Jau marta pirmajās dienās, kad Rīgas centra ietves vēl klāja šķembu un grants paliekas no pretslīdes materiāliem un priekšā vēl bija daudz sniegotu dienu, Vecrīgas ietvēs, šķībi greizi pamesti cits pēc cita sāka parādīties elektroskrejriteņi.
Šo braucamrīku nomas bizness ir strauji augošs, pārņemot Rīgu un citas pilsētas. Un ātrās un salīdzinoši lētās pārvietošanās blaknes ir draudi gājējiem – gan no pārgalvības braucot, gan pamestajiem riteņiem.
"Šobrīd mēs tuvākajās dienās atvērsim sezonu Rīgā. Paplašināmies. Tuvākajā laikā atklāsim arī sezonu Viļņā, Lietuvā," sacīja Baiba Upeniece, koplietošanas servisa "Skok" pārstāve. Līdz ar elektroskrejriteņiem Rīgas ielās šosezon parādīsies arī šī zīmola 380 e-motorolleru, kādu pērn galvaspilsētā bija par 130 mazāk. Elektrisko motorolleru pašapkalpošanās nomas servisa klienti gan nav tā neapdomīgākā braucēju daļa, jo pirms sēšanās uz šādiem rīkiem ir jāapgūst arī ceļu satiksmes noteikumi.
"Protams, katrs, kurš nomā šo motorolleri, ir atbildīgs par to, kur atstāj šo braucamrīku, vai tas netraucē gājēju plūsmai, lai nebūtu aizšķērsotas veikalu ieejas. (..) Protams, mēs atgādinām lietotājiem pareizu motorolleru novietošanu, kā labāk vajadzētu novietot, kur var un kur nevar to darīt. Tā ir katra nomas klienta atbildība (..)," skaidroja Upeniece
Valdība ar noteikumiem nupat apstiprinājusi elektroskrejriteņu izmantošanas kārtību. Stūrēšanai nekādu apliecību nevajag.
Uzlabotie noteikumi paredz, ka turpmāk skrejriteņu stūrmaņiem jāievēro tas pats, kas velosipēdistiem.
"[Noteikumos] ir papildu prasības elektroskrejriteņu vadītājiem, pa kurieni tiešām ir jābrauc un kā ir jāizmanto velo infrastruktūra. Var braukt arī pa ietvi, bet tad ir jādod priekšrocības gājējiem, nedrīkst traucēt gājējus un jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēja ātrumu, un tas ir aptuveni seši kilometri stundā.
Tas būtiskākais – nedrīkstēs braukt pa ceļu, kur atļautais braukšanas ātrums ir vairāk par 50 kilometriem stundā.
Papildus šiem elektroskrejriteņiem jābūt aprīkotiem ar gaismām priekšā un aizmugurē, bremzēm. Nedrīkstēs braukt, neturot stūri, turoties pie cita transportlīdzekļa, pārvadāt kravu, ja tā apdraud vadīšanu. Vest pasažieri arī nedrīkstēs. Tātad uz šāda braucamrīka jāatrodas vienam cilvēkam, vienam vadītājam, pat bērnu vešana nav paredzēta," skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" arī norādīja, ka elektroskrejritenis nedrīkst braukt ātrāk par 25 kilometriem stundā, bet braucējam ir jābūt vecumā no 14 gadiem.
Tomēr pašu noteikumu radīšana automātiski nenozīmēs arī to ievērošanu. Vectirāns atsaucās uz dažu pilsētu praksi, ar ko ieviesti speciāli – līdz 10 vai 15 kilometru stundā – braukšanas ierobežojumi tādiem transporta līdzekļiem. Vai arī vispār liegts atstāt nomas transportlīdzekļus noteiktās vietās.
"Jo šie nomas transporta līdzekļi sev nes tādu blakni, ka cilvēkiem nerūp braucamais – ja transportlīdzeklis ir viņa personīgais, tad nekad uz ielas neatstātu, bet šo nomas atstāj un atstāj salīdzinoši bezrūpīgi, ja vien viņa un iznomātāja noteikumi to pieļauj," piebilda SM pārstāvis.
Rīga par stingrākas kārtības ieviešanu sāka domāt pērnvasar, bet, kā norādīja domes Satiksmes departamentā, pēc attapšanās, ka elektroskrejriteņu nemaz nav valsts normatīvos, arī galvaspilsētā no bardzības atteicās.
Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" aicināja trauktiesgribētājus paciesties.
"Šiem elektroskrejriteņiem ir jābūt vietai uz velo ceļiem, velo joslām. (..) Tāpēc arī vajag izveidot velo joslu tīklu. Citādi uz ietvēm tas ir bīstami gājējiem, savukārt atrasties uz ielām ar intensīvu satiksmi ir bīstami šiem braucamajiem," teica Pulks.
Veloinfrastruktūras attīstība ir šī Rīgas domes sasaukuma prioritāte, taču ir visai skaidrs, ka tik drīz pie jēdzīga satiksmes plāna galvaspilsēta netiks. Un veloceliņi arī neatrisinās gājēju un skrejriteņu stūrmaņu saspīlētās attiecības.
