Ielas garumā

Ielas garumā. Rīgas Jūrmalai - 100

Ielas garumā

Ielas garumā. Jaunogre. Gaismas, Zilokalnu, Ausekļa, Saules un Vidus prospekti

Ielas garumā. Ķengarags. Prūšu, Aglonas un Lokomotīves ielas

Ķengaragā pastaigām sakārtotu pagalmu diezgan; kultūrvietu - maz

Ķengaragā toni nosaka Maskavas iela, kas vijas cauri visam mikrorajonam līdz pat Rīgas robežai. Daugavas pusi jau esam pētījuši vairākkārt, bet Ķengarags starp Maskavas ielu un dzelzceļu savā ziņā ir vēl neatklāta zeme, tā sakot,“ terra incognita“.

19. - 20. gadsimta mijā tur varēja ieraudzīt atsevišķas mājas, pļavas, sakņu dārzus un nelielus tīrumus, jo liela daļa Ķengaraga piederēja nevis Rīgai, bet Dreiliņu muižai. Pirmā tehniskās modernizācijas bezdelīga bija Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa līnija, ko atklāja 1861. gadā, bet vagonu šķirošanas stacijas ierīkošana jau liecināja par industriālas pilsētas klātbūtni.

Šķirotavas stacijas parks stiepjas 8 kilometru garumā no bijušās Dreiliņu stacijas Salaspils ielas sākumā garām Jāņavārtiem un Daugmalei līdz Krustpils ielas pārvadam. Salaspils iela ierīkota 1965. gadā kā Vilhelma Knoriņa iela, bet faktiski tā ir Lokomotīves ielas (ierīkota 1959. gadā) turpinājums centra virzienā. Abām ielām vienā pusē ir dzelzceļš, bet apbūve vispirms sāka veidoties  Lokomotīves ielas vidusdaļā, par ko atgādina bēšīgu divstāvu ēku rinda.

Šķirotavas dzelzceļa strādnieku ciematu Rīgai pievienoja 1960. gadā, un tā tika likti pamati daudzstāvu mikrorajona izveidei jeb Ķengaraga otrajam un trešajam mikrorajonam (pirmo uzcēla starp Maskavas ielu un Daugavu). Starp dzelzceļu un Maskavas ielu jau atradās Prūšu un Aglonas ielu trases, kā arī virkne nelielu ieliņu, kas bija ierīkotas 30. gados, dodot tām Latgales vietvārdu nosaukumus.

Ēku šajās ielās nebija daudz - pārsvarā nelielas, pirms un pēc 2. pasaules kara celtas privātmājas. Plānojot jauno mikrorajonu ar kopmītnēm un daudzdzīvokļu namiem, bērnudārziem un skolām, dažādām iestādēm un plašiem pagalmiem, lielāko daļu privātās apbūves izlēma nojaukt.

Jaunā mikrorajona galvenais kultūras centrs bija 1970. gadā uzceltais platekrāna kinoteātris „Maskava“ ar 600 skatītāju vietām. Kā atceras tā laika bērni, tur par 10 kapeikām varēja baudīt kino uz nebēdu, vai arī doties uz celtnieku kluba „Lāpa“ mazo kinozāli Aglonas ielā. Diemžēl 90. gados kinoteātriem sākās grūti laiki. Kinoteātris „Maskava“ gan kādu laiku funkcionēja ar nosaukumu „Maska“, bet ne ilgi. 2000. gadu sākumā ēkā bija paredzēts ierīkot multimediju laboratoriju, mobilo skolu, zinātnes parku un kafejnīcu -  lasītavu. Ideju par modernu kultūras centru tomēr neizdevās īstenot, bet kinoteātri nojauca, lai tā vietā uzceltu divus lielveikalus.

Plašie pagalmi gan saglabājās, un pašreizējos Covid-19 krīzes apstākļos to var uzskatīt par Ķengaraga priekšrocību, jo vietas, kur pastaigāties, neapdraudot citam citu, ir diezgan.

Lielākā daļa pagalmu ir labi uzturēti, tur atrodami gan soliņi, gan rotaļu laukumi. Taču agrāk pagalmu dzīve esot bijusi rosīgāka.

Tagad bērni (un arī citi sportotgribētāji) vairāk pulcējas Rīgas 25. vidusskolas stadionā vai bērnu un jauniešu centrā „Daugmale“ Aglonas ielā. Tur ir plašas sporta un  interešu izglītības iespējas, pat tik ekskluzīvas, kā kāpšanas sports un lēkšana uz batuta. Kā novērojām, aizraujošajās nodarbībās zāles ir pārpildītas. Šonedēļ gan priekšroka droši vien būs aktivitātēm ārā, turklāt mazos pulciņos, jo valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis diemžēl pamatīgi izmainījis nodarbību un treniņu grafikus.

Jāpiebilst, ka „Daugmale“ kopā ar Rīgas 25. vidusskolas stadionu ir gandrīz vienīgais apkaimes lokālais centrs kulturālai laika pavadīšanai, jo daži lielveikali taču nevar aizstāt ne zaudēto kinoteātri “Maskava“, ne padomju laika izklaides flagmani – restorānu „Ruse“.

Ķengarags starp Maskavas ielu un dzelzceļu ir padomju laika pilsētbūvniecības ideju iemiesojums, kas savā 60 gadu vēsturē piedzīvojis dažādu attieksmi. Iedzīvotāju sākotnējo sajūsmu par pašam savu, atsevišķu dzīvokli  (kas padomju laikā bija pielīdzināms lielam laimestam loterijā) un visai ērto infrastruktūru gadsimtu mijā nomainīja nepatika pret nekārtīgo vidi, noplukušajiem namiem un nekulturālo sadzīves stilu.

Pēdējā laikā daudz kas mikrorajonā mainījies uz labo pusi: ēku fasādes atjaunotas, apstādījumi labi uzturēti un pie mājām redz glītus soliņus, arī satiksme pietiekami ērta, jo turpat blakus dzelzceļš, trolejbuss un autobusi. Taču dažas neērtības pilsētas attīstība tikai vairojusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti