Apkārt Latvijai ar elektromotoru un iekšdedzes dzinēju – kurš vinnē?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Autoražošanas nozare neizbēgami dodas elektrības virzienā – viens autokoncerns pēc otra ziņo par jauniem elektroauto un plāniem tuvākajā nākotnē piedāvāt vairāk elektrisko automašīnu. Ja vēl pirms pieciem gadiem Eiropā absolūti dominēja dīzeļauto, tad šobrīd pārdošanas dati liecina, ka priekšplānā jau izvirzījušies ar benzīna dzinējiem aprīkoti auto, kamēr dīzeļi un elektrificēti auto tiek pārdoti aptuveni vienā apjomā. Tas liek uzdot jautājumu – vai elektroauto jau ir gatavs produkts lielām masām un ko tas spēj salīdzinājumā ar parastu mašīnu, kas aprīkota ar veco labo benzīna motoru. Lai to noskaidrotu, salīdzinājam elektroauto un benzīna auto veiktspēju Latvijas satiksmē.

ĪSUMĀ:

Tehnoloģiju medijs „Kursors.lv” pavasarī uzsāka 1000 kilometru testu sēriju, kuras mērķis bija pārbaudīt, ko Latvijas apstākļos (ceļi, satiksme, klimats, uzlādes infrastruktūra) var paveikt pie mums nopērkamie elektroauto. Visos braucienos tika izmantots viens un tas pats maršruts, kas veda apkārt gandrīz visai Latvijai (Rīga – Ventspils – Liepāja – Dobele – Jēkabpils – Rēzekne – “Jautrais ods” kafejnīca – Rīga). Uzdevums – nobraukt šo distanci pēc iespējas mazākā laikā.

Klikšķiniet, lai palielinātu:

Par elektroauto spējām mērot lielas distances relatīvi īsā laikā joprojām pastāv daudz skeptisku viedokļu. 2020. gada vasaras laikā medijs paspēja pārbaudīt kopumā 13 elektriskās mašīnas, un par šī testa uzvarētāju kļuva jaunais „Volkswagen ID.3” elektromobilis, kurš 1000 kilometrus spēja pieveikt visātrāk – 16 stundās. Šādā pašā laikā distanci pievarēja vēl divas automašīnas, bet kopumā 10 mašīnas uzdevuma veica, iekļaujoties 18 stundās.

Klikšķiniet, lai palielinātu:

Skaidrs, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkots auto to spēs izdarīt ātrāk. Ja runa ir par laika patēriņu, uzvarētājs zināms vēl pirms sacensību sākuma. Taču, lai varētu objektīvi salīdzināt šos divus automašīnu veidus, bez ātruma jāizvērtē arī citi rādītāji, tostarp brauciena izmaksas.  Lai to pārbaudītu, LSM.lv ar auto, kas aprīkots ar benzīna motoru, devās 1000 kilometru garā braucienā pa to pašu maršrutu, kuru veica elektroautomašīnas.

Ceļš tika mērots ar Latvijā un pasaulē vienu no populārākajām automašīnām – „Volkswagen Golf”.  Šī modeļa vēsturē pārdoti vairāk nekā 35 miljoni eksemplāru, padarot to par vienu no vislabāk pārdotajām automašīnām vēsturē. „Golf” ir ārkārtīgi populāra mašīna arī Latvijā  – ja jūsu īpašumā šobrīd vai pagātnē nav ''golfa'', tad noteikti pazīstat kādu, kuram šī modeļa mašīna pieder vai kādreiz piederējusi. Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā informācija liecina, ka Latvijā gada sākumā bija 131 384 “Volkswagen” markas (informācija par atsevišķiem vienas markas auto modeļiem netiek apkopota) vieglie auto, kas to padara par populārāko auto zīmolu Latvijā. Otrajā vietā ar nedaudz vairāk kā 95 tūkstošiem auto ir “Audi”.

Atgriezties uz raksta sākumu

Ātrāk, bet dārgāk

Braucot nesteidzīgā tempā un iekļaujoties satiksmes plūsmā, šo distanci ar benzīna auto izdevās pieveikt nedaudz vairāk kā 12 stundu laikā. Ja gribam būt precīzi, tad 1006 kilometri tika veikti 12 stundās un 12 minūtēs. Tas ir tīrais braukšanas laiks, šeit neierēķinot dažādus nelielus pārtraukumus ceļā. Ja iekļaujam arī pārtraukumus, tad distances veikšanai pagāja 13 stundas. Jebkurā gadījumā, aptuveni 3–4 stundas ātrāk, salīdzinot ar labākajām elektriskajām mašīnām. 

Automašīnas borta datora rādījums
Automašīnas borta datora rādījums

Uzreiz pamanāma nianse elektriskajām mašīnām ir pārvietošanās lētums – pat lādējoties ātrās uzlādes stacijās, kur katra lādēšanās minūte maksā 15 centus, vairāk nekā pusei „Kursora” izmēģināto auto uzlādes izmaksas bija ap 30 eiro. Tas nozīmē, ka 100 kilometri, lādējoties „pa dārgo”, izmaksā ap 3 eiro. Jāsaka, ka paši ražotāji norāda, ka elektroauto lielākoties paredzēts lādēt mājās vai darbā, kur uzlādes izmaksas būs mazākas. Katrs var sarēķināt, cik daudz maksās nepieciešamās elektrības uzlāde 1000 kilometru veikšanai savās mājās.

Pievēršoties ekonomijai braucienā ar „Golf”, mašīna distanci paveica ar vidējo degvielas patēriņu 5,2 litri/100km. Benzīna mašīnai ļoti pieklājīgs rādītājs. Šis konkrētais auto bija aprīkots ar 1,5 litru eTSI benzīna dzinēju un spēja attīstīt 150 zirgspēkus. Patēriņš tika pārbaudīts ar tā saucamo pilnas bākas metodi, proti, brauciena sākumā mašīnai tika pielieta pilna bāka un pēc 800 kilometriem tā vēlreiz tika uzpildīta pilna, apstiprinot borta datora degvielas patēriņa rādījumus. Jāpiebilst, ka ar tobrīd atlikušo degvielas daudzumu teorētiski varēja nobraukt vēl apmēram 170 kilometrus, taču degvielas uzpilde tika veikta izdevīgāku cenu dēļ. Benzīna cenas dažādās Latvijas vietās svārstās ap 1,10 eiro/litrā, tātad pat ar salīdzinoši ekonomisku benzīna auto 1000 kilometri izmaksāja 57,20 eiro. Tātad trīs četras reizes dārgāk, ja salīdzinām ar vidēji ekonomisku elektrisko mašīnu, kas tiek lādēta mājās, un apmēram divas reizes dārgāk, nekā lādējoties tikai ātrās uzlādes stacijās.

Auto, ar ko veica testu.
Auto, ar ko veica testu.
Testa braucienus ar elektriskajām mašīnām apkārt valstij veica „Kursora” galvenais redaktors Kristaps Skutelis, kurš norāda, ka šādā testā vislabāk veiksies mašīnām, kuras apvieno trīs galvenās lietas – ietilpīgas baterijas, efektivitāti, proti, mazu elektrības patēriņu, un spēju ātri lādēties, izmantojot maksimālo uzlādes stacijas jaudu.

Atbildot uz jautājumu, vai pēc tūkstošiem kilometru elektriskajās mašīnās viņš pats izvēlētos ieguldīt naudu šādā transportlīdzeklī, Skutelis min vairākus izvērtējamos faktorus. „Kā mašīnām tām nav ne vainas, brauc kā parastas mašīnas, tikai maksā jūtami vairāk nekā līdzvērtīgas, parastas mašīnas. Ja neesi moderno tehnoloģiju vai ekoloģijas fans, tad ļoti grūti pamatot, kāpēc iegādāties šādu mašīnu. Viens – jāskatās vai šādu auto vispār var atļauties. Otrs – kur lādēsi? Ja vari lādēt mājās, piemēram, dzīvojot privātmājā, tad, jā, šādu mašīnu var pirkt un eksperimentēt. Ja nav, kur lādēt, piemēram, dzīvojot daudzstāvu mājās, tad būs grūti. Jā, varēsi braukāt, bet būs jātērē laiks, lai auto lādētu ārpus mājām. Šie auto paredzēti, lai tos pa nakti uzlādētu mājās.”

Atgriezties uz raksta sākumu

Kāds Latvijā ir uzlādes staciju tīkls?

Skutelis uzskata, ka šobrīd pieejamais elektroauto uzlādes staciju tīkls Latvijā ir adekvāts, taču staciju vienmēr varētu būt vairāk. „Piemēram, posmā no Rēzeknes līdz „Jautrajam odam” – tur prasītos stacija Gulbenē, bet tādas nav. Tāpat arī Ventspils – Liepāja, tur ir nedaudz vairāk kā 100 kilometru posms, kurā nav stacijas, bet noprotu, ka arī tur parādīsies stacija.”

Par elektroauto uzlādes staciju tīkla izbūvēšanu un uzturēšanu Latvijā atbildīga Ceļu satiksmes  drošības direkcija (CSDD). Pirms dažiem gadiem, realizējot elektroauto uzlādes staciju tīkla 1. kārtas izbūvi, Latvijā tika uzbūvētas 70 uzlādes stacijas, kas pārsvarā atradās uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākās apdzīvotās vietās. CSDD elektromobilitātes daļas vadītājs Pauls Beinarovičs norāda, ka līdz gada beigām uzlādes punktu skaits kļūs lielāks. „Ir izbūvētas 40 jaunas stacijas, kuras tiks nodotas ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Paredzēts, ka mūsu tīklā līdz decembrim būs 110 stacijas,” skaidro Beinarovičs. „Nākošā gada beigās mums ir paredzētas vēl 29 stacijas, tātad mums būs jau 139 ātrās uzlādes stacijas.”

Beinarovičs skaidro, ka jaunās stacijas izbūvētas uz reģionālajiem ceļiem, kā arī radītas papildus stacijas lielākās apdzīvotās vietās.

Atgriezties uz raksta sākumu

Izaicinājums – uzlādes ilgums

Viens no problēmjautājumiem elektriskajās automašīnās ir uzlādes ātrums – zinām, ka degvielas uzpilde prasa pāris minūtes un neprasa nekādu lielo plānošanu, jo vienmēr pa ceļam atradīsies kāds benzīntanks. Ar elektroauto tā nav – jārēķina, cik tālu vari aizbraukt, cik ilgi un kur būs jālādējas, lai sasniegtu galamērķi. Šo likumsakarību spilgti apliecina arī „Kursora” testi, kur īsākais pavadītais laiks lādējoties bija 2 stundas 24 minūtes, kamēr citi auto pie vada pavadīja trīs četras stundas no kopumā 17–18 stundu ilgā brauciena. Uzlādes reižu skaits un nobraucamais attālums ar vienu uzlādi variē un ir ļoti atkarīgs no automašīnas patēriņa, baterijas ietilpības, uzlādes punktu izvietojuma plānotajā maršrutā un spējām ātri lādēties.

Šobrīd lielākā daļa Latvijā nopērkamo mašīnu ātrās uzlādes stacijās spēj lādēties ar 50 kilovatu (kW) jaudu, taču atsevišķas mašīnas spēj lādēties arī ar 100 kW jaudu un tādu būs tikai vairāk. Palielinoties uzlādes jaudai, saīsinās laiks, kas jāpavada pie kabeļa uzlādes stacijā. Latvijā ātrās uzlādes stacijas pagaidām piedāvā 50 kW uzlādes iespējas, taču to iespējams mainīt. „Stacijas ir projektētas tā, lai jebkurā brīdī varētu nomainīt uzlādes iekārtu un palielināt jaudas. Taču lielāka elektropieslēguma jauda nozīmē lielākas uzturēšanas izmaksas. Šobrīd esošajām 70 stacijām tikai par to, ka esam pieslēgti kabelim, mums ir gandrīz 100 tūkstoši gadā jāmaksā. Lielākas jaudas visur nozīmēs arī lielākas šīs izmaksas,” iespējas palielināt uzlādes staciju jaudu skaidro Beinarovičs.

Elektroauto uzlādes staciju izveidi sācis arī „Elektrum”, kas šobrīd izveidojis astoņus ātrās uzlādes punktus Rīgā, Jūrmalā un Aizkrauklē. „Latvenergo” elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis skaidro, kā uzņēmums izvēlas vietas, kur veidot savus uzlādes punktus. „Mēs skatāmies uz vietām, kur ir potenciālā elektromobiļu pulcēšanās vieta. Un otrs, kur auto vadītājiem būtu kādas papildus darbības iespējas, piemēram, veikali, kafejnīcas, kultūras un izklaides objekti. Tādējādi mums nav vienkārši jāsēž mašīnā un jāgaida, kamēr tā uzlādējas,” skaidro Valdovskis.

Arī Valdovskis skaidro, ka plānots veidot stacijas, kurās būs iespējams lādēties ar 100 un 150 kW jaudu, kas ir paredzēts uzņēmuma attīstības plānos.

Taču reāls darbs pie šādu staciju izbūves notiks, kad pēc tām radīsies pieprasījums un būs vairāk automašīnu, kas spēj lādēties tādā ātrumā.

Latvijā šobrīd ir 1049 elektroauto, bet šī gada pirmajos trīs ceturkšņos reģistrēti 377 elektriskie auto. Lielu pienesumu šajā skaitlī sniedzis koplietošanas auto tīkls „Fiqsy” ar 100 transportlīdzekļiem, taču pieaugums tik un tā saglabājas pagājušā gada līmenī.

Atgriezties uz raksta sākumu

Pēc cik kilometriem elektroauto atmaksājas?

Elektroauto kontekstā ļoti svarīgs jautājums ir ekoloģija – šīm mašīnām nav izplūdes gāzu, tāpēc pilsētu gaiss ir tīrāks. Taču arī elektriskās mašīnas rada CO2, tiesa, pastarpināti. Pirmkārt, bateriju ražošanai vitāli nepieciešamā litija ieguve ir vidi piesārņojošs process. Tāpat problemātisks ir kobalta ieguves jautājums, lai gan autoražotāji šo metālu baterijās izmanto arvien mazāk vai no kobalta atsakās pavisam. Zviedrijas vides pētījumu institūts noskaidrojis, ka tiek radīti 150–200 kilogrami CO2, lai saražotu vienu kilovatstundu bateriju. Elektroauto šobrīd pārsvarā aprīkoti ar baterijām, kuru ietilpība ir no 20 līdz 60 kilovatstundām.

Tāpat ir jautājums – no kā mēs iegūstam elektrību? Gandrīz puse no Latvijā saražotās elektrības tiek iegūta, sadedzinot gāzi termoelektrostacijās (TEC). Citās valstīs, piemēram, Polijā, Čehijā un Vācijā, elektrību ražo, dedzinot ogles, kas rada ļoti daudz kaitīgo izmešu.  

Pazīstamā vācu autobiedrība „ADAC” veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kad elektroauto kļūst klimatam draudzīgāks, salīdzinot ar mašīnām, kas aprīkotas ar iekšdedzes dzinējiem. Ņemot vērā Vācijas elektroenerģijas bilanci pēdējos pāris gados, proti, no kā valsts iegūst elektrību, elektroauto lietotājam

Vācijā jānobrauc nedaudz vairāk kā 100 tūkstoši kilometru, lai mašīna „atmaksātos”, proti, savas dzīves laikā tā būtu saražojusi mazāk CO2 nekā benzīna auto.

Ja salīdzinām ar dīzeli, nobraucamais attālums pārsniedz 200 tūkstošus kilometru. Zināms, ka dīzeļauto rada mazāk CO2 nekā benzīna mašīnas, taču vienlaikus tie izdala NOx daļiņas un smalkos putekļus, kas ir kaitīgi cilvēku elpceļiem.

Tādās valstīs kā Norvēģija, kas elektrību iegūst pilnībā (vai gandrīz pilnībā) tikai no atjaunojamiem resursiem, situācija ir citāda – elektroauto kļūst klimatam draudzīgāks nekā parastie auto jau pēc apmēram 30–40 tūkstošiem kilometru jeb pāris gadu lietošanas

Atgriezties uz raksta sākumu

Ikdienišķos attālumos varētu izkonkurēt  

Arvien vairāk autoražotāju gatavi piedāvāt mašīnas, kuras ar vienu uzlādi spēj veikt 500–600 kilometrus, turklāt tās spēj uzlādēties ātrāk nekā līdz šim. Palielinoties pieprasījumam pēc elektroauto, kritīsies to cenas, un tiek uzskatīts, ka dažu gadu laikā līdzvērtīgu elektroauto un ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu mašīnu cenas būs vienādas. Tas, visticamāk, kļūs par brīdi, kad elektroauto straujāk ienāks tirgū, aizstājot mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.

Šobrīd elektroauto joprojām ir apmēram 15–20 procentus dārgāks nekā līdzvērtīgs auto ar iekšdedzes dzinēju, taču elektroauto nav nepieciešamas daudzas iekšdedzes motoram pierastās apkopes, piemēram, eļļas maiņa. Dārgākais maināmais mezgls elektroauto ir baterijas – to nomaiņa var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro, taču bateriju izturība strauji uzlabojas un ražotāji tām sniedz lielas garantijas, kas pārsniedz 100–150 tūkstošus kilometru. Protams, lielās distancēs elektroauto veiktspēja vēl kādu laiku atpaliks no iekšdedzes dzinējiem, savukārt krietni ikdienišķākos attālumos elektroauto kļūs par krietni lētāku pārvietošanās veidu nekā braukšana ar benzīna vai dīzeļa automašīnu.

Atgriezties uz raksta sākumu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti