Fizioterapeite, hidroterapijas speciāliste Luīze Ventaskrasta, kura pati arī peldas aukstā ūdenī, uzsvēra, ka, vienkārši sākot ziemā peldēt, cilvēks nekļūst uzreiz norūdīts pret visiem vīrusiem. Ziemas peldēm ir jāpievēršas pakāpeniski.
“Cilvēki iedomājas, ka ziemas pelde būs kā tablete – ielīdīs aukstā ūdenī un būs vesels. Bet svarīgi ir daudzi citi noteikumi – nedrīksti būt nosalis pirms tam, vajag siltas zeķes un cimdus, ko uzvilkt pēc peldes, mājupbraucot nedrīkst nosalt,” skaidroja fizioterapeite. Viņa arī noradīja, ka ziemas peldes nebūtu savienojamas ar alkohola lietošanu.
Tiesa, ja peldēšanai pievēršas pakāpeniski, tad šāda nodarbe ir veselīga, atzina Ventaskrasta. Arī rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda norādīja, ka ziemas peldes ir jāsāk pamazām. Viņš šai nodarbei izmanto terminu “ūdenssēde”:“Tas ir apzinātāks process.”
Žunda skaidroja, katras peldes ilgums ir atkarīgs no tā, cik labi cilvēks ir izgulējies, kāds ir psihoemocinālais un fiziskais stāvoklis:
“Pamats visam ir nervu sistēmas un asinsrites sistēmas treniņš."
Kļūdas aukstumpeldēs visbiežāk tiek pieļautas zināšanu trūkuma dēļ. "90% gadījumu cilvēki rūdīšanos asociē ar aukstumu, bet ziemas pelde āliņģī, aukstuma pelde ir pati ekstrēmākā no rūdīšanās metodēm," uzsvēra Žunda.
Ja ziemas peldes un rūdīšanās ir piekopta līdz šim, tad pandēmijas laikā to pārtraukt nevajadzētu, uzskata “Ledusskola.lv” pārstāve Brigita Mironova: “Jebkura lieta, ko cilvēks dara savas veselības labā, ir pats labākais, kā sev, gan citiem palīdzēt.”
Arī Mironova pievienojās viedoklim, ka cilvēkiem, pievērošoties ziemas peldēm, jādomā līdz, ko dara un kāpēc to izvēlas darīt. Jānoskaņojas un jāizprot, kas notiek, nevis jāpeld aukstā ūdenī tikai tāpēc, ka tas tagad ir populāri.
