Kas ir laba ideja?
Visticamāk, ne viens vien būs saskāries ar situāciju, kad jāpiesēžas pie baltas papīra lapas, uz kuras, piemēram, jāsaraksta visas iespējamās idejas saistībā ar kāda pasākuma rīkošanu. Varbūt būsiet paši piedalījušies kādā radošās domāšanas treniņā, kurā jāizdomā pēc iespējas vairāk veidu, kā varētu izmantot vienu vai otru priekšmetu.
Prāti darbojās un radošums atraisījās arī nesen notikušajā "Lielākajā prāta vētrā pasaulē" Rīgas Tehniskajā universitātē, kad tika pārspēts līdzšinējais Ginesa rekords ideju radīšanā. "Lielākajā prāta vētrā pasaulē" piedalījās 1217 cilvēki, kas kopā iesniedza vismaz 5000 kvalitatīvu ideju jauniem produktiem un pakalpojumiem.
"Pirmkārt, mums bija jāizvilina šīs idejas no mūsu dalībniekiem, tāpēc mēs izveidojām tādu sistemātisku ideju vadības sesiju, kurā piedāvājām piecas dažādas metodes, kuras secīgi demonstrējām. Pēc iepazīstināšanas ar katru metodi tika dotas piecas minūtes laika, lai ievadītu savas idejas. Tās varēja piefiksēt gan digitāli, gan arī uz lapiņām, tāpēc ideju apkopošana notiek vēl šobrīd," stāstīja Miķelsone.
Ne visas metodes, kā radīt jaunas idejas, iedvesmo visus cilvēkus vienādi, tāpēc pasākumā tika prezentētas veselas piecas, lai katrs var atrast to, kas viņam strādā vislabāk. Ir metodes, kas balstītas uz asociatīvo domāšanu, bet ir arī loģiskas radošās domāšanas metodes, kas jau iedod sistēmu, kurā domāt, kas izvilina radošumu.
"Varbūt viena metode cilvēkam nestrādā, piemēram, trend watching, kas ir balstīta uz tendencēm. Savukārt, ja mēs viņam piedāvājam asociatīvo nejaušā vārda metodi, tad cilvēks var sevi pilnībā izlikt.
To mēs arī novērojām. Tiešām varēja redzēt, ka dažiem cilvēkiem pie vienas metodes bija viena ideja, bet pie citas metodes pat 25 idejas tajās piecās minūtēs iznākušas," stāstīja Miķelsone.
Pasākumā piefiksētās idejas tagad tiek pārskatītas un grupētas, un pēc tam tiks izmantotas atsevišķu biznesa inkubatoru veidošanā. Galvenais to vērtēšanas kritērijs – idejām par produktiem vai pakalpojumiem jābūt unikālām un jaunām.
"Esmu apkopojusi dažādus teicienus, ko cilvēki, uzņēmēji un dažādu jomu profesionāļi uzskata par labu ideju. Tur ir tik daudzveidīgas variācijas! Cilvēki ir rakstījuši, ka laba ideja ir tā, kas naktī liek negulēt, citi atkal – laba ideja ir tā, kas liek acīm mirdzēt, bet citi raksta pavisam vienkārši – laba ideja ir realizēta ideja. Man liekas, ka patiesība ir paslēpusies tajā, ka labai idejai jābūt tādai, kura pēc kritērijiem atbilst jūsu labākajai variācijai," skaidroja Miķelsone.
Tas nozīmē, ka pirmais noteikums, ģenerējot jaunas idejas, ir noteikt – kas jums ir laba ideja, kādi ir jūsu veiksmes kritēriji.
Katram pašam ir jānosaka, kas konkrētajā gadījumā, uzņēmumā vai personīgajā līmenī, būs veiksmes kritēriji, kas noteiks, ka ideja tieši šajā konkrētajā gadījumā ir ļoti laba.
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš vērtēja, ka savā ziņā laba ideja ir tāda, ko pēc tam uzkrājam valodā.
"Valodā tādā ziņā, ka, ja padomājam par vārdiem, kas vārdnīcā atrodas, liela daļa no tiem vārdiem, kas tur ir, kādreiz patiesībā ir bijušas idejas, ka mums vajag grābekli, mums vajag lāpstu, mums vajag gultu un tamlīdzīgi. Tādas īsti lielās idejas beigu beigās pārvēršas par vārdiem valodā, savukārt tādas mazākas idejas, piemēram, biezpiena sieriņš, saliek no jau esošiem vārdiem.
Es teiktu, ka, ja ideja ir liela un ģeniāla, tā kļūs par vārdu valodā," pauda Bārzdiņš.
Cilvēki uzvar mākslīgo intelektu
"Lielākajā prāta vētrā pasaulē", kas norisinājās RTU, paralēli Ginesa rekorda uzstādīšanai ideju radīšanā savā starpā sacentās cilvēki un mākslīgais intelekts. Šoreiz šajā cīņā uzvaru guva cilvēki.
"Te ir jautājums par kritērijiem. Ja skatāmies uz ideju kvantitāti, īsā laika periodā radīt pēc iespējas vairāk idejas, tur priekšrocības, protams, ir mākslīgajam intelektam, bet, kad sākam skatīties uz šo ideju, piemēram, atšķirību, tad jau sāk parādīties interesanti aspekti, kur mums ir priekšrocības," skaidroja Miķelsone.
Šobrīd mākslīgā intelekta radītās idejas bieži vien pārklājas vai ir pat identiskas, tajās trūkst radošuma un atšķirību.
"Mūsu eksperimentā mēs novērojām, ka idejas, ko cilvēki radīja, bija pilnīgi negaidītas un asprātīgas, ko mākslīgais intelekts sadomāt nebija paspējis," norādīja Miķelsone.
Bārzdiņš atzina, ka šodienas mākslīgais intelekts, ar ko liela daļa saprot "ChatGPT", ir spējīgs idejas remiksēt. Piemēram, zinot, ka ir šokolādes biezpiena sieriņš, radīt ideju par mango biezpiena sieriņu, taču pilnīgi jaunas idejas vēl pagaidām radīt tas nespēj.
"Tas ir tas, pie kā strādā mākslīgā intelekta laboratorijas un visas lielās kompānijas, lai "ChatGPT" padarītu tiešām radošu. Pagaidām tā ir vēl cilvēkiem unikāla spēja," viņš norādīja.
