Arī iedzīvotājiem ir savi vērojumi par Vērmanes parku un tā izmantojumu. Piemēram, Dzintra ir nemierā ar to, ka tur notiek alus svētki.
„Dzeriet, kur gribiet, bet ne Rīgas centrā,” saka Dzintra. „Galu galā tai dienā arī nevar iziet cauri parkam,” viņa saka.
Pret alus svētkiem ir noskaņots arī Aivars, jo tad ir aizliegums iet cauri dārzam.
Vērmanes dārzu atklāja 1817. gada 8. jūnijā. Toreiz parks vēl nebija tik plašs kā mūsdienās. Bet tik un tā tajā atradās vieta 2100 dažādiem kokiem un krūmiem. Parka popularitāti vairoja minerālūdens iestāde.
„Šajā parkā bija minerālūdens iestāde, kur cienāja cilvēkus ar minerālūdeni par naudu,” saka ainavu arhitekte Gundega Lināre. „Tagad tur ir dzertuve, kas ir izpletusies jau par terasi. Tā bija parka teritorija, ko viņi ir aizņēmuši. To vienmēr par zināmu ziedojumu kādai partijai varētu dabūt. Labi, ka viss parks nav apbūvēts. Ja ar restorāniem viss parks būtu, būtu ļoti naudīga vieta,” norāda Lināre.
Tā kā Vērmanes dārzs ir viens no populārākajiem parkiem galvaspilsētā, šeit bieži notiek arī publiski pasākumi. Arī tādi, par kuriem daudzi nav vienisprātis - piemēram, padomju armijas svētki, praids vai alus svētki.
„Īsti pareizi tas nav. Bet, protams, tas ir pilsētas vadības kompetencē izlemt, vai pilsētai šāds publisks pasākums, kas paredz ierobežot parka lietošanu pārējiem apmeklētājiem... [ir nepieciešams]. (..) Dažreiz vienai sabiedrības daļai ir jāpiekāpjas citas sabiedrības daļas priekšā,” vērtē SIA „Rīgas meži” pārstāvis Uldis Zommers.
Jau striktāka ir Lināre. Viņa uzskata, ka slēgti pasākumi Vērmanes dārzā ir nepieciešami tikai uzņēmējiem. „Tanī brīdī, kad tas pasākums notiek pa visu parku, tas parks cilvēkiem vairs nav pieejams. Tam ir estrāde. Tur var notikt pasākumi cauru nakti. Bet aizņemt parka teritoriju - tas ir pilnīgi nepareizi. Tas ir domāts cilvēkiem, nevis kādam, lai pelnītu,” viņa uzsver.
Vērmanes dārzā savu privāto pasākumu var noorganizēt jebkurš, kurš to vēlas, ja vien saņem atļauju no Rīgas domes. Taču ne katram pasākumam tiekot dota zaļā gaisma.
Tomēr Vērmanes kundzes griba līdz galam netiek pildīta, jo tik tiešām ir reizes, kad Vērmanes dārzs visiem nav pieejams.
