4. studija

Kādas problēmas radušās, saņemot pašvaldības pabalstu malkas iegādei?

4. studija

Vai Rīgas zoodārzā jāievēro stingrāki noteikumi, nekā Berlīnē?

Vai, mainoties būvnormatīviem, jumtiņi virs skursteņa ir aizliegti?

Vai var un vajag skursteni aprīkot ar jumtiņu? Skaidro skursteņslaucītājs

Patlaban, apkures sezonai noslēdzoties, daudzi iedzīvotāji ar bažām gaida nākamo, izskanot prognozēm par lieliem rēķiniem nākamruden. Tikmēr cilvēki, kuriem mājokļos nav centrālās apkures, prāto par lokālām apkures sistēmām un to, kādus skursteņus drīkst būvēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Lai arī to izbūve ir atļauta, ne vienmēr jumtiņš ir piemērotākais risinājums, skaidroja sertificēts skursteņslaucītājs.

Kāds raidījuma skatītājs vaicāja: "Daudzi tagad liek granulu krāsniņas, kamīnkrāsnis, lai samazinātu gāzes rēķinus. Ir samērā jauni noteikumi par jumtiņiem virs skursteņiem – ka tie nedrīkst būt. Tad ko darīt ar skursteņiem, virs kuriem agrāk uzlika jumtiņus? Ko par to saka skursteņslaucītāji? Vai tagad krāsniņas, kurām skurstenis ir pievienots "pa taisno" no augšas bez jumtiņa, bez kondensāta izvades, nesarūsēs pāris gados?"

Šeit gan uzreiz jāprecizē, ka jumtiņi virs skursteņiem ir nevis aizliegti, bet tieši pretēji –  atļauti.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš raidījumam skaidroja: "Līdz pagājušā gada nogalei, oktobrim, novembrim, tika veikti grozījumi būvnormatīvā "Par dzīvojamo māju apkuri un ventilāciju", kur tika mainīts 65. punkts, nosakot, ka apkures dūmvadiem var būt arī jumtiņi, kas līdz šim nebija pieļaujams."

Būvnormatīvā gan ir pateikts, ka, izbūvējot jumtiņu, tas nedrīkst traucēt apkures ierīces darbībai, un ir jānodrošina, ka skursteņslaucītājs var piekļūt skurstenim un to iztīrīt.

Būvnormatīvā ir noteiktas konkrētas prasības par skursteņa izbūvi, kur ir noteikti attālumi līdz konstrukcijām atkarībā no apkures sistēmas jaudas, un mums jau tagad ir vesela virkne ražotāju, kas ražo apkures sistēmas jau kopā ar skursteņiem. Ja tiem skursteņiem jau ražotājs ir noteicis, ka tur ir jābūt jumtiņam, tad kāpēc tos jumtiņus mūsu būvnormatīvs aizliedz uzstādīt?"

Tāpēc arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopā ar Ekonomikas ministriju veica šos grozījumus. Kas attiecas uz skursteņa jumtiņu nepieciešamību, katrs gadījums ir jāskata individuāli.

Sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis norādīja: "Likumdošana ir mainījusies attiecībā par būvniecību, par ekspluatāciju likumdošanā šobrīd nekas nav mainījies, un ugunsdrošības noteikumos šādu punktu nav. Tas ir attiecināms uz jaunuzstādāmajām apkures ierīcēm, un konkrēti šobrīd arī būvnormatīvā nav noteikts, vai tie ir tiesīgi atrasties vai ne. Tātad tas ir atkarīgs tieši no apkures ierīces. Vai tā ir ilgdedzes apkures ierīce, vai atvērtais kamīns, jo apkures ierīces mēdz būt ļoti dažādas, līdz ar to arī katrā konkrētajā situācijā tas ir jāizskata personīgi uz vietas objektā. To nevar noteikt, garām pa ielu ejot un nezinot, kas pie dūmvada ir pievienots."

Tiek skatīti apkures ierīces tehniskie parametri, no tās izejošās temperatūras, un tad arī īpašniekam tiek ieteikts, kā rīkoties tālāk, lai ekspluatācijas laikā dūmvads neaizsērētu un arī neradītu mitruma kondensātu, kas bojā, piemēram, ķieģeļu skursteni.

"Galvenais ir sakopt savu dūmvadu. Ja to ies darīt profesionāls skursteņslauķis, viņš vienmēr ieteiks gan šī jumtiņa nepieciešamību vai arī, ja šis jumtiņš ir kā traucēklis, tad ieteiks to noņemt. Tātad, reizi gadā apkopjot savus skursteņus, cilvēkiem radīsies skaidrība," teica Bambis.

Savukārt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Kaspars Līcītis norādīja: "Par būvnormatīvu prasību ievērošanu ir atbildīgs sertificēts speciālists, un šajā gadījumā tā būtu siltumapgāde, ventilācija un kondicionēšanas iekārtas. Proti, gatavojot kādu projektu, uzstādot apkures iekārtu, dūmvadu, ir nepieciešams sertificēts speciālists, kurš izvēlas piemērotāko risinājumu, veic projektēšanas darbu un tad tālāk to jau saskaņo Pilsētas attīstības departamentā."

Tas nozīmē, ka katrs gadījums jeb skurstenis ir

jāskata individuāli un jālūdz sertificētam skursteņslauķim novērtēt situāciju un ieteikt labāko un drošāko veidu, jo ir vairākas būtiskas nianses, kas jāņem vērā.

"Visām ilgdedzes apkures ierīcēm neieteiktu jumtiņus, jo, kā mēs paši saprotam, mēs runājam par metāla jumtiņu, kas kurināšanas procesā, kas pārsvarā notiek ziemas aukstajā laikā, ir ar mīnus temperatūru. Kondensātam saskaroties ar vēsu metālu, vienmēr rodas lāstekas. Kondensēšanās procesā gan dūmvads var aizaugt, gan arī tas aizšķērso brīvu dūmgāzu izplūšanu," skaidroja Bambis.

Viņš arī norādīja: "Kad nevajadzētu – ja ir atvērts kamīns, ja ir lauku krāsns, tad siltais gaiss ceļas uz augšu, pilnīgi to skursteni uzsildot, nerunājot par to, ka tur vēl var rasties kondensāts. Citreiz šādam skurstenim pat nav nepieciešams oderējums. Vai, ja runa ir tikai par metāla skursteni, tad arī metāla skursteni izvēlēties atbilstoši apkures ierīcei. Kā es teicu, ja ir ilgdedzes, tātad prasās jau pēc šī metāla un neprasās pēc jumtiņa – vairāk skatīties uz skursteņa lejasdaļu, kurā varētu būt kondensāta izvads, jo tādā gadījumā, ja nav jumtiņa, nokrišņi brīvi tiek iekšā skurstenī."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt