Īstas sarunas par mākslīgo intelektu
Izsaki viedokli par mākslīgo intelektu un dalies savā pieredzē, kā mākslīgo intelektu vislabāk iekļaut savā ikdienā, pievienojoties LSM.lv "Facebook" jaunizveidotajai domubiedru grupai!
Sārts norādīja, ka Itālija, pieņemot šādu lēmumu, "izmanto 18. gadsimta domāšanu 21. gadsimtā". "Riskus vajag menedžēt, izmantojot tos produktīvā veidā," sacīja Sārts.
Viņam piekrita arī "Tildes" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, kurš pauda, ka mākslīgais intelekts dara ļoti labu darbu un ir noderīgs cilvēkiem. "Ilgu laiku cilvēki domāja, ka valoda ir kaut kas unikāls cilvēkam, kas mūs atšķir no dzīvniekiem, no nedzīvās dabas un mehāniskām iekārtām, bet tagad izrādās, ka mehāniskās iekārtas, datori, šī augstā elektronika spēj darīt un radīt kaut ko tādu, ko, kā mēs līdz šim domājām, spēj radīt tikai cilvēks. Tas ir būtisks lēciens, kas visiem liek uzdot jautājumus."
Vasiļjevs piebilda, ka piekrīt Sārta viedoklim, ka mākslīgā intelekta programmas Latvijā aizliegt nevajadzētu, bet būtu jāizstrādā mehānisms, kā izmantot to datus likumīgi un ētiski.
"Līdzīgi, kā ieviešot auto, bija jāievieš ceļu satiksmes noteikumi," salīdzināja Vasiļjevs, piebilstot, ka būtībā arī automašīna var būt iznīcinošs, nāvējošs mehānisms.
Tikmēr Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras docents, mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns norādīja, ka mākslīgā intelekta attīstība varētu sadārdzināt sociālo tīklu, elektronisko pastu lietošanu, jo tekstus varēs ģenerēt jebkurš. Viņš uzskata, ka digitālajā vidē jau drīzumā daudzviet varētu tikt pieprasīta identitātes apstiprināšana. Urtāns norādīja, ka līdz ar mākslīgā intelekta plašāku ieviešanu īpaši svarīga būs kritiskā domāšana.
Apspriežot to, ar kādiem instrumentiem varētu regulēt šādas tehnoloģijas, Sārts norādīja, ka, viņaprāt, tehnoloģijas attīstības ātrums ir pārāk liels, lai varētu ieviest veiksmīgu regulējumu. Tā vietā ir nepieciešamas diskusijas par šo tehnoloģiju riskiem. Viņš norādīja, ka jaunākās tehnoloģijas var palīdzēt autoritāriem režīmiem vēl stingrāk kontrolēt sabiedrību, tāpēc "mums kā Rietumiem jābūt pirmajiem, un pirmajam mākslīgajam intelektam jābalstās uz demokrātiskām vērtībām".
Vasiļjevs piebilda, ka Eiropā likumdevēji jau šobrīd strādā pie mākslīgā intelekta akta, lai saprastu, kuras ir bīstamās tehnoloģijas un kā tās regulēt, un kuras ir tās, kurām jāļauj attīstīties. "Risinājums – ieviest tehnoloģiju riska kategorijas," paskaidroja Vasiļjevs.
Tikmēr Sārts uzsvēra, ka "dati ir 21. gadsimta lielā vara" un Latvija pret tiem attiecas "kā pret nevajadzīgu sīknaudu".
"Jādomā, kā tos izmantot inovācijām un kā novērst to izmantošanu ļaunprātīgā rīcībā," viņš sacīja.
Mākslīgā intelekta attīstītājs un "startup" uzņēmējs Zigmārs Bērziņš raidījumā vērsa uzmanību uz to, cik viegli ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams ģenerēt fotogrāfijas un mānīt sabiedrību, savukārt Sārts piebilda, ka tā ir acīmredzama problēma, tomēr ne lielākā. "Tas var izjaukt to, kā mēs uztveram informāciju. Ir vairāki veidi, kā atpazīt to, kas nav patiess, bet tie instrumenti vairs nav derīgi," situāciju ar tehnoloģiju radītiem attēliem komentēja Sārts. "Mūsu smadzenes tam noteikti nav ekipētas."
Sārts pauda, ka viena no iespējām, kā novērst šādu viltus informāciju, būtu runāt par risinājumiem ar kompānijām, kas piedāvā šos attēlus ģenerējošos robotus.
Vasiļjevs papildināja, ka tehnoloģiju ietekmē varētu atjaunoties mediju loma sabiedrībā, jo medijos strādā dzīvi cilvēki, kuriem sabiedrība uzticas.
Arī izglītības jomā šīs tehnoloģijas vajadzētu ieviest, nevis regulēt un aizliegt, viedokli pauda "Tildes" valdes priekšsēdētājs Vasiļjevs. "Izglītības jomas pārstāvjiem ir jāiet līdzi laikam, jāskatās, kā šīs tehnoloģijas ieviest izglītībā, nevis regulēt un aizliegt. Jādomā, kā mākslīgais intelekts var būt palīgs, mācoties un radot tekstu," viņš sacīja.
Tikmēr Sārts pauda bažas, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību varētu rasties sociāla plaisa sabiedrībā. "Esot salīdzinoši mazai valstij ar labu tehnoloģisko infrastruktūru, es redzu priekšrocības, bet būs daudz cilvēku, kas nepratīs tehnoloģijas izmantot un būs sliktā situācijā," komentēja Sārts.
Arī Vasiļjevs piekrita, ka mēs dzīvojam laikā, kad vairs nav iespējams iztikt tikai ar skolas vai augstskolas izglītību – ir jāmācās mūža garumā.
"Tie, kuri pratīs izmantot tehnoloģijas, būs veiksminieki.
Jānovērš sabiedrības noslāņošanās," viņš norādīja, vēršot uzmanību uz to, ka cilvēki, kuri tehnoloģiju attīstībai netiks līdzi, riskēs zaudēt darbu un kļūs atstumti.
Runājot par mākslīgā intelekta iespēju laupīt cilvēkiem darbu, viņus aizstājot, Vasiļjevs norādīja, ka ir sfēras, kurās savstarpējs kontakts, empātija un spēja just līdzi tomēr ir neatņemama. Tikmēr Sārts pauda, ka būtu nepieciešams novilkt līniju, kur mākslīgo intelektu izmantot nevajadzētu, piemēram, vēlēšanu procesā: "Mēs zinām no dezinformācijas [līmeņa], ka cilvēks nav racionāls. Šādam labam, gudram, spēcīgam rīkam nomanipulēt ar cilvēka reakciju nav grūti."
