Kamēr pilsētas laukumos gluži kā skudriņas strādā sniega tīrītāji, uzstādītajās teltīs krietni lēnākā tempā tiek rindoti ledus kluči. Mākslinieku rokās trīs dienās lielie ledus gabali pārtaps skulptūrās, kas šoreiz atainos dzīvnieku pasaules daudzveidību. Brāļu Andreja un Nikolaja skulptūras pamatā būšot Sarkanā grāmata, bet tai līdzās meitene ar alni.
"Gribējās parādīt dabu. Meitene būs kā grācija – dabas māte, bet aiz muguras būs Sarkanā grāmata – retu dzīvnieku simbols. Pasaules simbols, kas mums jāaizsargā," stāstīja ledus tēlnieks Andrejs Kokorins no Krievijas.
Tikmēr citi uzrunātie mākslinieki caur dzīvnieku tēliem centīsies parādīt cilvēku un dzīvnieku mijiedarbību. Ledus tēlnieki no Krievijas Konstantīns Jevdokimovs un Maksims Bespalovs Jelgavā veidos otro sēriju darbam "Godīgais skatiens". Pirmā sērija tapa Krievijā, Baikālā, un otrā Jelgavā būšot pārdomātāka, stāstīja mākslinieki.
Arī šogad Starptautiskais ledus skulptūru festivāls ierastajā formātā nenotiks, bet mākslinieku lielformāta darbi, kam vēlāk piepulcēsies arī desmit individuālās skulptūras un seši fotoobjekti, uz laiku kļūs par ledus vides objektiem, kas izvietoti dažādās vietās pilsētā. Vienīgā Latvijas pārstāve, ledus tēlniece Agnese Rudzīte-Kirilova, kas kopā ar savu komandas biedru no Baltkrievijas atainos krokodilu Genu, teica, ka radīšanas prieku tas nemazinot.
"Māksliniekam principā tās ļoti lielas izmaiņas nav. Tikai tas, ka nav konkursa, bet mākslinieki jau ir priecīgi, ka var realizēt savas idejas. Tās komunikācijas pietrūkst, bet šajos apstākļos mēs esam priecīgi, ka mēs vispār esam atbraukuši," atzina Rudzīte-Kirilova.
Jau nedēļas nogalē ikviens varēs izstaigāt ledus vides objektu pastaigu maršrutu, bet tēlnieki cer, ka pauze pēc 22. Starptautiskā ledusskulptūru festivāla 2020. gadā nebūs mūžīga un tas atgriezīsies savā ierastajā formātā.
