Postfolkloras grupas “Zari” dalībnieki kopā sākuši spēlēt tikai pirms diviem mēnešiem, taču visi ar muzikālu pieredzi un vēlmi turpināt iesākto. Trīs no pieciem dalībniekiem agrāk darbojušies tautas mūzikas grupā “Baļķi”, stāsta Liene Križevica. Liene ir vienīgā meita četru puišu pulciņā: „Te aranžijā darbojas visi. Es pamatā dziedu, puiši „lipina” klāt 21.gadsimtu.”
Sintezatori, akordeons, akustiskā ģitāra, pūšamie instrumenti, perkusijas un pašu balsis veido postfolkloru. Mēs padarām senās tautas dziesmas mūsdienīgas, saka Liene: „Jo mēs neviens vairs nezinām, kā bija – vai dziedāja, vai piespēlēja. Šis laiks ir ātrāks, pieprasa klāt ritmus, mēs to arī darām – it kā saglabājam tautas dziesmu, bet radam šim laikmetam, kas mums tuvs. Tā ir postfolklora, kas nekad vairs nebūs autentiska.”
Grupā „Zari” iesaistījies Arturs Orba. Grupā viņš nonācis pavisam nejauši, taču tagad ar to jau saplūdis vienā veselumā. Dziedāšana un muzicēšana viņam nav sveša. Arturs spēlē akustisko ģitāru un ir viens no Austras bērniem: „Sāku pie Austras Pumpures, vēlāk pats praktizējos, bez tā vairs nevaru. Dzīvē viss notiek tā, kā tam jānotiek.”
Pie sintezatoriem sēž Māris Strungs. Viņš spēlē arī flautu, sitamos instrumentus un dzied. Viņš ir viens no bijušajiem grupas „Baļķi” dalībniekiem „”Baļķos” man bija cita loma – vairāk kā dziedātājs, arī blokflautu spēlēju. Tagad kārta citiem instrumentiem, pa gadiem nākusi klāt muzikālā pieredze, pielieku klāt no sevis.”
Postfolkloras grupa „Zari” ir sarūpējusi pirmo programmu, kas veltīta Lieldienu tematikai. Tūlīt pēc tam jaunie mūziķi sāks gatavoties vasaras saulgriežiem. Liekot kopā savu iepriekšējo pieredzi, personisko mūzikas un tautas dziesmu sajūtu, veidojas tieši grupai „Zari” raksturīgais skanējums, kas iztēlē un garā rosina meditatīvas sajūtas.
