246 kilometru garajā Spartatlonā latvieši izaicinās favorītus

Trešo gadu pēc kārtas Latvijas ultramaratonisti startēs Grieķijas vēsturiskajā supermaratonā. Piektdienas, 30.septembra, rītā starp 380 dalībniekiem Spartatlona distancē no Atēnām uz Spartu dosies jelgavnieks Edgars Simanovičs, rīdzinieks Gunārs Ķeģis, Īrijā dzīvojošais Vilnis Pleite un Pēteris Cābulis no Valkas. Šogad Latvijas skrējējiem 246 kilometru distancē paveicamie mērķi sniedzas tālāk par finiša sasniegšanu 36 stundu kontrollaikā, netieši apstiprināja lsm.lv uzrunātie ultramaratonisti.

Dalība Spartatlonā ir katra ultramaratonista dzīves sapnis. Tas ir skrējiens, kura kvalifikācija nav pa spēkam katram, un pat tikšana līdz starta līnijai negarantē finiša sasniegšanu, jo 246 kilometru distanci pieveic vidēji 40 procenti dalībnieku. Latvijas ultramaratonisti allaž spējuši pakāpties virs šī statistikas rādītāja kā deviņdesmitajos gados, tā arī pēdējos divos gados, kopš atdzimusi ultramaratonistu kustība. Pat vairāk – šogad skrējēji plāno cīnīties par augstvērtīgiem rezultātiem, veicot garo distanci un ilgstoši atrodoties tiešu saules staru ietekmē.

Edgars Simanovičs sociālajos tīklos jau treniņprocesā izvērsa plašu kampaņu, pievēršot sev uzmanību kā vienam no sacensību favorītiem. Lai arī nekur nav tikuši nosaukti konkrēti mērķi, jelgavnieks uz Grieķiju 26.septembra vakarā devās lieliskā fiziskā formā. Ambiciozos plānus skrējējs pamato ar konkurentu izpēti, norādot, ka viņa pērn uzrādītais rezultāts pasaules čempionātā 100 kilometros (7:33:29 un 54.vieta) ir viens no labākajiem starp Spartatlona dalībniekiem, un ar treniņos ieguldīto darbu šobrīd varētu 100 kilometrus noskriet pat 7 stundās un 10 minūtēs (Jāatceras, ka Latvijas rekordists Aleksandrs Prokopčuks šo distanci skrējis vien 20 minūtes ātrāk). Tiesa, Simanovičs apzinās, ka 246 kilometri ir pavisam cita distance, kuru viņš skries pirmo reizi savā skrējēja karjerā. 

Jelgavnieks smalki izpētījis pēdējo gadu rezultātus, pievēršot uzmanību uzvarētāju skriešanas tempam gan distances sākumā, gan turpmākajos posmos.

Pirmo reizi, gatavojoties sacensībām, Simanovičs trenējies divreiz dienā un atklājis, ka šāda pieeja ir gana efektīva. Rīta rosme deva tonusu visai diena, savukārt vakara treniņā jelgavnieks strādājis ar ātruma īpašību uzlabošanu. Jelgavas nakts pusmaratonā bija plānots skriet stundā un 16 minūtēs, taču maiņu darbs pašvaldības policijā ieviesis korekcijas un nav varēts sevi pārbaudīt sacensību režīmā, portālam lsm.lv stāsta Edgars Simanovičs. Skrējējs arī nenoliedz, ka kādreiz varētu startēt 24 stundu skrējienā pasaules čempionātā (PČ), taču arī tad viņš gribēs cīnīties par augstvērtīgu rezultātu.

Šogad PČ diennakts skrējienā notiks tikai dažas nedēļas pēc Spartatlona, tāpēc daudzu valstu labākie skrējēji, ņemot vērā nacionālās intereses, nestartēs Grieķijas supermaratonā, vērtē jelgavnieka amata brālis Gunārs Ķeģis, kuram Spartatlons arī būs pirmo reizi. Taču rīdziniekam ir pieredze 24 stundu skrējienos, pērn PČ pieveicot 229,174 kilometrus un ierindojoties 39.vietā.

Spartatlona distance ir tikai par septiņiem procentiem garāka un teorētiski prasītu nepilnas 26 stundas, kurās finišē paši ātrākie skrējēji. Viens no Gunāra Ķeģa mērķiem ir finišēt ātrāk par 30 stundām, otru mērķi ultramaratonists sarunā ar lsm.lv neatklāja. Starts plānots 5min/km tempā, kā tās tika darīts 24 stundu PČ, kad sacensību pirmā daļa tika veikta kopā ar citu Latvijas ultramaratonistu Uldi Kļaviņu.

Pēteris Cābulis uz Spartatlonu devies otro reizi, un arī šoreiz viņa vienīgais uzdevums ir finišēt 36 stundu kontrollaikā, kas neizdevās pirmajā reizē pirms diviem gadiem, kad pusdistancē nācās izstāties samazinātā skriešanas tempa dēļ. Šoreiz valcēnietis ir gatavojies nopietnāk, sezonas gaitā pieveicot sešus maratonus un virkni ultramaratonu, sākot no 107 kilometru skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera un beidzot ar 53 kilometru garo Baltijas baso pēdu ultramaratonu. Tiesa, daudzās sacensības un garā sezona likusi par sevi manīt arī traumām, kuras skrējēju pavadīs distancē.

Īrijā dzīvojošais Vilnis Pleite ir viens no pieredzējušākajiem 24 stundu sacensību formāta skrējējiem, taču Spartatlonā ultramaratonistam būs debija. Latvieša labākais sasniegums tāpat kā Gunāram Ķeģim ir pagājušā gada PČ, kad diennakts laikā Itālijas pilsētā Turīnā pieveikti 209,325 kilometri (72.vieta). Spartatlonā galvenais mērķis būs iekļauties kontrollaikā un sasniegt finišu, jo skrējējs iedzīvojies traumā, noskaidroja lsm.lv. Ieradies Grieķijā un reģistrējies sacensībām, pie numura izņemšanas skrējējs neslēpa arī faktu, ka šogad paspējis piedalīties iecienītajās 24 stundu sacensībās, jo dažas nedēļas pēc Spartatlona diez vai spēs kvalitatīvi startēt kopā ar planētas labākajiem.

Pēdējo divu gadu laikā finišu Spartatlonā sasnieguši četri Latvijas skrējēji, tikpat, cik uz starta nostāsies piektdienas, 30.septembra, rītā. 2014.gada septembrī 246 kilometrus noskrēja Valdis Ņilovs (26h57min), Jānis Actiņš (29h53min), Laimonis Skadiņš (31h36min) un Matīss Vecvagaris (35h03min). Finišu sasniedza 50 procenti startējušo, viņu vidū nebija Pēteris Cābulis un Marta Zumberga. Skrējiena pirmā diena bija nedaudz apmākusies, tāpēc karaļa Leonīda statuju sasniedza puse startējušo. 2015.gadā saulainākā diena bija pirmā, un no diviem Latvijas ultramaratonistiem distanci veica tikai Laimonis Skadiņš (32h07min), kamēr iepriekšējā gada 10.vietas īpašnieks Valdis Ņilovs bija spiests izstāties.

Pirmais Latvijas ultramaratonists Grieķijas vēsturisko skrējienu iepazina 1995.gadā, kad nu jau mirušais Aleksandrs Orlovs (34h02min) pieveica šo distanci. Nākamajos divos gados Spartatlonā finišēja Anatolijs Zibikovs (32h47min un 33h50min) no Ozolniekiem, kurš turpina skriet arī savās vecumdienās. No 1996.gada līdz 2014.gadam neviens Latvijas skrējējs pat nemēģināja startēt šajā bezkompromisa skrējienā un pārbaudīt savas spējas 36 stundu kontrollaikā.

Spartatlons ir skrējiens, kurš ved dalībniekus vesturiskājā ceļā no Akropoles Atēnās uz Spartu pie karaļa Leonīda statujas, kuras pēdām jāpieskaras 36 stundu laikā. Pirmo reizi šo ceļu veica mītiskais grieķu tēls Feidipīds 490.gadā pirms mūsu ēras, kad Atēnu pavalsts ziņnesim bija dots uzdevums doties pēc papildspēkiem uz Spartu, lai kopīgi cīnītos pret tuvojošo persiešu armiju. Vēsture stāsta, ka palīdzība atteikta nepareizas Mēness fāzes dēļ, jo spartiešiem svarīgāk bija ievērot reliģiskos rituālus. Kareivis Feidipīds mēroja ceļu atpakaļ un kopā ar atēniešu kareivjiem devās uz aptuveni 40 kilometru attālo Maratonas līdzenumu, lai sagaidītu persiešu uzbrukumu. Brīnumainā kārtā pārspēks tika sakauts, un ziņnesis devās jaunumus pavēstīt Atēnu iedzīvotājiem. Leģenda vēsta, ka šoreiz Feidipīds pārslodzi neizturējis un, sasniedzot mērķi, saļimis beigts. Lai sakautajiem persiešiem atkāpjoties neļautu uzbrukt Atēnu galvaspilsētai un ostai, palīgā atsteigušies ne tikai Maratonā palikušie spēki, bet arī Spartas karaspēks. Eiropas demokrātijas šūpulis bija glābts.

Par godu Feidipīda skrējienam vēlāk radās maratona distance, ko mūsdienās skrien miljoniem cilvēku visā pasaulē. Autentiskais Atēnu maratons norisinās katru gadu novembra mēnesī, un 42,195 kilometru distances dalībnieki finišē ne mazāk vēsturiskajā un simboliskajā stadionā, pie kura izvietots Olimpiskais muzejs, kur aplūkojamas mūsdienu olimpisko spēļu lāpas un citi spēļu rekvizīti.

Godinot ne tikai liktenīgo skrējienu, bet arī viesošanos Spartā, sacensības vēsturiskajā trasē tika atjaunotas 1983.gadā ar britu karavīru testa skrējienu gadu iepriekš. Līdzīgi kā maratons divās stundās vēl ir cilvēcei nesasniegts mērķis, tā arī līdz šim nevienam nav izdevies 246 kilometru distanci pievarēt ātrāk par 20 stundām. Pagaidām nav zināms, vai tuvākie gadi rādīs to, vai kāds no Latvijas skrējējiem spēs šo distanci noskriet trīs un vairāk reižu. Nākotnes jautājums ir arī par pirmo sievieti, kas spēs sasniegt Spartatlona finišu.

Šogad skrējējus, tāpat kā citus gadus, pārbaudīs gan saules stari un gaisa temperatūra ap 25 grādiem pēc Celsija, gan fiziskas grūtības izturēt vairāk nekā 30 stundas, esot uz kājām.

Lielākais ienaidnieks būs distancei atvēlētais laiks, kas pat pēc paaugstinātajām kvalifikācijas prasībām ļauj finišēt 20-50 procentiem.

Statistika liecina, ka puse no finišējušajiem Spartu sasniedz kontrollaika divās pēdējās stundās. Latvijas skrējēju Edgaru Simanoviču un Pēteri Cābuli kontrolpunktos gaidīs atbalsta komanda, lai palīdzētu un uzmundrinātu tālākai virzībai mērķa sasniegšanai.

Ierasts, ka sacensībām var sekot līdzi tiešsaistē gan rezultātu formātā starpfinišos, gan videotiešraidē no trases. 34.skrējiena organizatori parūpējušies par jaunu lietotni „Spartathlon” viedtālruņu īpašniekiem, lai mājās palikušie var sekot un just līdzi saviem favorītiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti