Vairāki Liepājas iedzīvotāji, vērojot žogu stāvokli, uzskata, ka nauda iztērēta nelietderīgi.
"Šeit bieži ir daudz smilšu. Un vēl te mašīnas braukā un šīs smiltis pa gaisu pūš. Tā ka te nav pārdomāts tieši šajā vietā," sprieda pludmales apmeklētāja Tatjana.
"Sabrukušie jau, protams, neaizsargā. Vajadzētu kaut kā stiprināt tās kāpas. Tas ir vajadzīgs," uzskata pludmales apmeklētāja Dace.
Liepājas Komunālā pārvalde tikmēr skaidro, ka šādi pīti žogi esot labākais un lētākais variants, kā nostiprināt kāpas.
"Tas ir dabisks materiāls, kas atrodas dabiskā vidē. Netiek nekā konservēts vai citādi nostiprināts," pauda Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
"Ja šeit būtu kaut kādi metāla, plastmasas, nezinu vēl kādi īpaši apstrādāti materiālu stiprinājumi, tie būtu ļoti dārgi. Tas arī nebūtu šeit efektīvi, funkciju veic arī šie risinājumi. Kāpēc? Tāpēc ka ieaugusi ir kāpām raksturīgā augu sistēma. Izveidojusies ekosistēma. Augu ekosistēma, kura tad arī veic šo dabisko kāpu noturēšanas funkciju," sacīja Štāls.
Pilsētā iepriekš vairākās citās izejās uz jūru izmēģinātas arī alternatīvas kāpu nostiprināšanas metodes, bet tās izrādījušās neveiksmīgas.
"Piemēram, bio, ģeotekstils, kas bioloģiski sadalās. Tur mēs konstatējām, ka tas nav labākais risinājums. Tur ir jāatgriežas pie Baltijas krasta kāpām raksturīgo augu ieaudzēšanas atklātās, smilšainās, klajās vietās," sacīja Štāls.
Komunālā pārvalde labot pītos žogus negrasās un uzskata, ka sastādītās niedres pietiekami notur kāpas un pasargā ceļus no smiltīm. Toties salūzušās un sadalījušās žoga daļas sola nojaukt tuvākajā laikā.
