Ja vēlaties šīs picas recepti, nāksies izmatot 83 kilogramus miltu, 50 kilogramus “Mocarellas” siera un septiņus kilogramus tomātu mērces. Tieši tik daudz produktu bijis nepieciešams, lai Neapolē uzceptu pasaulē lielāko fritēto picu. Un šie cepēji nav nekādi parastie – pērnā gada decembrī tieši Neapoles picu cepēju jeb picajoli māksla tika ietverta ANO cilvēces kultūras mantojuma sarakstā.
Tagad picajoli to centušies nosvinēt, pārspējot iepriekšējo lielākās picas Ginesa rekordu. Tas darīts stingrā uzraudzībā, pārbaudot arī tās kvalitāti.
“Visa rekorda uzstādīšanas mēģinājuma laikā, no sastāvdaļu sagatavošanas līdz mīklas izrullēšanai un cepšanai, bija klāt speciālists, kurš nodrošināja, lai nebūtu nekādu pārtikas drošības normām neatbilstošu pārkāpumu, un garantēja, ka pica būs ēdama brīdī, kad tā tiks servēta. Pilnīgi viss atbilda Itālijas higiēniskajām normām,” pastāstīja rekorda tiesnese Lūcija Sinigaljēzi.
Tiesnešu lēmums bija pozitīvs – izceptā pica atzīta ne vien par gana gardu, bet arī gana garu.
“Neapolē Itālijā ir uzstādīts jauns Pasaules Ginesa rekordu grāmatas rekords par garāko izcepto picu! Tā ir iespaidīgus 7 metrus un 15 centimetrus gara! Tas bija lielisks komandas darbs un patiesi nopelnīts Ginesa rekords!” paziņoja Lūcija Sinigaljēzi.
Var arī teikt, ka šis Ginesa rekords atgriezies mājās, jo kā nekā – tiek uzskatīts, ka tieši Neapolē pica tika izgudrota 18.gadsimtā. Kā galvenā picu no siermaizēm atšķirošā sastāvdaļa bija no Latīņamerikas ievestie tomāti, kurus sākotnēji eiropieši uzskatīja par indīgiem, taču tad nabadzīgie neapoliešu zemnieki tos sāka likt uz savām ceptajām maizēm.
