Kad Lāsmai un Valērijam vajag palīdzību, talkā nāk abi dēli Matīss un Miks. Abi gan ir prom no mājām, bet sporta aktivitāšu gars sākās tieši ar viņu sporta nodarbībām deviņdesmito gadu beigās. Tolaik bija pieci vai seši mazie sportisti, kas trenējās, taču tagad viņu jau ir pāri četrdesmit.
"Mēs esam priecīgi, ka viņi kustas, un mūsu ciemā māk slēpot, viņi būs labi cilvēki," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Lāsma. Viņa uzskata, ka
parasti tie, kas trenējas, ir mērķtiecīgi un uzņēmīgi, tāpēc arī dzīvē sasniedz daudz vairāk.
"Nav runas par augstiem sasniegumiem, bet šis ir ļoti vērtīgi, vismaz man tā liekas," teica slēpošanas trenere.
Lejasciemieši 2012. gadā izveidoja biedrību – sporta klubu "Lejasciems". Kopš tā laika viņi ieguvuši Eiropas finansējumu sešiem projektiem. Laukos bērni nāks trenēties, ja tiks iedots inventārs. Ir ģimenes, kas pērk slēpes, nūjas, taču ir arī ļoti labi bērni ar mazākām iespējām.
Gabdulļina atzina, ka
viņiem trūka inventāra, tāpēc rakstīja projektus.
Tieši blakus Gabdulļinu ģimenes mājām nu ir basketbola laukums, kāpšanas tornis, vingrošanas rīki, šautuve, mājiņas inventāra glabāšanai un arī realizēts vērienīgākais projekts – 325 metrus gara asfaltēta trase, kur slēpotāji var trenēties arī vasarā.
"Vecāki ļoti atsaucīgi, vienās sacensībās runājām, ka te vajadzētu rolleru trasi. Sākumā likās nereāli – pļavā rolleru trase? Bet pēc tam nākamais projekts bija par to," teica Lāsma.
Savukārt Valērijs pastāstīja, ka pērnruden tika iegādāts kamīns un skurstenis, pateicoties sponsoriem. Ir uzņēmēji, kam bērni trenējas pie Gabdulļinu ģimenes." Ir labāk nekā pilsētā, tas ir skaidrs," atzina Valērijs.
Lāsma uzsver, ka jauno projektu realizācijā galvenā veiksmes atslēga ir cilvēku gatavība iesaistīties, palīdzēt kaut vai ar savām zināšanām. Viņa pati jau desmit gadus ir trenere Gulbenes Sporta skolā, divdesmit gadus jaunsargu instruktore. Kombinējot visas iespējas, bērniem var dot vairāk.
"Šiem mūsdienu bērniem viss notiek savādāk. Toreiz pirmajiem viss notika virtuvē, mūsu mājās, nezinu kā vīrs izturēja,"
atzina sporta skolas trenere.
Tie, kas pirms 20 gadiem dzēra tēju un gatavoja slēpes Gabdulļinu virtuvē, tagad palīdz ar padomu vai praktiski, bet Lāsma tik skrien. Ja pati nevar, tad kādu treniņu novada dēli. Vasarās Lejasciema bērni kuplā pulkā startē skriešanas sacīkstēs.
"Kaut vai mājās, uzkāpjot uz skrituļslidām, liekas, dzīve ir tik skaista. Izbrauc to trasīti, grūta diena bijusi, bet tik skaisti... Par sīkumiem gaužamies," atzina Lāsma. Mazo lejasciemiešu iesaistīšanās viņu īpaši priecē. "Man nav tāda lielā gandarījuma, bet tad, kad es viņus redzu, man jau forši ir," paskaidroja trenere.
Pašu radītās komandas kodols ir stipra un darbīga ģimene – sekotāji to novērtē un aplīp ar dalīšanās prieku. Tepat Gulbenes pusē vai tālāk pasaulē.