Zinātnieki uzskata, ka "Eiropas" cieto kodolu aptver apmēram 100 kilometrus dziļš okeāns, ko no kosmosa sargā kilometriem biezs ledus slānis. 2022. gadā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) kosmosa kuģis "Juno" palidoja garām pavadonim tikai 353 kilometru attālumā, un savāktie dati ļāva izdarīt secinājumu, ka Jupitera starojuma ietekmē katru sekundi no ledus rodas apmēram 12 kilogrami skābekļa.
Tas ir būtiski mazāk, nekā uzskatīts iepriekš, tomēr aizvien ir iespēja, ka ūdenī varētu pastāvēt mums zināmajām līdzīgas organiskas dzīvības formas.
Prinstonas Universitātes pētnieks Džeimijs Šalajs skaidroja: "Pētījumā mēs noteicām kopējo no ledus radītā skābekļa daudzumu. Tas ir patiešām svarīgs rādītājs, jo parāda, cik daudz skābekļa var aizplūst atmosfērā, cik daudz paliek ledū un cik daudz nonāk okeānā. Tai jābūt kopējai summai pašreizējā laika periodā. Mūsu iegūtie dati ir augšējā robeža kopējam daudzumam, kas pašreizējā laika posmā varētu nonākt okeānā kā iespējamais vielmaiņas enerģijas avots dzīvībai."
Pētījumi ir sākuma stadijā, un apstiprinājumu hipotēzei varēs iegūt nākotnē, ja zemledus okeānā izdosies nogādāt pētniecības iekārtas. Taču skaidrs, ka pat pozitīva scenārija gadījumā tur varētu mist baktērijas vai nedaudz sarežģītāki organismi, nevis būtnes, kas līdzīgas kādreiz populārajā filmā "Svešais" atainotajiem kosmiskajiem briesmoņiem.
