„Latviešu karavīru pusstundu” veidoja pēc vācu karavīriem veltītā raidījuma „Soldatenstunden” līdzības, pirmā šāda pārraide notika 1942. gada 12. aprīlī, un turpmāk tā skanēja trešdienās no plkst. 19.15 – 20.00 un svētdienās no plkst. 18.20 – 19.00. Šie raidlaiki tika izraudzīti, piemērojoties apstākļiem frontē: sākumā
skanēja pazīstama dziesma, sekoja sabiedrībā pazīstamas personas uzruna, prozas vai dzejas darbs aktieru lasījumā, nedaudz humora, bet pats galvenais bija frontes karavīru sveicinājumi tuviniekiem mājās, kas adresātu šad tad sasniedza jau pēc paša sūtītāja nāves, kā arī sveicieni cīnītājiem karalaukā.
Protams, ļoti svarīga nozīme „Latviešu karavīru pusstundas” noskaņas veidošanā bija tieši mūzikai - tās bija vai nu tiešraidē, vai skaņuplatē skanošas tautasdziesmas un populāras melodijas. Bieži viesi „Karavīru pusstundā” bija dziedoņi Vera Fricnoviča, Artūrs Vanags, Aleksandrs Kortāns, muzicēja Radio deju kapela, atskaņojot uzmundrinošus maršus. Pārraidē nereti piedalījās vīru dubultkvartets „Tēvija”, kas Radiofonā izpildīja Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku un patriotiskās dziesmas. Raidījumā skanēja arī speciāli veltījumi latviešu karavīriem - Nikolaja Kreišmaņa, Eižena Freimaņa dziesmas, viens no aktīvākajiem jaunu karavīru dziesmu autoriem tolaik bija Oļģerts Kreišmanis, kura sacerējumu vidū minēti „Pie Lielupes”, maršs „Uz austrumiem”, maršs „Dzimtene sauc”, „Latviešu leģionāru dziesma”. Viņš vadīja Radiofona pūtēju orķestri, kas Kreišmaņa jaundarbus nereti izpildīja „Latviešu karavīru pusstundā”.
Viens no biežākajiem raidījuma viesiem tolaik bija arī tautā ļoti populārais dziesminieks Alfrēds Vinters, kurš šīs pārraides vajadzībām sacerējis ne vienu vien jaunu patriotisku dziesmu, piemēram, „Mazais pasta balodītis” (ierakstā skan autora izpildījumā), „Dzintra” un citas. Vinters ar savu trio piedalījās Frontes tautas teātra darbībā, muzicēdams karavīriem slimnīcās un netālu no frontes līnijas, arī tādēļ Vinteram nācās bēgt no Latvijas.
Vācu okupācijas pēdējos gados radio skanēja arī koncerts „Jautra karavīru stunda” un „piparots” raidījums „Ko karavīri labprāt klausās” ar mūzikas iespraudumiem, „Latviešu karavīru pusstundas” raidījumi skanējuši pat līdz 1945. gada maijam jau no raidītājiem Vācijā.
