Latvijas ultramaratonisti uz Grieķiju septembra izskaņā devās ceturto gadu pēc kārtas. 29.septembra rītā plkst.7 galvaspilsētā Atēnās no Akropoles drupām startēja 369 dalībnieki, kurus šogad lutināja laikapstākļi ar apmākušos dienu un 22 grādu siltumu, nevis karstums un saule bez iespējas patverties ēnā.
Video: Nākamais uzvarētājs Aleksandrs Sorokins iekārtojas otrajā starta rindā
Pirmajos 20 kilometros Laimonis Skadiņš izvēlējās vienādu skriešanas tempu ar pasaules čempionu diennakts skrējienos Jošikiko Išikavu no Japānas, kurš bija viens no Spartatlona debitantiem. Tik gara skrējiena sākumā nav iespējams neko nokavēt, tāpēc abi pirmo pusmaratonu veica ilgāk par 100 minūtēm un iekārotojās skrējēju trešā desmita viducī. Nepilnās divās stundās pusmaratona distanci bija noskrējis arī vienīgais Latvijas debitants Nikolajs Lucāns, kuram aptuveni septiņas minūtes pa priekšu skrēja Gunārs Ķeģis un Pēteris Cābulis.
Video: 35.Spartatlona starts
42,2 kilometru maratona atzīmi abi latvieši sasniedza 3 stundās un 42 minūtēs kopā ar pasaules čempioni diennakts skrējienā Patrīciju Bereznovsku no Polijas un vienīgo igauni Silveru Ensāru. Otrā pusmaratona laikā Ķeģis un Cābulis apsteidza vairāk nekā 10 skrējējus un bija pietuvojušies labāko piecdesmitniekam. Skadiņš pirmo sestdaļu veica piecas minūtes ātrāk, savukārt Lucāns maratonu noskrēja 4 stundās un 7 minūtēs.
Tikmēr nākamais uzvarētājs lietuvietis Aleksandrs Sorokins bija vienīgais, kurš maratona atzīmi šķērsoja ātrāk par trim stundām. Savā debijas Spartatlonā viņš bija neapturams līderis jau no pirmajiem sacensību metriem.
Video: Datoriķis Pēteris Cābulis sūdzas par sauso zupu
Lietuvietis Aleksandrs Sorokins vienīgais pusdistanci veica nepilnās 10 stundās (9:44:48). Vieglākā kvalikācijas norma, lai pieteiktos Spartatlona dalībnieku izlozei, ir 100 kilometru noskriešana 10 stundās. Pašā Spartatlonā, protams, pirmos 100 kilometrus drīkst skriet lēnāk, jo sevi jataupa atlikušajiem 147 kilometriem.
Video: Babītes novada lepnums Laimonis Skadiņš pēc 100km izmisis meklē pudeles korķi, ko tikko pats izmet kopā ar plastmasas glāzīti
Vistuvāk 10 stundām pirmos 100 kilometrus veica Pēteris Cābulis (10:01:03), Nikolajs Lucāns ar pirmo simtu tika galā 11 stundās un 12 minūtēs. Savukārt Gunārs Ķeģis atzīmējās 9 stundās un 23 minūtēs, bet Laimonis Skadiņš – minūtes 25 vēlāk. Ātrāk par 8 stundām simtnieku noskrēja tikai Aleksandrs Sorokins (7:40:55) no Lietuvas.
Ja distances pirmā trešadaļa no Atēnām līdz Korintai stiepjas gar jūru un ir samērā līdzena un ātra, tad otrajos 80 kilometros ultramaratonisti piedzīvo tumsas iestāšanos un nogurdinošus kalnu serpentīnus. Pirms kalnu pārejas pie 159,5 kilometru atzīmes pirmais ieradās lietuvietis, kurš pār tuvākajiem sekotājiem bija iekrājis nepilnas stundas pārsvaru.
Visi Latvijas skrējēji lampiņām izrotāto kalnu šķērsoja naktī, kad gaisa temperatūra bija nokritusies līdz 12 grādiem un brīžam smidzināja lietus.
Video: Kamēr vieni kāpj kalnā, 80 km tālāk finišē lietuvietis Sorokins
Piecos no rīta, kad kalns tika slēgts atpalikušajiem skrējējiem, 80 kilometrus tālajā Spartā karaļa Leonīda statuju savā dzimšanas dienā sasniedza lietuvietis Aleksadrs Sorokins (22:04:04). Cīņā ar debitantu ieroču nebija ne pērnā trešās vietas ieguvējam čeham Radekam Bruneram, ne karstā “Badwater” vicečempionam itālim Marco Bonfiglio, ne iepriekš pieminētajam pasaules čempionam 24 stundu skrējienā.
Sarunā ar lsm.lv Sorokins pavēstīja, ka šogad viņam bija divi nozīmīgi starti – jūlija sākumā pasaules čempionāts diennakts skrējienā un vēlmju sarakstā sen ieliktais Spartatlons. Belfāstas 24 stundās lietuvietis mainīja savu ierasto taktiku un sāka skrējienu lēnām, lai izturētu tempu arī sacensību beigu daļā, taču sacensības bija neveiksmīgas, par spīti lielajam treniņu apjomam un favorīta statusam.
Pirms Spartatlona atkal tika mainīta taktika un treniņos skrieti 1-2 kilometru gari intervāli. Pašā skrējienā mērķis bija aizbēgt no sekotājiem un izturēt augsto sacensību tempu, kas arī izdevās.
35.Spartatlonā Aleksadrs Sorokins sasniedza visu laiku piekto labāko rezultātu, neklātienes cīņā piekāpjoties tikai leģendārajam grieķim Jānim Kuros (Yiannis Kouros), kuram pieder četri labākie sasniegumi visā sacensību vēsturē. No 1984.gada trases rekorda (20:25:00) lietuvietis pagaidām atpaliek par 100 minūtēm. Zīmīgi, ka Sorokins vienlaikus kļuva par pirmo lietuvieti, kurš piedalās un finišē šajā vēsturiskajā skrējienā, no kura cēlusies arī maratona distance. Nākamgad bijušais airētājs plāno startēt Eiropas čempionātā 24 stundu skrējienā, kā arī pasaules čempionātā 100 kilometros, taču neizslēdz dalību skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera un atkārtotu startu Spartatlonā.
Ja vīru trases rekords šogad Grieķijā netika pārspēts, tad daudzsološā poliete Patrīcija Berezovska, kura gada laikā divreiz labojusi pasaules rekordu diennakts skrējienā, jau savā pirmajā Spartatlonā laboja sieviešu trases rekordu un finišēja ātrāk par 25 stundām (24:48:18), ko līdz šim neviena sieviete nebija spējusi.
Jāpiebilst, ka pat Latvijas stiprais dzimums nav skrējis tik ātri un pagaidām vienīgā finišētāja no Baltijas valstīm - Helēna Vennikas 2010.gadā bija tuvāk 36 stundu kontrollaikam (35:06:00), ne rekordiem.
Pieminot Igauniju, jāatzīmē, ka ziemeļu kaimiņvalsts vienīgais skrējējs Silvers Ensārs spēja saglabāt uzsākto tempu un laboja savas valsts labāko sniegumu, finišējot Spartā nepilnās 28 stundās (27:34:03). Savā pirmajā Spartatlonā viņš neklātienes cīņā pārspēja pieckārtējo finišētāju Pēteri Venniku un trīskārtējo distances veicēju Aivaru Lūdu, kuri skrējuši ātrāk par attiecīgi 29 un 30 stundām.
Fotogalerija: Latvijas skrējēji Spartatlonā un uzvarētāja Sorokina triumfs
No finiša līnijas atgriežoties trasē pie Latvijas skrējējiem, redzamas dažāds noskaņojums ultramaratonistu sejās. Gunāra Ķeģa ātrums bija mazinājies un pēdējos 20 kilometros viņu panāca Laimonis Skadiņš, kurš
sevi motivēja ar aprēķiniem, ka, noskrienot sešās stundās atlikušos 50 kilometrus, izdosies iekļauties 30 stundās. Tas viņam arī izdevās un trešo finišu Spartā varēja atzīmēt ar jaunu personisko rekordu (29:45:53) un atkārtotu 42.vietu rezultātu tabulā.
Pusotru stundu vēlāk finišu sasniedza arī Gunārs Ķeģis (31:23:49), par nepilnu stundu atpalikot no sava pērnā gada snieguma, kad šo distanci veica pirmo reizi.
Video: Nikolajs Lucāns sacensību pirmajā dienā
Pēc finiša Nikolajs Lucāns pavēstīja lsm.lv, ka nākamais mērķis ir realizēt tetovējumu uz kājas ar Spartatlona logo, ko pirmo reizi ievērojis pirms trim gadiem Igaunijas rogainingā, kurā pašam nedaudz pietrūcis līdz Eiropas čempiona titulam.
Pēc tam līdzīgi cieņu raisoši tetovējumi redzēti arī pasaules līmeņa ultramaratonos. “Tagad varēšu baidīt citus,” savā bārdā nosmej programmētājs no Jūrmalas, piebilstot, ka arī grieķu dievs Zevs bija labvēlīgs, sarūpējot lieliskus laikapstākļus, citādi būtu grūti sasniegt pēc 80 kilometriem pirmo kontrolpunktu atvēlētajā laikā.
Arī skrējiena rīkotāju sniegtā statistika vēsta par 72 procentiem finišētāju, ierasto 40 procentu vietā. Šoreiz Spartu sasniedza 265 dalībnieki no 369 startējušajiem.
Video: Balatona ezeru apskrējušais Pēteris Cābulis pēc 159 km taujā, vai kalns ir gatavs un var skriet augšā?
Trešo reizi četru gadu laikā Grieķijas vēsturiskajā skrējienā finišēja četri ultramaratonisti no Latvijas. 2014.gada septembra izskaņā finišu sasniedza četri no sešiem, 2015.gadā savu iepriekšējā gada sniegumu atkārtoja Laimonis Skadiņš, savukārt pērn Spartu no Atēnām 36 stundās sasniedza visi četri startējušie. 1995.-1997.gados divreiz Spartatlonā finišēja Anatolijs Zibikovs, bet vienreiz Aleksandrs Orlovs. Rezultātu ziņā joprojām nepārspēts ir 2014.gada Valda Ņilova spožais skrējiens (26:57:32), kuram pērn pietuvojās Edgars Simanovičs (28:59:08), kurš pirms nedēļas laboja Ginesa rekordu uz skriešanas trenažiera. Kopumā 247 kilometru distanci veikuši 11 Latvijas skrējēji, starp kuriem 10 joprojām ir dzīvi un gatavi dalīties savā pieredzē.
Video: Laimonis Skadiņš naktī ir gatavs sākt sacensības "pa īstam"
Līdztekus Grieķijas vēsturiskajam Spartatlonam aizvadītajā nedēļas nogalē risinājās arī cits ārvalstu sacensības ar Latvijas skrējēju panākumiem. Lamanša šaurumā esošās Džērsijas salas maratonā Inga Zālīte 1.oktobrī uzvarētājai 42,195 kilometru garajā distancē piekāpās par 2 minūtēm un 17 sekundēm, izcīnot otro vietu (2:59:45). Ar šo rezultātu neizdevās uzlabot pavasarī Parīzes maratonā sasniegto (2:53:05), taču skrējēja no Ikšķiles joprojām ir to četru sieviešu vidū, kas šogad šo vieglatlētikas klasisko distanci skrējušas ātrāk par trim stundām.
Video: Kārlis Vanags startē Skotijas taku skrējienā
Savukārt Kārlis Vanags no Talsiem nedēļas nogali nepavadīja Siguldas kalnu maratona takās, bet bija devies uz Skotiju, kur taku skrējienā “Glencoe Marathon” ar 1608 augstummetru summu izcīnja 2.vietu (3:53:48), no uzvarētāja 452 dalībnieku konkurencē atpaliekot nepilnas septiņas minūtes.
Ingrīda Šmite ar 10.medaļu Haanja 100 MTB
Nākamais garais ārvalstu taku skrējiens ar Latvijas ultramaratonistu līdzdalību “Haanja 100” risināsies 28.oktobrī Igaunijā, Baltijas augstākās virsotnes Munameģa pakājē. Pirms dažām dienām Hānjas apkārtnes mežos 14.reizi notika ne mazāk populārais MTB brauciens, kurā 12.reizi pamanījās finišēt Jānis Baltaisbrencis, savukārt 10.reizi medaļu kaklā kāra Ingrīda Šmite, kura tāpat kā Mārtiņš Blūms 100 kilometru dubļainajā sacīkstē izcīnījā piekto vietu.
Latvijas Radio: Maratona izcelsmes saistība ar Spartatlonu