Šie punkti ir nanometros mērāmas daļiņas, taču to pusvadītāju spējas jau plaši tiek izmantotas modernajās tehnoloģijās un medicīnā. Piemēram, tie ir viena no galvenajām sastāvdaļām modernajos ekrānos, kā arī tos izmanto jaunākajās audzēju izņemšanas operācijās.
Nobela prēmiju ķīmijā saņems Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Mungi Bavendi, Kolumbijas universitātes profesors Luiss Bruss un ASV strādājošais krievu zinātnieks Aleksejs Jekimovs. Savulaik viņš darbojies Joffes fizikas institūtā Sanktpēterburgā, bet ASV bijis uzņēmuma "Nanocrystals Technology" galvenais zinātnieks. Bavendi ir Parīzē dzimis tunisiešu izcelsmes zinātnieks, kurš bērnībā ar ģimeni emigrēja uz ASV.
BREAKING NEWS
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 4, 2023
The Royal Swedish Academy of Sciences has decided to award the 2023 #NobelPrize in Chemistry to Moungi G. Bawendi, Louis E. Brus and Alexei I. Ekimov "for the discovery and synthesis of quantum dots." pic.twitter.com/qJCXc72Dj8
Nobela komiteja secina, ka visi trīs zinātnieki snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā; viņu galvenais darbs bijis saistīts ar kvantu punktu atklāšanu un sintēzi.
Šos atklājumus iespējams izmantot dažādās jomās, piemēram, LED lampu un televizoru attīstībā, kā arī medicīnā, kur šo daļiņu radītā gaisma var palīdzēt ķirurgiem, izgaismojot audzēju.
The 2023 #NobelPrize in Chemistry rewards the discovery and development of quantum dots, nanoparticles so tiny that their size determines their properties.
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 4, 2023
These particles have unique properties and now spread their light from television screens and LED lamps. They catalyse… pic.twitter.com/6rZxVFjXya
Pagājušā gadsimta 80. gados Jekimovs un Bruss neatkarīgi viens no otra radīja kvantu punktus, bet Bavendi vēlāk pilnveidoja paņēmienus to ražošanai.
"Kvantu punktiem ir daudz aizraujošu un neparastu īpašību. Svarīgi, ka tie var būt dažādās krāsās, atkarībā no izmēra," norāda Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Johans Okvists.
Nobela prēmijas ieguvēju vārdi parasti tiek turēti lielā slepenībā, bet šoreiz Zviedrijas presē tie bija nopludināti jau trešdien no rīta, vairākas stundas pirms oficiālā paziņojuma.
Nobela prēmiju medicīnā pirmdien ieguva ungāru izcelsmes amerikāniete Katalīna Kariko un amerikānis Drū Veismans par pētījumiem, kas ļāva izveidot mRNS vakcīnas pret COVID-19.
Savukārt prēmiju fizikā šogad saņems Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anna Lijē par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku matērijā.
Nobela prēmijas laureātu paziņošana turpināsies ceturtdien, kad paziņos Nobela prēmijas ieguvēju literatūrā, bet piektdien kļūs zināms Nobela Miera prēmijas ieguvējs.
Nobela prēmijas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (gandrīz 951 tūkstoti eiro). Naudu piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Laureāti balvas saņems svinīgajā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Prestižā miera prēmija, saskaņā ar Nobela vēlmi, tiek pasniegta Oslo, bet pārējo balvu pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā.
