tādā veidā, kad mēs uzliekam uz kartes valodas parādības, redzam to izplatību. Tā ir ģeolingvistika, valodas ģeogrāfiskā izplatība, izlokšņu ģeogrāfiskā izplatība," paskaidroja valodniece.
Vislielākā līdzība latviešu valodai ir ar lietuviešu valodu.
Stafecka sacīja: "Piemēram, ziemas kviešu nosaukumi – Kurzemē ir pūri, pārējā teritorija ir kvieši. Un tas pats Lietuvā. Žemaišiem ir "pūrē", un pārējā teritorijā ir "kviečai"."
Šādā veidā kartēs apkopoti tūkstošiem vārdu. Bet darbs vēl nav pabeigts, un daudzi vārdi joprojām gaida savu kārtu, lai nokļūtu atlantā.
"Šeit jūs redzat klades. Katrai izloksne ir sava klade. Mums ir pāri par 500 izlokšņu Latvijā. Katrā pagastā ir sava izloksne," viņa norādīja.
Latvijas Zinātņu akadēmija Annai Stafeckai piešķīrusi Jāņa Endzelīna vārda balvu latviešu valodniecībā par ieguldījumu ģeolingvistikā.
Bet Liepājas Universitātes vadošā pētniece Dace Markus pastāstīja: "Viņa ir pazīstama gan Eiropas ģeolingvistu un dialektu lauka sabiedrībā, gan atlanta veidošanā Latvijā, daudz publikāciju. Man ir prieks ar Annu šad un tad sarunāties malēniski un latgaliski. Anna ir spierglis, ontlīks un čakla bez gola, – tas bija malēniski."
Savukārt LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Daira Vēvere pauda: "Annu visvairāk apbrīnoju par viņas zinātnisko aizrautību, entuziasmu un nesatricināmo mieru arī šķietami neatrisināmās un kritiskās situācijās, kurām viņa vienmēr atradīs izeju. Anna ir mūsu dzinējspēks šajā mūsu dialektoloģijas nodaļā."
Tikmēr pati Stafecka atzīst, ka viņas profesija reizē ir arī viņas dzīvesveids. Izloksnes – vienalga, dzimtā vai kāda cita – Annai vienmēr ir bijušas tuvas un mīļas sirdij.
