4. studija

4. studija

4. studija

"Rīgas namu pārvaldnieks" šausmīgai nāvei nolemj baložus

"Brīnumlīdzeklis", ar kuru var aizstāt medikamentus un pat operācijas

Fizioterapeite: Izkustēšanās var aizstāt tabletīti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No 23. līdz 30. septembrim Latvijā jau sesto reizi norisinās Eiropas Sporta nedēļa. Tās ietvaros tiek organizētas aptuveni 1000 dažādas bezmaksas sportiskas aktivitātes. Taču jākustas ir ne tikai šajās septiņās dienās. Sporta nedēļa ir kā mudinājums un stimuls sportot un būt rosīgiem visu laiku. Regulāras un pārdomātas fiziskās aktivitātes spēj aizstāt medikamentus un pat operācijas, atzīst speciālisti. 

Sertificēta fizioterapeite Ieva Zvīgule uzsver, ka veselības veicināšanai ir ļoti svarīgi uzlabot perifēro asinsriti, ko iespējams paveikt ar sīkām kustībām plaukstās un pirkstos. “Plaukstas varam apļot, savilkt dūrītē. Patrenēt koordināciju. Tas savā ziņā iedarbosies atslābinoši uz prātu, jo mēs koncentrēsimies tikai uz savām plaukstām,” stāsta fizioterapeite.

Tieši tāpat, stāvot un it kā neko nedarot, var padarbināt venozo atteci – paceļoties pārmaiņus uz pirkstgaliem un papēžiem, savilkt un atlaist lāpstiņas, sasprindzināt un atslābināt sēžas muskuļus un vismaz pāris reizes dienā pielietot diafragmālo elpošanu.

“Jāmēģina it kā atdalīt krūšu kurvis no vēdera, kustinot tikai vēderu. Vajag elpot mierīgi, un var vizualizēt, ka uz katru izelpu mums pāršļācas pāri ūdenskritums,” diafragmālās elpošanas būtību skaidro Zvīgule.

Ģimenes ārsti aizvien izvēlas vieglāko ceļu

Speciālistu uzraudzībā uzsāktas un regulāri izpildītas fiziskās aktivitātes spēj izārstēt pat nopietnas saslimšanas, norāda fizioterapeite. Lai arī uzlabojumi pamazām ir redzami, tomēr pagaidām viņas ieskatā ģimenes ārsti pārāk bieži pacientiem liek iet vienkāršo ceļu, nozīmējot medikamentus,  nevis fiziskas aktivitātes:

“Bieži vien diemžēl vispirms ir tabletīte.

Uz fizioterapiju atnāk pacienti, par kuriem es zinu – medikamentozā ārstēšana varēja mierīgi nebūt, ja būtu atnācis laicīgāk pie fizioterapeita.

Fiziskā slodze uzlabo gan atmiņu, gan domāšanas procesus. Salīdzinoši daudz aktīvākus vingrinājumus nekā kādreiz speciālisti iesaka pēc pārciesta infarkta. Arī astma un sports nav nesavienojami jēdzieni.

“Arī astmas pacientiem fiziskās aktivitāte ir absolūti būtiska. Ja runa par pusaudžiem, tad noteikti nepieciešama pareizas intensitātes kardioslodze, pareizu stāju nostiprinoši vingrinājumi. Parasti astmas slimniekiem ir vāja, asimetriska stāja,” skaidro speciāliste.

Palīdz arī onkoloģisko slimību pacientiem

Arī onkoloģisko slimību pacientiem speciālistu kontrolēta fiziskā slodze sniedz ļoti pozitīvu efektu. Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste Līga Cīrule atzīst – fiziskās aktivitātes nevar gluži izārstēt, bet tās palīdz atveseļošanās procesam noritēt daudz labāk – ir mazāk komplikāciju, retāk veidojas metastāzes un cilvēki jūtas labāk. “Dzīves kvalitāte ir daudz labāka,” uzsver ārste.

Cīrule novērojusi, ka arvien biežāk ar dažādām sportiskām aktivitātēm nodarboties vēlas jau cienījama vecuma cilvēki, kuri līdz šim bijuši ļoti mazaktīva dzīvesveida piekritēji: “Pie mums ir arī laboratorija, kur nosakām, ar kādu pulsu fiziskas slodzes laikā būtu veselīgi skriet vai braukt ar riteni. Ir ļoti daudzi parastu cilvēku, kas grib sākt kaut ko darīt un vēlas rekomendācijas, vai sirds un asinsvadu sistēma to atļauj.”

Bijušajai politiķei Pīkai veselību atgrieza velosipēds

Novembra sākumā būs gads, kopš bijusī politiķe Sarmīte Pīka, kā pati smejas, nenokāpj no velosipēda. Burtiski dienas laikā Sarmīte izlēmusi, ka divritenis turpmāk būs viņas uzticamākais sabiedrotais, lai atgūtu veselību.

Liktenīgs izvērties ceļojums uz kādu eksotisku valsti, kur Pīka izslimoja salmonelozi: “Pēc salmonelozes izslimošanas nobruka visa mana endokrīnā sistēma. Man diagnosticēja otrā tipa cukura diabētu.” Tajā pašā dienā mājās atrastajam divritenim piepumpētas riepas un pieveikti pirmie pieci kilometri. Tagad viņas ikdienas distance ir 10 līdz 15 kilometru.

Visgrūtākais bijis izturēt pirmo mēnesi kopš apņemšanās. “Tas ir laiks, kad organisms brēc: “Liec man mieru! Man dibens sāp, un es negribu.” Burtiski katru rītu sevi aiz matiem ir jāvelk laukā, lai uzsēdinātu uz tā velosipēda. Pēc mēneša saprot, ka nemaz jau nav tik slikti. Organisms saka: “Kas ir? Velc bikses, laižam!”

Sākot braukt ar velosipēdu, bijusī politiķe arī atteikusies no zāļu lietošanas, par ko ārste gan brīdinājusi, ka tas ir ļoti liels risks:

“Pēc trīs mēnešiem, kad atgriezos un veicu jaunas analīzes, viņa ilgi pētīja tās un paprasīja: “Ko jūs darījāt? Tiešām neko nedzērāt?” Nē, neko.”

Pīka izrēķinājusi, ka 11 mēnešu laikā nobraukusi vairāk nekā 3000 kilometru. “Jūtos labāk nekā jebkad mūžā. Labāk nekā 30 gados,” viņa atzīst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti