Kā tas notiek?
Zvana telefons. Kā zvanītājs uzrādās uzraksts "Valsts policija", kādas bankas nosaukums vai kāda cita valsts iestāde. Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Ruslans Grigs par šīm shēmām pastāstīja: "It kā policisti zvana ar vēlmi palīdzēt cilvēkiem glābt naudu. Kāds krāpnieks ir piekļuvis interneta bankas kontam un vēlas nolaupīt naudas līdzekļus. Tas varētu būt viens scenārijs. Otrs scenārijs, ka kaut kāda persona ar pilnvaru vēlas noformēt ātro kredītu, un tieši tagad un tūlīt šī situācija ir jāpārtrauc. Sazvanītajai personai ir jārīkojas."
Patiesībā zvana krāpnieks. Sarunas laikā viņš var nosaukt savu izdomātu vārdu un uzvārdu, amatu un sākt pieprasīt nosaukt zvana saņēmēja personas datus. Sarunas mērķis ir iegūt pieeju interneta bankai un izkrāpt naudu.
"Policijas darbinieki, bankas darbinieki, sazvanot kādu cilvēku un aicinot uz kādām procesuālām darbībām, aicinot uz policijas iecirkni, nekad neprasīs kaut ko verificēt, kaut ko apstiprināt, un noteikti neprasīs interneta bankas piekļuves datus un sensitīvos datus, kā personas kods vai dzīvesvieta, vai kaut ko tamlīdzīgu," norādīja Grigs.
- Ja kaut kas tāds tiek pieprasīts, tā ir pirmā pazīme, ka notiek krāpšana.
- Otra pazīme, kas liecina par krāpšanu, ir stresa radīšana, agresīva informācijas pieprasīšana, pat šantāža un draudi.
Policijas pārstāvis sniedza agresīvas pieprasīšanas piemēru: "Ja jūs man tagad nepateiksiet savu personas kodu, mēs to uzskatīsim par atteikumu sadarboties. Atbilstoši tam jums iestāsies kaut kādas kriminālprocesuālās sekas, kas ir absolūti meli."
Lielā daļā gadījumu krāpnieki runā krievu valodā. Zvana sākumā var būt informācija latviešu valodā ar izdomātu iemeslu, kāpēc šobrīd nav iespējams sarunāties valsts valodā.
Kā risināt?
Uzņēmuma "Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis skaidroja, kā krāpniekiem izdodas sazvanīt savus upurus: "Krāpnieks visbiežāk atrodas kaut kur ārpus Eiropas Savienības, piemēram, kādā Āfrikas valstī. Viņam ir ļoti specifiskas un modernas programmatūras tehnoloģijas, kas viņam ļauj vienlaicīgi ģenerēt zvanus uz ļoti daudziem numuriem. Šie zvani izceļo cauri dažādām Eiropas Savienības valstu operatoriem, līdz nonāk Latvijā."
Latvijas mobilo sakaru operatori neredz, ka oriģināli zvans nāk no kādas Āfrikas valsts, kur izvietoti krāpnieku zvanu centri. Tajos darbs tiek organizēts augstā līmenī. Pēc klientu un tiesībsargājošo iestāžu saņemtās informācijas operatori bloķē šādus zvanītājus, bet nemitīgi rodas arvien jauni un jauni numuri.
Lai to izskaustu, risinājums būtu ieviest telefona numuriem digitālo pasi.
Fīrmanis paskaidroja: "Veicot kādu zvanu, ejot cauri šiem vairākiem operatoriem, viens no pirmajiem operatoriem oficiāli apstiprina digitālo zīmogu, ka šis numurs ir īsts un ka tas var doties tālāk pa šo ķēdīti līdz galam. Šī ir globāla problēma. Lai to veiksmīgi ieviestu, vajadzētu vienoties ļoti daudziem operatoriem no daudzām valstīm."
Uzņēmumā uzskata, ka nākotnē šāda vienošanās tiks panākta. Tikmēr visiem mums atliek būt uzmanīgiem un neuzķerties uz krāpnieku zvaniem arī tad, ja ekrānā parādās parasts telefona numurs, nevis kādas iestādes nosaukums. Policijā šogad reģistrēti aptuveni 850 šādu zvanu gadījumi. Finanšu līdzekļus izdevies izkrāpt no 7% sazvanīto. Trešā daļa no cietušajiem bijuši vecumā no 60–70 gadiem.
