"Johannestag", "Alban Heflin", "Alben Heruin", "Feast of Epona", "Feill-Sheathain", "Litha, Sankthansaften", "Midsummer`s Eve", "Sonnwend", "Thing-Tide", "Vestalia", "Ivandjen", "Jaanipäev", Jāņi – tie ir daži no nosaukumiem, kā dažādas tautas pasaulē pazīst vasaras saulgriežus – laiku, kad gaisma pilnībā triumfē pār tumsu un vasaras ziedēšana ir savā pilnbriedā.
Astronomisko saulgriežu laiku Eiropā un arī citur pasaulē svin no 21. līdz 24.jūnijam, un daudzviet pagāniskās, tūkstošiem gadu senās tradīcijas savijušās ar kristīgās baznīcas kalendāru, kas 24.jūnijā svin Jāņa Kristītāja dzimšanas dienu.
Šo svētku pasaules elpu Latvijā, kur vasaras saulgrieži tiek svinēti plašāk kā jebkur citur pasaulē, var sajust Mežaparkā "Pasaules saulgriežu festivālā", kas ir daļa "Rīga 2014 saulgriežu" festivālu programmas, kuras visi ceļi sestdien un svētdien ved uz Mežaparku, kur no divpadsmitiem dienā norisinās dažādi saulgriežu festivāli.
Vasaras visgarāko dienu un visīsākā nakti svin ne tikai Latvijā, par to pārliecinājās Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo".Pasaules saulgriežu festivālā mūziķi no visas pasaules rāda savu radošo redzējumu Saules svētku svinēšanai.
Latvijas Radio sestdien, 21.jūnijā bija iespēja vērot deju uzveduma "Lec saulīte!" mēģinājumu.
Tikmēr Mežaparka alejā amatnieki piedalās Rīgas Saulgriežu gadatirgū, kurā piedāvā amatu izstrādājumus, Jāņu gardumus, plašu iespieddarbu klāstu.
Bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums "Kalna smīdes 1" atrodas Amatas novada Drabešu pagastā Gaujas Nacionālā parka (GNP) tiešā tuvumā, Amatas upes krastos, 80 kilometrus no Rīgas.
"Tas ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts pirms 17 gadiem. Mūsu 110 bišu saimes ražo medu no GNP ziedošajiem kokiem, krūmiem, augiem un saimniecībā speciāli sētiem nektāraugiem – griķiem, amoliņa un facēlijas 21 ha platībā," stāsta saimniecības īpašnieks un dravnieks Jānis Sietiņsons.
Tieši pusdienas laikā, 12:00 sācies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada kulminācijas sarīkojums "Rīga 2014 saulgrieži".
Nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja un kuratore Diāna Čivle pastāstīja, ka šajās dienās plaši apmeklēti ir Pasaules saulgriežu festivāls, Rīgas saulgriežu gadatirgus, Pasaules alus parāde, Līgo pirts festivāls, deju uzvedums "Lec, saulīte" un balle "Rīga griežas dejā".
Raidījums "Kultūras rondo" uz festivāla skatuves novēroja tādas starptautiskas apvienības kā Rumānijas fokloras grupu "Tara Vrancei" , Indijas "Sapatak", Maķedonijas "Tanec" un Kolumbijas "Tato Marenco and via40".
Ansamblis "Tanec" nāk no Maķedonijas Republikas pilsētas Skopjes un ir tautas folkloras, tradīciju un kultūras simbols jau sešus gadu desmitus. "Tanec" ir senākā Maķedonijas folkloras mantojuma nesēji, un tā repertuārā ir visskaistākās Maķedonijas tautas dejas un dziesmas, kā piemēram, “Nevestinsko”, “Teshkoto”, “Komitsko”, “Chifte chamche”, “Osogovka” un daudzas citas.
Arī Maķedonijā vasaras saulgrieži tiek saukti par Jāņu dienu jeb "Ivandjen", tomēr mūsdienienās šīs gadskārtas svinēšana vietējo ļaužu vidū vairs nav plaši pazīstama un ansamblis "Tanec" veic milzīgu darbu Maķedonijas tautas labā, nododot tālāk savas tautas tradīcijas.
Folkloras ansamblis "Tara Vrancei” no Rumānijas uzstāšanās laikā vēstīja par paražām, tradīcijām, dziesmām un dejām, kas nodotas no paaudzes paaudzē.
Jūnijs Rumānijā, jo īpaši Valahijā un Transilvānijā, ir aitu cirpšanas laiks, tāpēc gada gaišākā laika svinēšana lielā mērā ir saistīta tieši ar šo rumāņu saimnieciskā gada posma noslēgšanos. Par to, cik vilnas bijis jānodod nodokļos un kā pēc aitu cirpšanas ar vērienu jūnijā svinēts, vēsta dokumenti jau kopš 18.gadsimta beigām.
Taču vēl senākas saulgriežu svinību tradīcijas Rumānijā saistāmas ar Senās Romas laiku, kad jūnija vidū godināta medību un mēness dieviete, jaunavu patronese Diāna. Karpatos tas ir nākamās sievas nolūkošanas laiks. Dienu pirms saulgriežu nakts ciema neprecētās sievietes tērpušās baltā, vijušas vainagus, bet vakarā ap ugunskuru dejojušas ar saviem iecerētajiem.
Indijas tautas deju grupā "Saptak” darbojas 100 enerģiski jauni vīrieši un sievietes, kuri ir pieredzējuši dejotāji no pilsētas Gondalas. Indijas siltumu, entuziasmu un mīlestību, kas caurauž to bagāto kultūras mantojumu, "Saptak" grupa parāda caur pasaules slavenākajām gudžaratu dejām "Rass" un "Garba". Šīs dejas tradicionāli tiek izpildītas svētkos, kuriem ir liela nozīme indiešu dzīvē, it īpaši svētkos, kas saistīti ar gaismu un enerģiju, Šakti festivālos un kāzās. Jaunie un enerģiskie dejotāji ar saviem eksotiskajiem, spilgto krāsu tērpiem iedvesmos jūsu prātu un aizkustinās jūsu sirdis ar dejas ritmiskajām kustībām un dvēselisko mūziku.
Eksotiskais un lieliskais "Saptak" deju grupas sniegums Rīgas kultūras galvaspilsētas 2014 Pasaules saulgriežu festivālā ir daļa no Indijas vēstnieces Zviedrijā un Latvijā Banashri Bose Harrison kundzes iniciatīvas, lai vēl vairāk nostiprinātu kultūras un ekonomiskās attiecības starp Indiju un Latviju.
"Vācijā vasaras saulgriežus sauc par "Sommersonnenwende" un šajā laikā tiek svinēta svētā Johanna diena. Gada īsākajā naktī vācieši joprojām mēdz kurināt ugunskurus un apspēlēt senos ticējumus. Pasaules saulgriežu festivālā Rīgā viesosies profesionālais Brēmenes Rātes koris, kura repertuārā ir laicīgā un garīgā mūzika, dažādu gadsimtu oratorijas un "a capella" darbi. Ar krāšņu koncertu koris vakar uzstājās Rīgas Svētā Pētera baznīcā, stāsta viens no Vācijas Brēmenes Rātes kora dalībniekiem.
Tiek uzskatīts, ka saulgriežu naktī lasītajām pļavu zālītēm piemīt īpašs maģisks spēks, bet puišiem nevajadzētu vieniem apkārt klīst, jo laumas kā baltā tērptas meitas vilina puišus, padarot tos mēmus vai trakus.
Sagaidot vasaras saulgriežus, 21. un 22. jūnijā Mežaparkā, profesionāli pirtnieki visus interesentus aicina pirts priekus izbaudīt Līgo pirts festivālā.
"Senākie latviešu ticējumi vēsta, ka pirts latvietim ir bijusi svēta vieta, jo pati Māra un Laima pirtī gāja pērties. Tāpat pirtī notika svarīgākie dzīves rituāli, tai skaitā bērna ienākšana šai saulē. Pirtī veica dziedināšanas rituālus, katru nedēļu mazgājās un pērās, kā arī izmantoja to dažādām saimnieciskām vajadzībām,” stāsta pirtnieks un "Praktiskās pirtniecības skolas" vadītājs Romualds Lamsters.
Līgo pirts festivālā ikvienam apmeklētājam Mežaparkā ir iespēja nopērties dažāda veida un tematikas pirtīs, izbaudīt masāžas, piedalīties pirts slotiņu siešanas darbnīcā, pie pirtslietu speciālistiem uzzināt noderīgu informāciju par veselīgu dzīvesveidu un pirts labumiem, kā arī vērot meistarklases un paraugdemonstrējumus. Uz vietas ir iespējams iegādāties arī dažādas pirtslietas, sākot no slotiņām un beidzot ar pirts apģērbu.
Pirts prieki visiem apmeklētājiem ir bez maksas.
Jauniešu folkloras kopa "Kokle" darbojas Rīgas Skolēnu pilī un ir viena no viskuplākajām folkloras draugu kopām Latvijā. Trijās vecuma grupās skolotājas Dinas Liepas vadībā darbojas vairāk kā 50 bērnu un jauniešu, kuri saulgriežos ir ieradušies Mežaparkā un priecē festivāla apmeklētājus.
“Rīga 2014 saulgriežu” laikā Mežaparka Lielās estrādes teritorijā notiks arī Pasaules alus parāde, kurā būs iespējams pagaršot un salīdzināt daudzas un dažādas alus šķirnes no Latvijas, Eiropas un pasaules. Daļa no šīm šķirnēm būs latviešiem jau labi zināmas un iecienītas, daļa - pazīstama tikai īstenam alus gardēdim. Pasaules alus parādē alus brūveri, tirgotāji un krodzinieki varēs dalīties savā pieredzē par gardākajām alus šķirnēm, bet skatītāji varēs degustēt un balsot. Alus būs pieejams arī degustācijas veidā sestdien un svētdien no plkst. 12 līdz 22.
Mežaparkā aplūkojami arī vides objekti "Nenorunātās tikšanās", kas ir divi acs formas vides objekti, kuri aprīkoti ar ekrāniem, kamerām un skaņu aparatūru, dodot iespēju sarīkojuma apmeklētājiem redzēt citā pilsētas vietā notiekošo, kā arī savstarpēji sazināties - apsveikt svētkos, sadziedāties, sadejoties un varbūt pat iepazīties.
„Nenorunātās tikšanās” vides objekti Mežaparkā un kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” darbosies no 20. līdz 23.jūnijam no plkst. 12:00 līdz 20:14.
No 1989.gada Ropažu novadā tautas tradīciju uzturētāja un skolotāja ir Ligita Šreibere. Viņas vadībā Zaķumuižas folkloras kopas ”Pērkonītis” un „Oglīte” ir iekļāvušās starp labākajām folkloras kopām Latvijā. Arī viņi ir ieradušies Mežaparkā. Katru pavasari bērni dzied un dejo folkloras festivālā „Pulkā eimu, pulkā teku” un vasarās – starptautiskajā festivālā „Baltica”.
Liepājas folkloras kopa "Kursa" savus darbus ir rādījusi ne tikai Baltijas valstīs, bet arī tālu pasaulē: Gruzijā, Krievijā, Polijā, Vācijā, Ungārijā, Holandē, Skandināvijas valstīs, kā arī citos kontinentos – Kanādā, Šrilankā, Bolīvijā un Japānā.
No 1993. gada studiju vada Tautas daiļamata meistare Ilma Rubene, mākslinieciskā konsultante ir Milda Dīriņa. „Kursas” dalībnieki joprojām ierosmi rod tautas mākslā, īpaši pievēršoties un izceļot Lejaskurzemes novada tradīcijas. Pašlaik studijā vairākās sekcijās darbojas vairāk kā 50 dalībnieku – audējas, adītājas, pinēji, dzintara apstrādātāji, keramiķi, kokapstrādātāji un rokdarbnieces.
Savukārt virpošanas meistars Juris Virpulis no Tukuma piedāvā koka izstrādājumus un Mežaparkā demonstrē kājminamās virpas.
Saulgriežu stāstu izdejos vairāki tūkstoši dejotāju, piedaloties koriem, solistiem, orķestrim, kā arī folkloras kopai "Auļi".
Deju uzveduma "Lec, saulīte!" stāsta galvenā varone ir meitene, kas nonāk ar rituāliem, tradīcijām un dabas spēkiem saistītos svētkos. Uzvedumā caur meitenes tēlu tiks atklātas divas tematiskās līnijas - tradīcija un mīlestība. Aplīgošana, vainagu pīšana, māju un lopu pušķošana, ugunskuru kuršana, pirtī iešana, auglības skrējiens, buršanās, papardes zieda meklēšana un vēl citas tradīcijas apvij gada visīsāko nakti. Saulgrieži ir apliecinājums nācijas vitalitātei, savu pirmsākumu un sakņu apzināšanai - tieši tāpēc uzveduma pamatā ir stāsts, kuru dzirdot, redzot un izdzīvojot ikviens uz brīdi nonāks gaismas daudzināšanas un tautas vitālo svētku rituālu pasaulē.
Mežaparka Lielās estrādes skatītāju laukums tiks pārvērsts par Jāņu kalnu, bet skatītāji izvietosies neparasti - Dziesmusvētku kopkora vietās. Uzvedumā skanēs īpaši šim nolūkam radīta mūzika.
Uzveduma radošo grupu veido mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis, režisors Elmārs Seņkovs, komponists Raimonds Tiguls, scenārija un tekstu autore Rasa Bugavičute, deju horeogrāfi Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, scenogrāfs Reinis Suhanovs, tērpu māksliniece Evija Dāboliņa.
