Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) augustā sāk sociālo kampaņu "Smagā kāja izraisa nāvi". Tā ir vērsta uz ātruma pārkāpšanas gadījumu mazināšanu. Tās laikā iecerēta gan braukšanas ātruma kontrole, gan arī skaidrošana sabiedrībai par to, kāda ir nozīme atļautajam braukšanas ātrumam un cik svarīgi tas ir gan pašu, gan pārējo drošībai.
CSDD kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris skaidroja, ka 2021. gadā veiktā pētījumā par satiksmes drošības situāciju atklājās, ka būtībā apdzīvotās vietās vidējais braukšanas ātrums ir 58 kilometri stundā (km/h), – noteikumus pārkāpj gandrīz 60% no autovadītājiem.
Savukārt ārpus apdzīvotām vietām tie ir pat 106 km/h, un pārkāpēji ir 70%. "Ja mēs runājam kopumā par ātruma pārsniegšanu jeb neatbilstošu ātruma izvēli kā ceļu satiksmes negadījumu iemeslu, tad būtībā pēc ārvalstu pētnieku secinājumiem – vēl pirms dažiem gadiem ātruma pārsniegšana bija absolūti numur viens slepkava ceļu satiksmē, bet pēdējos gados, attīstoties viedierīcēm un kļūstot labākam interneta ātrumam, šī vieta tiek dalīta ar novēršanos no satiksmes, kas visbiežāk saistīta ar viedierīču lietošanu pie stūres," viņš skaidroja.
Psihiatrs Taube atzina, ka situācija šajā jomā ir diezgan bēdīga.
Viņš norādīja, ka ir virkne tā dēvētu personības traucējumu, kad cilvēki neievēro robežas, neievēro normas. "Ja ir teikts, ka jābrauc ar 90 km/h, tad tas netiek pieņemts. [To pieņem] tikai tad, kad burtiski pieķer. Ļoti daudzi cilvēki mēģina sacensties uz ielas – nevar pārvarēt to, ka kāds cits brauc lēnāk vai ātrāk. Tad tie cilvēki sāk konkurēt ar viņiem – mēs to redzam katru dienu uz ielas. Un tad iznāk ķēdes reakcija – kāds to palaiž, un citi pakļaujas tam."
Taube skaidroja, ka, viņaprāt, šo ķēdes reakciju pārraut ir iespējams, gan izglītojot cilvēkus, gan mums kā sabiedrībai neļaujoties provokācijām uz ceļa, lai tiem, kas alkst pēc sacensības, nebūtu neviena, ar ko to darīt.
Runājot, ka autovadītāji ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā mēdz vainot arī slikto ceļu infrastruktūru, CSDD pārstāvis norādīja:
"Var padomāt par šī apgalvojuma absurdumu, jo, ja ceļu infrastruktūra būtu tik slikta, tad cilvēki, būdami atbildīgi, izvērtējot situāciju, brauktu lēnāk, bet notiek tieši pretējais."
Vienlaikus abi eksperti uzskata, ka sodi un kontrole uz ceļa var uzlabot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, un, kā skaidroja Taube, ir daļa autovadītāju, kurus tikai tā var "sasniegt", jo uzrunāšana uz viņiem nedarbojas, drīzāk pat var radīt pretēju efektu.
