Līdz šim Latvijas čempionāts (LČ) taku skriešanā nav noticis tik agri – kādā no pavasara mēnešiem. Iepriekš labākie pašmāju skrējēji spēkiem mērojās augustā vai septembrī, kā tas notika pērn zelta rudens krāšņumā Siguldas kalnu maratona (SKM) ietvaros, kad tradīcijām bagātā sacīkste atzīmēja 20 gadu jubileju. Dubļainajā 70 kilometru (km) trasē ar 2800 augstummetriem triumfēja Norvēģijā studējošais Kārlis Eiduks un vietējā Agate Armane.
Pēc gada pauzes labāko noskaidrošana uzticēta taku skriešanas seriāla "Stirnubuka" ikgadējai distancei "Vilks", kas šogad atzīmēs piekto gadskārtu. Svelmē nebūs dubļu, bet Dubuļus gan redzēs taku skrējēju saime, jo seriāla sezonas trešajam posmam izvēlēts Rēzeknes novads. Piebilstams, ka 11. sezonā "Stirnubuka" posmu skaits tuvojas 60, taču līdz šim vienīgo reizi Latgalē takas mīdītas 2016. gadā. Tas varētu būt viens no iemesliem, kamdēļ 25. maija posmam pieteikušies 2600 dalībnieki. Katru vienpadsmito vilina arī 76 kilometru garā distance ar startu Lūznavā un finišu pieminētajos Dubuļos.
Gvido Kalniņa triumfs 2021.gada LČ taku skrējienā
Sestdienas rītā pulksten 6 uz starta līnijas stāsies vairāk nekā 200 distances "Vilks" skrējēji, starp kuriem būs vairāki čempioni. Norvēģijas fjordu treniņus pret Slovākijas takām iemainījušais students Kārlis Eiduks vēl trešdienā atradās Bratislavā, taču nedēļas beigās būs sastopams Latgalē. Pēc Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) reitingu tabulām (744 punkti) viņš nebūs galvenais favorīts. 804 punkti ir smiltenietim Gvido Kalniņam, kurš pēdējos gadus ikdienā trenējas Spānijas kalnos. Viņš ir 2021. gada Latvijas čempions un aizpērn laboja skarbā Vilkaču maratona (VM) trases rekordu, kas joprojām nav pārspēts. Trešais čempions "Vilka" distancē būs Toms Komass (717 ITRA punkti), kurš pirms trim nedēļām ceturto reizi pēc kārtas triumfēja Rīga-Valmiera 107 kilometru distancē, labojot sev piederošo trases rekordu un ceturto reizi pēc kārtas kļūstot par Latvijas čempionu 100 kilometru šosejas skrējienā. Taku skrējienos pirms trim gadiem izcīnīts LČ sudrabs Siguldas "Vilkā", piekāpjoties vienīgi pieminētajam Gvido Kalniņam, un mēnesi vēlāk tajā pašā pilsētā uzvarot SKM.
Par Toma Komasa atgūšanos pēc garā pārbaudījuma liecina pirms dažām dienām Rīgas maratonā izcīnītā vieta TOP 10 piecu kilometru distancē.
Savā karjerā otro garo taku skrējienu veiks "Stirnubuka" sezonas kopvērtējuma līderis Gints Lūsis (726 ITRA punkti). Vēl nesen Latvijas biatlona izlasē startējušais talsenieks tik garu distanci nav mērojis kopš 2015. gada SKM, kad 69 kilometru skrējienā ar 2000 augstummetriem, pateicoties tiesnešu lēmumam, piekāpās orientieristam Mārtiņam Puriņam. Rīga–Valmiera bronzu izcīnījušais Kristaps Čehovičs (725 ITRA punkti) ieņem otro vietu 11. "Stirnubuka" sezonas kopvērtējumā un noteikti vēlēsies divas LČ medaļas trijās nedēļās.
Pagājušā gada Opekalna "Vilka" uzvarētājs Andris Ronimoiss cītīgi gatavojas augusta skrējienam apkārt Monblānam (UTMB) un tikmēr iepauzē sacensības Latvijā, tomēr atradīsies Latgalē un trases malā atbalstīs savus audzēkņus. "Zaķa" distancē lēks iepriekšējā gada "Vilka" otrās vietas ieguvējs Pēteris Grīviņš, taču pērn trešo un piekto vietu ieņēmušie Alvis Danovskis (742 ITRA punkti) un Modris Trūlis (721 ITRA punkti) izrādīs konkurenci galvenajiem medaļu pretendentiem. 12 stundu izturības riņķojumā ap Māras dīķi 3. vietu ar 143 kilometriem ieņēma Aleksejs Bute (681 ITRA punkts), pirms trim nedēļām piedzīvojot labāko debiju starp Rīga–Valmiera 107 km skrējējiem, ieņemot visai augsto 5. vietu. Uz augstu vietu TOP 10 var pretendēt februārī Kanāriju salās 84 kilometru distancē labu sniegumu demonstrējušais Mārcis Grīnšteins (674 ITRA punkti) un Roms Žilinskis (723 ITRA punkti), kurš Rīgas maratonā bija tempa turētāju komandā pusmaratona distancē. Tuvu 700 punktiem ir Artūram Jaunolainenam (689 ITRA punkti), Konstantīnam Biktimirovam (688 ITRA punkti), Henrija Lērmem (685 ITRA punkti) un Rubenam Šulcam (677 ITRA punkti).
Aktuālais bronzas medaļnieks Ģirts Dakša no Tukuma mēdz startēt Latvijas garajās taku skriešanas sacensībās, izmantojot iespēju pieteikties starta rītā. Viņa kontā arī sudrabs pirmajā "Vilkā" pirms četriem gadiem, kad finiša taisnē nācās piekāpties Artūram Vadzim.
Nepilna pussimta dāmu konkurencē Agatei Armanei (684 ITRA punkti) būs mazāk vērā ņemamu sāncenšu uz čempiones titulu. Pagājušā mēneša sākumā Spānijas provincē Granadā svinēta dubultuzvara ar Gvido Kalniņu 61 kilometra kalnu skrējienā ar 3600 augstummetriem. Tāpat izcīnīta uzvara iepriekšējā "Stirnubuka" posmā Alsungā ar startu Ēdolē. Lielākā konkurente būs pašas trenere Anete Švilpe (692 ITRA punkti).
Divos pēdējos "Vilkos" 4. vieta tikusi Ivetai Šalei (616 ITRA punkti), un šonedēļ būs iespēja pacīnīties par augstāku vietu, ko apliecina ne tikai pērnais starts pasaules čempionātā (PČ) Austrijā, bet arī rudenī izcīnītā 2. vieta Kuršu kāpas 104 kilometru nosacītā smilšu izaicinājumā.
Pērn Siguldā nopelnīto LČ sudrabu nebūs viegli aizstāvēt saldeniecei Aigai Taulīnai (603 ITRA punktki), kura trenējas pie Rīga–Valmiera čempiona. Tuvu 600 ITRA punktiem reitingā ir liepājniecei Marijai Kraulei (573 punkti), kura šopavasar ieņēma TOP10 Itālijas 73 kilometru kalnu takās, kā arī divos SKM startos izcīnītas divas 3. vietas. Pērn valsts svētkos 18. novembrī Elīna Jokuma (568 ITRA punkti) izcīnīja 3. vietu Portugāles 110 kilometru skrējienā ar 6000 augstummetriem. Arī viņa var pacīnīties par medaļu sadali LČ ieskaitē.
Otro reizi "Vilka" distanci mēros Līga Rusiņa (565 ITRA punkti), pirms nedēļas Rīgas maratonā izceļoties ar visai ātru jūdzes skrējienu. Trīs nedēļas pēc Rīga–Valmiera TOP10 savu trešo "Vilku" skries arī Kristīne Slikšāne (ITRA 559 punkti).
Visticamāk, Dubuļu trasi izbaudīs un par medaļām necīnīsies 254 kilometru Džungļu maratona uzvarētāja Alma Vītola (545 ITRA punkti). Taču uz augstām vietām varētu pretendēt Linda Boldāne (725 ITRA punkti), kurai ir augstākais reitings starp sievietēm. Potenciālā medaļniece pagaidām nav dalībnieku sarakstā, tomēr treniņnolūkos pirms nedēļas Rīgā noskriets pusmaratons (1:37:01).
Netrūks arī tādu, kas trijās nedēļās pieveiks divus LČ skrējienus, lai nopelnītu izturībnieku balvu "Dieva suns", kas paredz noskriet 4. maija Rīga–Valmiera, 25. maija "Vilku" un 15. jūnija "Vilkaču" maratonu. Tiesa, Tomu Komasu nevarēs redzēt trešajās sacensībās, jo padomā starts citviet.
Paralēli pirmo reizi Rojā risināsies sacensības diennakts skrējienā ar startu piektdienā, pulksten 15.
Latvijas vēsturē šāda formāta sacīkstes notikušas divreiz – 1984. gada 9.–10.jūnijā un 2000. gada 15.–16.aprīlī, kad fiksēti 2 un 17 dalībnieku rezultāti, starp kuriem atrodas 40 gadus senais leģendārā Viktora Suborina nacionālais rekords – 258,845 kilometri.
Trīs nedēļas pēc Rīga-Valmiera pieveikšanas 72 gadu vecumā Viktors Suborins atkal būs gatavs startēt kārtējā ultramaratonā. Karstajos laikapstākļos par jaunu rekordu nebūs iespējams cīnīties, taču cīņa par jauno čempionu titulu neizpaliks. Galvenais pretendents uzvarai ir Elvijs Menniks no Piņķiem. Viņa kontā šogad ir uzvara Somijas 24 stundu skrējienā (244,903 km) telpās gada sākumā, kā arī triumfs 12 stundās ap Māras dīķi.
Minimāli mazāks labākais personīgais sniegums (PB) ir Jānim Actiņam (243,991 km), kurš pretendē uz kādu no medaļām. Pēterim Cābulim līdz šim nav sekmējies noskriet savām spējām atbilstoši 24 stundu sacensības, taču mēneša sākumā, kamēr citi skrēja uz Valmieru, valcēnietis piekto reizi Ungārijā apskrēja Balatona ezeru un 211 kilometru distanci pieveica nepilnā diennaktī (23:21:12). Tāpat četrreiz finišēts Grieķijas Spartatlonā.
Virs 200 kilometriem 24 stundās skrējis cēsinieks Miķelis Vietnieks (206,161 km). Ultramaratonu pieredze ir Jānim Andersonam no Salacgrīvas un pagalma ultras (BYU) mēdz skriet zināmais brīvprātīgais Jānis Ābols. Tādējādi ļoti ticams, ka medaļnieku vidū būs vismaz kāds no Jāņiem.
Trīs duču dalībnieku vidū būs arī viesi no ārzemēm, tostarp nepilns desmits no Lietuvas. No kara plosītās Ukrainas Rojā ieradusies aizpērnā Rīga-Valmiera uzvarētāja Viktorija Briantseva. Katru dienu skrienošās ukrainietes personīgais rekords ir 236,624 kilometri pirms trim gadiem.
Viņa būs galvenā favorīte uzvarai sieviešu konkurencē, taču necīnīsies par LČ medaļām. Tur galvenās pretendentes būs decembrī PČ diennakts skrējienā Latvijas izlasē startējušās Gita Muceniece (196,949 km) no Rundāles, Alise Šaburova (176,051 km) un Zane Kaspere (170,949 km) no Bauskas. Par konkurenci rūpēsies nesenā Rīga–Valmiera sudraba medaļniece Kristīne Troņenkova un savulaik Spartatlonu pieveikusī Sigita Vāce-Vecvagare, kura, tāpat kā vēl viens dalībnieks, trasē svinēs dzimšanas dienu. Ievērojamu kilometru daudzumu var savākt Gunta Neija, sevi šogad jau apliecinot ar otro vietu 12 stundu skrējienā ap Māras dīķi. Pieredzējušās skrējējas neprognozējamajā sacīkstē var apsteigt Elīza Actiņa.
1,2347 kilometru aplis ir salīdzinoši niecīgs un, piemēram, lai noskrietu 100 kilometrus, būs nepieciešams 81 aplis. Diviem simtiem – 162 apļi.
Tā kā vietas Rojas aplī pietiks, tad piedāvājumā būs arī 12 un 6 stundu izaicinājumi ar starta laikiem pulksten 20 sestdienas vakarā un pulksten 9 sestdienas rītā. 12 stundu galvenie favorīti būs Aijens Trušins, teju vietējais Raivis Reinfelds un zinātniece Aija Linē. Sešas stundas skries pusmaratonu cienītāji Sergejs Maslobojevs un Agris Samcovs, kuriem nav svešas arī garās distances, piemēram, "Stirnubuka" "Vilks" vai Rīga–Valmiera, kur Maslobojevs savulaik finišējis otrais. Uz augstām vietām nepretendēs Carnikavas skolas direktors Raivis Pauls.
Kopumā trīs nedēļu laikā tiks aizvadīti visi četri LČ skriešanas disciplīnās, kuru garums ir vismaz maratona distance.
