Radiofona pirmsākumos, 20.gs. 20.-30. gados programma bija ievērojami citādāka nekā tā ir mūsdienās. Bieži ēterā valdīja klusums, informāciju pārraidīja ar pārtraukumiem, kas ieilga minūšu un pat stundu garumā.
Ziņas skanēja tikai divas reizes dienā - pusdienlaikā un vakarā, bet laika ziņām tika iedalīta īpaša vērība, dažbrīd tās atskaņoja biežāk par ziņām. Pārējais ēters sastāvēja no gramofona mūzikas atsakņošanas, literārajiem raidījumiem, kas bija īpaši populāri.
Vienā no tiem - 20. gadsimta 30. gadu fragmentā - Eduards Smiļģis lasa Raiņa dzejoli „Tālās noskaņas”.
„Tālas noskaņas
Zilā vakarā
Likās klīdušas
Plašā klajumā.
Tāli atskrejot,
Vietas nerodam,
Nakts tām nemanot
Sirdis aizslēdzam.
- Ak, jūs vērīgi
Viņas klausījāt?!
Ko tad? - šaubīgi
Galvas kratījāt.
Tumsa vakarā
Melnu segu klās,
Puiši pieguļā
Gurdos zirgus jās„
