Krāslavas novada Indrā, pašā Baltkrievijas pierobežā, kur atdzimušajām aušanas tradīcijām aprit desmit gadi, stāsta vietējās mākslas un mūzikas skolas direktore un aušanas pulciņa dalībniece Ērika Zarovska. Viņa izrāda visai plašās aušanas darbnīcas telpās: „Katrai audējai te ir sava istabiņa, katrai no audējām ir sava mentalitāte, tāpēc arī tie darbi ir visai atšķirīgi. Šeit ir vieta, kur saplūstot kultūras.”
Indras aušanas pulciņa vadītāja Olga Jokste stāsta, ka pastāvīgi šobrīd plašās telpas izmanto vidēji sešas audējas, bet uz lielākiem projektiem kādu kopdarbu veidot sanākot pat ap 20 vietējiem aušanas interesentiem.
Arī Olga neslēpj, ka audējas, kas te darbojas pārstāv visai kolorītu sabiedrību - tādu pat, kā tā ir arī pašā Indrā: „Mēs laikam katra ar savu kaut ko atnākam un Indras kolorītu arī taisām visas kopā. Tās krāsas ir košas, dzīvespriecīgas, varbūt pat brīžiem raibas diezgan, bet, nu, tādas optimistiskas noteikti.”
Taču aušanas darbnīca Indrā pirms desmit gadiem radusies ar kādu misiju. Neļaut aizmirst kādu senu un šai pusei raksturīgu visai sarežģītu aušanas veidu – skalu segas.
Skalu segu darināšana bijusi raksturīga tieši pierobežai. „Tas pierobežai raksturīgs: Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Krāslavas puse - tieši pierobežai. Tas visdrīzāk nāk no Polijas, kad parādījās manufaktūrās taisītās segas ar dažādiem rakstiem, bet stellēs tās iespējas neļauj tik rakstainas aust. Bet sievietes attapīgas – izplānoja, kā to var darīt, un sāka ar skalu ar pirkstiem lasīt katru raksta rūtiņu,” skaidro Jokste.
Viņa atklāj, ka pirms desmit gadiem šī gandrīz aizmirstā skalu segu aušanas tradīcija Indrā tik atjaunota, pieaicinot vecāko paaudžu audējas, kas to vēl pieprata: „Uz to brīdi skalu segas gandrīz neviens neauda. Mēs paaicinājām tantes, kuras to vēl prata darīt, tad paaicināja mani, un mēs sākām. Tagad mēs mākam aust Indrā tādas segas. Vienīgi - tas ir ļoti darbietilpīgs process, un mūsdienu steiga prasa drīzāk ieraudzīt rezultātu, un mēs pārsvarā tādas mazākas lietas aužam, grīzceliņus, dvieļus sedziņas.”
Indras audējas regulāri piedaloties arī dažādās izstādēs, tostarp Rīgā. Un aušanas pulciņa pārstāvēm joprojām ir cerība, ka aušanas tradīcijas Indrā vismaz tuvākajā nākotnē neizzudīs. „Gribētos, lai ilgi uz priekšu mēs vēl austu, jo pie mums jau nāk arī bērni: gan mākslas skolā, gan vidusskolā. Bērni auž, un audējām bērni arī auž. Gribētos, lai kā vaļas prieks vismaz tas paliktu.”
Pirmdien ar aušanas studijas Indra apaļo desmitgades jubilejas pasākumu Krāslavas novada Indrā tiks sākta Jāņu ielīgošana. Jubilejas reizē uz Indru atbrauks audējas no tuvākas un tālākās apkārtnes, bet visiem sanākušajiem interesentiem būs iespēja izstādē aplūkot raibo Indras kolorītu ieaustu dažādos grīdceliņos, segās lakatos un dvieļos.
