Ampīra stilā būvētais Inženieru arsenāls ir divstāvu ķieģeļu mūra ēka, kas tapusi no 1840. līdz 1844. gadam. “Šajā objektā tika risināti jautājumi par sprāgstvielām un dažādiem inženiertehniskiem risinājumiem. Praktiski tās bija darbnīcas, kur vienmēr atradās inženieri, būvnieki, kas sēdēja, rasēja, pētīja un izstrādāja dažādas lietas,” stāsta Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Ostrovskis.
Kā ražošanas darbnīcas Inženieru arsenāls saglabājās arī padomju laikos. Ostrovskis zina stāstīt, ka savulaik tur tikusi izstrādāta pasaulē pirmā sapieru lāpstiņa: “Protams, tas nebija mūsu izstrādājums. Tika nopirkts patents. Bet ražota pirmā sapieru lāpstiņa tika tieši Inženieru arsenālā.”
Patlaban unikālais mantojuma objekts ir visai bēdīgā stāvoklī. Lai situāciju mainītu, nepieciešami vērienīgi atjaunošanas darbi.
Par atjaunošanu stāsta Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vecākais eksperts projektu jautājumos Artjoms Mahļins: “Ņemot vērā ēkas smago tehnisko stāvokli un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nostāju, pirmkārt, tiks atjaunots jumts visai šai ēkai, virs visiem korpusiem.
Sliktā jumta dēļ ir samazinājusies arī visas ēkas nestspēja, paaugstinājies mitrums sienās un pārsegumos.”
Vecais šīferis tiks novākts. Jumts tiks atjaunots, izmantojot cietoksnim tradicionālus materiālus. Būtiski darbi paredzēti arī iekštelpās.
“Iekštelpās vēsturiskā apdare tiks aiztikta minimāli. Taču, ņemot vērā, ka iekšā ir plānots iekārtot muzeja tipa iestādi, ir jānodrošina visi nepieciešamie inženiertīkli. Līdz ar to lieli darba apjomi būs saistīti ar vājstrāvu tīklu, ar pieslēgumiem, apsardzes, videonovērošanas un elektrības tīklu izbūvi visā rietumu korpusā, kas atrodas blakus Imperatora ielai. Iebūvēts tiks arī lifts, kas nodrošinās vides pieejamību,” stāsta Mahļins.
Plānota ir arī Inženieru arsenāla visu fasāžu konservācija un restaurācija.
Pieejamais finansējums gan neļaus visas Inženieru arsenāla telpas pārveidot un pielāgot jaunām funkcijām. Rietumu korpusā gar Imperatora ielu tiks iekārtots tehnikas un industriālā mantojuma centrs, bet ziemeļu un austrumu korpusi tiks iekonservēti.
“Mēs nebūsim Rīgas Motormuzeja filiāle. Mums ir nodomu protokols un sadarbības līgums ar šo muzeju, un mēs ceram, ka viņi palīdzēs mums veidot ekspozīciju. Pamatekspozīciju veidos antīkie spēkrati. Tos plānots ņemt vai no Rīgas Motormuzeja krājuma, vai vietējiem kolekcionāriem. Pakāpeniski ceram spēkratu ekspozīciju apaudzēt ar tā laika priekšmetiem, industriālā mantojuma objektiem, bildēm un citām tā laika liecībām tā, lai katru automašīnu varētu ievietot savā vēsturiskajā vidē,” stāsta Mahļins.
Plānota arī āra ekspozīcija ēkas iekšējā pagalmā. Tur varētu būt apskatāma gan smagā un militārā tehnika, gan arī vēsturiskais Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais Daugavpils tramvaja vagons. Atsevišķu sektoru plānots atvēlēt arī Daugavpils spīdveja vēsturei.
Daugavpils cietoksnī ir vēl vesela virkne valstij, pašvaldībai, fiziskām un juridiskām personām piederošu ēku, kas gaida savu atjaunošanu. “Steidzami būtu jārisina jautājums par ēku Nikolaja ielā 13, Mazo pulvera pagrabu. Šogad Eiropas Savienības atbalstītā projektā jau ir paredzēti nelieli fasāžu remontdarbi un jumta seguma nomaiņa. 2017. gadā mēs pārņēmām no valsts ēku Nikolaja ielā 17, nākamo aiz pulvera pagraba. Tur būtu steidzami jārisina jumta seguma jautājums. Tālāk Nikolaja ielā ir smuki kazemāti, kuriem vēl ir saglabājies vēsturiskais skārda segums. Nākamgad steidzami būtu jāuzliek jauns jumta segums,” norāda Ostrovskis.
Cietokšņa pārvaldnieka ieskatā būtu jāatjauno arī tūristu iecienītā 8. bastiona kreisā flanga kazemāta segums.
Lielākā daļa Inženieru arsenālā atjaunošanas būvdarbu tiks finansēti no Eiropas Savienības atbalstītā projekta “Rīteiropas vērtības”. Šis projekts paredz svarīgu kultūrvēsturisku objektu atjaunošanu arī Aglonas, Ludzas, Preiļu, Krāslavas un Daugavpils novados.
